ATPAKAĻ
        MENU

        Būsim godīgi. It visā svarīgākais ir vienkārši sākt, vai ne? Ja gribas labāku veselību, jāsāk ēst veselīgāk. Ja gribas tikt vaļā no ziemas mīlas rokturīšiem, jāsāk iet uz sporta zāli (vai vismaz jāuztaisa pāris vingrojumi mājās pidžamā). Tā ir ar zāļāku dzīvošanu un tā ir arī ar Zero Waste principu ieviešanu savā dzīvē. Padalīšos ar pāris padomiem, ar ko sākt, ja ļoti gribas, bet nevar atrast pirmo salmiņu, pie kā ķerties. Var ķerties klāt visam, kā izdarījām mēs, bet noteikti var ieviest kaut tikai vienu no principiem ikdienā. Piedomāšana un padomāšana arī skaitās (wink-wink).

        ● PAPĒTI SAVU IKDIENU ●

        Sākumā noteikti varētu būt tāds domāšanas uzdevums – iziet cauri savam mājoklim, paskatīties, kas ir plauktiņos, kas ledusskapim vēderā un kas no ledusskapja tiks izmests nelietots. Paseko sev līdzi, kad nākamreiz dodies uz veikalu – cik un ko pērc, kas nāk kādos iepakojumos, ko pērc aiz ieraduma un bez kā varētu iztikt. Šis uzdevums ir ļoti svarīgs, jo katram dzīves ritms ir citāds, bet ieradumi kaut kādi noteikti ir. Piemēram, mēs sapratām, ka iepērkamies negausīgi un ka pietiekoši lielu daļu pārtikas izmetam ārā. Arī to, ka parasti pērkam lietas, kas mūsu mājsaimniecībā “labi iet”, bet ne vienmēr tās apēdam. Noteikti arī to, ka ledusskapis un skapīši pilni, bet vakariņas pagatavot nesanāk, jo pietrūkst tas viens īpašais, kas stāv veikala plauktā. Tātad, izpētam un veidojam pie sevis secinājumus. Pārējais nāks vieglāk, es apsolu!

         

        ● DOMĀ, KAD UN KO PĒRC ●

        Te, nu, ir pirmais un svarīgākais Zero Waste princips – samazināt lietu patēriņu. Nē, tas nenozīmē, ka jūs tagad neēdīsiet brokastis, bet gan to, ka ir daudz lietu, bez kurām var iztikt, un kuras mēs pērkam vai nu ieraduma pēc, vai arī mārketings ir izdarījis savu darbu. Jebkurā gadījumā nav slikti iepirkties, nebūt ne, bet to var darīt gudrāk kā līdz šim. Piemēram, ja plānosi savas ēdienreizes un neiesi uz veikalu izsalcis un noguris, tad visticamāk nopirksi tieši tik, cik nedēļā (vai citā laika posmā) vari apēst. Tādā veidā ietaupīsi ne tikai dabas resursus, bet arī laiku, nervus un, jā, jā, jā, naudu! Ja tomēr nesanāk visu skaisti saplānot un atrodies Rimi karstajās vakara stundās pēc darba, katrai lietai, ko ieliec savā groziņā, uztaisi ašo check-up – vai ir iespējams bez šī (snikerīša, piemēram) iztikt, vai varu atrast kādu alternatīvu, kas nav tik skaisti sapakots un vai es to kaut kādā veidā varētu varbūt uztaisīt pats? Par šo es apsolos uzrakstīt plašāk. Gan par pārtiku, gan par plānošanu, gan par visām alternatīvām. Bet tagad pie nākamā soļa.

         

        ● MĒĢINI PADZĪVOT BEZ PLASTMASAS ●

        Šis, šķiet, ir visgrūtakais, jo patīk mums vai ne, bet gandrīz visa pārtika veikalos ir iepakota plastmasas iepakojumos. Dažreiz pat dubultā. Es noteikti par šķirošanu vēl uzrakstīšu, bet pamata princips ir tāds – plastmasa no šīs pasaules neizzudīs. Tā tiek pārstrādāta (un Latvijā tas ir gaužām mazs procents) arvien zemākas kvalitātes plastmasā, līdz tā kļūst nepārstrādājama. Tās smalkās plastmasas daļiņas nonāk mūsu pārtikā, kā arī dabā, līdz ar to visu mūsu vēderos. Bez plastmasas var dzīvot! Jā, tas ir grūti, jo nevar pirkt iemīļotās serenādes, bet var mēģināt atrast kādu foršu alternatīvu. Var doties uz tirgu un daļu savas ikdienas pārtikas iegādāties savos iepakojumos (vai pat visu). To var, var, var! Rēķinieties, ka tas gan aizņems diezgan daudz laika, jo plastmasa patiešām ir visur. Arī visos mūsu māju stūros.

