ATPAKAĻ
        MENU

        Esmu iemīlējusies vienas meitenes blogā (tas gan ir angļu valodā, bet varbūt tev arī gribētos pašķirstīt 〈te) un viņas Youtube kanālā, un viena lieta, kas ļoti uzrunāja, bija ēdienreižu plānošana. Mēs mājās pamēģinājām, vienu nedēļu sanāca, tad kaut kas mūsu ritmā nojuka un metām pie malas, aizbildinoties, ka tas mums atņem radošumu un spontānumu. Bet, kopš mūsu vēlmes dzīvot ar mazāku atkritumu daudzumu, esam pie tā atgriezušies tīri praktisku iemeslu dēļ – mēs vairāk nevaram (lasi negribam) katru dienu ieskriet rimčikā un nopirkt vakariņām sastāvdaļas. Veikalā gandrīz viss ir iepakots, un tādā veidā mēs ēstu tikai dārzeņu sautējumus. Bet gatavot mums patīk, tāpēc bija jāmeklē alternatīvas. Sapratām, ka tirgū visu var iegādāties neiepakotu un mēģināsim iepirkties tikai tur. Un tikai vienu reizi nedēļā maksimums. Kā mums veicas?

        Ir pagājis noteikti vairāk kā mēnesis, mēs esam tā pieraduši pie ritma iepirkties vienreiz nedēļā, ka savādāk šķiet dīvaini, esam ietaupījuši laiku, nervus un, jā, diezgan pamatīgi arī naudu!

        Parasti plānošanu taisām svētdienā, bet ne vienmēr. Citreiz ar nedēļā ieplānoto pārtiku dzīvojam pusotru nedēļu. un braukšanu uz tirgu pārliekam uz citu dienu. Mēs