         

        ● ŠĶIRO ●

        Ir mierīgāki veidi, kā to izdarīt, un ir radikālāki. Mēs ķērāmies klāt radikāli – vienā dienā likvidējām ierasto miskasti un tās vietā ierīkojām šķirošanas stacijas. Mūsu šķirošana ir gaužām vienkārša – kartona kastītēs un papīra maisiņos. Nekādu smalko urnu mums nav. Izveidojām plastmasas, papīra, metāla un stikla šķirošanas kastes, un atsevišķi krājam kompostu. Pie mūsu mājas šķirot var tikai stiklu, bet biju ārkārtīgi pārsteigta, ka mūsu apkārtnē (un es tiešām ticu, ka visur citur) bija tik daudz šķirošanas vietas. Ir tāda interneta vietne www.atkritumi.lv, kur var paskatīties tuvākās šķirošanas stacijas, bet tā karte noteikti neuzrāda visas vietas. Mēs pastaigājām pa savu kvartālu un atradām veselas četras vietas, kur varam sašķirot plastmasu un papīru! Metālu mēs izvedam vienu reizi pa daudzām nedēļām uz kādu no kartē norādītajām vietām. Ja godīgi, šķirošana ir vienkāršāka, kā varētu šķist. Galvenais ir ar kaut ko sākt.

        〈Svarīgi ir atcerēties, ka šķirošana ir ļoooti laba, bet ne ilgtermiņa risinājums. Tas ir nākamais solis aiz patēriņa samazināšanas un izvairīšanās no iepakojumiem. Tad arī atkritumu būs daudz mazāk〉

         

        ● HAVE FUN ●

        Šo ieteikumu ieliku kā pēdējo, bet, manuprāt, tas ir svarīgākais. Uztveriet to kā spēli, kā izaicinājumu, kas jāpārvar, lai foršāk dzīvotu. Kad mēs saskaramies ar kādu produktu, ko ļoti, ļoti gribas, bet tas ir iepakojumā, mūsu pirmā doma ir nevis tā, ka esam apdalīti, bet gan, ka tas būs foršs izaicinājums to pagatavot mājās.

        Barney Stinson GIF - Find & Share on GIPHY

        Jūs esat iedvesmojuši sekot Zero waste arī mani. Lasu Jūsu blogu no pirmsākumiem un nu arī esmu nobriedusi, un sākusi savu startu. Jāatzīst, ka nav tik traki cik sākumā šķita. Uz Rimi dodos ar savu auduma maisiņu maizei, dārzeņiem. Ir gadījies iekrist uz iepakojumiem, kur ārpuse no kartona, bet nav norādes par plēvi iekšpusē. Ir apzināti tuvākie stikla, kartona, plastmasas pieņemšanas punkti. Ar kļūdām, bet lēnām uz priekšu. Vēlreiz paldies par mūzu.

        Wow, kāds patīkams komentārs 🙂 Cik forši!
        Mūsu pieredze rāda, ka tomēr pavisam izvairīties no tā visa nevar, bet noteikti var samazināt par saviem 90%, un tas jau ir ļoti, ļoti daudz! Lai izdodas!

        Sveiki! Gribēju uzjautāt par kompostu, kaut kur esmu lasījusi, ka komposta kaudzē nevajag likt gaļas un piena produktus, jo tie radot baktērijas un smaku. Es gribu kompostu veidot savā dārzā stūrī un smaka tur man netraucētu, bet kā ir ar baktērijām? Paldies jau iepriekš.
        P.S. Man ļoti patīk tas, ko Jūs darāt un ņemu piemērus un mācos līdz.

        Alise, paldies par komplimentiem 🙂 Smaidu!
        Ar kompostu ir tā, ka tajā teorētiski nevar likt dzīvnieku valsts produktus, jo tie rada nepareizās baktērijas, kā arī piesaista dzīvniekus (žurkas visbiežāk). Vispār lasīju, ka var jau likt arī kaulus, tikai tādā gadījumā labāk ir, ka komposts ir slēgtā konteinerī, kur nekādi mošķi nevar piekļūt klāt. Dabā jau viss sadalās – arī tad, kad dzīvnieciņš nomirst. Vienīgais kompostā ir ļoti jāskatās līdzi proporcijai, kas tur tiek likts iekšā. Ja katru nedēļu būs kauli un zivis, tad komposts var netrūdēt.

        Sveiki! Paldies, Tu un Tava iedvesmojošā ģimene, Laura, man pašlaik ļoti svarīgi esat, vai drīzāk tas, ko es izlasu. Jā, tā būs pareizāk. 🙂 Lai arī dabīgu kosmētiku, sadzīves ķīmiju un daļēji pārtiku jau teju 10 gadus cenšos lietot maksimāli dabīgu, atkritumi ir tas, kas šobrīd ir manā ikdienā pārņēmuši mūs.

        Jā, es zinu, skan briesmīgi, bet tā ir pilnīgi godīga atbilde. Ģimenē īsā laika posmā ienākuši 3 bērni, 2 no 3 vēl autiņbiksēs. Dzīvojot privātmājā, ir savs konteiners un tā tilpums ir tik, cik nu ir. Vienā brīdī es sapratu, ka šādi turpināt vairs nevar. Konteiners allaž līdz malām pilns, klāt maisu maisi, kuri jau rindā gaida nākošo konteinera iztukšošanas datumu. Šī konteinera esamība, fakts, ka nav kopēja lielā miskaste, kurā Tu met tik, cik Tev ir, ir mūs ar vīru šobrīd burtiski “atsēdinājusi”. Mēs jau labu laiku cenšamies meklēt dažādus attaisnojumus, bet Jūsu ieteikumi un piemērs iedvesmo. Skatījos Vides Faktu sižeta daļu, kur abi ar vīru rādījāt organisko atkritumu saldēšanas kasti, man palika TĀĀĀĀĀĀDS kauns par sevi. Mums ir 3000m2 liels dārzs Rīgā, 4 komposta kaudzes katrā stūrī, bet banāna mizu es no rīta ielidināju miskastē.

        Es cenšos būt godīga pret sevi, apzināties situāciju un caur Jūsu rakstiem meklēt atbalstu un iedrošinājumu. Zinu,mums izdosies, jo abi ar vīru uz šo jautājumu skatamies vienoti- mums ir jāizbeidz tik daudz patērēt, vai arī jāpaterē gudrāk.

        Atvainojos par garo palagu, bērni iemiguši. 🙂

        Mīļā Anete, paldies par garo un tik patieso komentāru! Sākšu ar to, ka kaunu metam pie malas! Tas neko labu mums nedod 🙂 Tā vietā liekam iedvesmu un pozitīvas sajūtas, ka tādas lietas ir iespējamas! Šobrīd svarīgi ir sākt ar stratēģiju, kas uztrauc visvairāk un kas ir visvieglākais, ko variet mainīt savā dzīvē. Nu, piemēram, uztaisīt atsevišķu bļodu, kur liekat savus organiskos atkritumus un iznesat vienreiz dienā uz tām komposta kaudzēm, kas jau dārzā ir. Kaut vai sākt ar to un darīt to savas 3 nedēļas. Pēc tam būs tāds pieradums, ka nemaz nevarēsi atcerēties, kā bija pirms tam :)) Paslavējiet sevi par katru mazāko sīkumiņu, kas mājās izdodas! Sevi paslavēt ir jāiemācās 🙂

        Sveika, runājot par pamperiem. Mēs no viņiem sākām atteikties, jeb samazināt lietošanas apjomu, pēc tam, kad to izmaksas pārlieku sāka ietekmēt ģimenes budžetu. Rezultātā vēl arvien pērkam pamperus bet lietojam tos mazāk un ilgāk, jo no gada vecuma mazo liekam uz podiņa un līdzšinējo 7 gb vietā diennakts laikā patērējam tikai 2 gb vienu dienā vienu naktī. Tā kā esmu strādājoša mamma man diemžēl nebija laika ņemties ar mazgājamajiem autiņiem.

        Šis variants, man šķiet, ka ir vienkārši ideāls! Izmantot ērtības, bet atrast to savu vidusceļu 🙂 Tām mammām, kurām ir laika mazgāt autiņbikses, tās to var arī darīt, bet tām, kurām nav, vienkārši atrast to variantu, kas strādā un neietekmē tik traki mūsu dabu. Esmu dzirdējusi par variantiem, kad pa dienu dzīvojas ar mazgājamiem autiņiem, bet uz nakti liek pamperu. Mums vēl nav mazais, bet esmu dzirdējusi par pamperiem, kas sadalās dabā. Tie nav tik perfekti uzsūcoši kā parastie pamperi, bet arī ir variants. Galvenais ir domāt un kaut kā rīkoties!

        Sveika, Laura,
        Tieši iedomājos, ka vajadzētu šāda veida mājas lapu. Man pat uzvējoja doma ko tādu pašai veidot priekš sevis un jā kādam citam noder, bet ģimenē ienāca mazulis, kas paņēmis ir visu laiku uz sevis, tāpēc ļoti labprāt palasīšu Tavējo!!!
        Bet atpakaļ pie atkritumiem 🙂 arī šķirojam – ir komposts, kartons, plastmasa, stikls, utt. Jā, tas ne vienmēr ir ērti, bet toties gribas kā nebūt samazināt aiz sevis paliekošos atkritumu kalnus. Mājas mistkastes izvešanu samazinājām uz 1x mēnesī, uz tirgu pēc skābētiem kāpostiem eju ar savu toveri, ņemu līdzi arī vecos maisus jauniem pirkumiem, utt.. Atzīstos – šobrīd “sačkoju” ar pamperiem, bet galvā doma, ka vajadzētu pamaklēt vairākas reizes lietojamās autiņbiksītes.
        Iedziļinoties šajos jautājumos, sapratu, ka mums tā interesanti ar to šķirošanu tieši LV, piemēram, plastmasa, ja tajā ir bijis kas taukains, nemaz LV netiek pārstrādāta, bet tiek vesta uz Lietuvu, ja pareizi atceros, un visādi citi interesanti fakti. Bet nemeklēsim to baļķi citos, ja pašiem tās skabargas! Jāturpina ar sevi vien būs!

        Ļoti gaidīšu turpmākos rakstus – gan kā esat noformējuši savus lokālos šķirošanas punktus, gan kā plānot ēdienkarti vs mazāk atkritumu! Šajā patēriņu vilnī var pagatavot visādus brīnumēdienus, galva pilna ar informāciju par 100 un vienu pagatavošanas veidu un recepti! Tāpēc labprāt lasītu ko vienkāršu, veselīgu, pēc iespējas vairāk iztiekot arī ar vietējiem produktiem.

        Lai viegla roka rakstīšanā!

        Dace, paldies par komentāru! Patiešām!
        Man ir tik milzīgs prieks lasīt par tām visām pārmaiņām, ko esiet veikuši savās mājās! Urā!
        Par to šķirošanu ir tā – es zinu tik daudz, cik esmu atradusi un izmeklējusi. Mēģināju zvanīt gan Getliņiem, gan Zaļajai Jostai, gan atkritumi.lv, bet diemžēl daudzas atbildes “Un ko man darīt ar šo?” palika neatbildētas. Bet es meklēšu! Kaut caur paziņu paziņām 🙂 Šobrīd jau sāku čupoties ar cilvēkiem, kas šajos jautājumos ir daudz gudrāki par mani, un var man palīdzēt precizēt informāciju, ko lieku savā blogā.
        Par pamperiem runājot – mums pašiem bērniņa ģimenē vēl nav, bet šobrīd esam pārliecināti, ka noteikti mēģināsim autiņus. Prasījos veikalos, kur tos pārdod, un pārdevēja teica – ja pierod, tad viss šķiet pilnīgi normāli. Satiku vienu jaunu mammu, kas izaudzinājusi bērnu ar mazgājamiem autiņiem, un viņa teica, ka tie autiņi ir nenolietojami. Varētu mierīgi atstāt arī pārējiem bērniem :)) Jebkurā gadījumā – kad mums tas būs aktuāli, noteikti būs raksti arī par to!

        Man vakar vajadzēja nopirkt spaini universālo gan dārza darbiem, gan sadzīvei. Izvēlējos metāla. Ja jāizdara izvēle starp metālu un plastmasu, metāls tak ir labaka alternatīva? Kā tur ir?

        Metāla noteikti ir labāks risinājums kā plastmasa! Metālu var pārstrādāt bezgalīgi daudz reižu, un tā kvalitāte šajā procesā krasi nemainās. Bet ar plastmasu ir tā, ka ar katru reizi tā diezgan pamatīgi krītās kvalitātē, līdz to vairāk nevar pārstrādāt un tā nonāk Getliņos.

        Paldies, Laura, par atbildi un par blogu! Jūtu ka pēdējās dienas jau esi nedaudz ietekmējusi manu izvēli iepērkoties! Pašai liels prieks par to un mūsu zemitei arī! 😉

        Zanda, tu man liec gavilēt! ❤️

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *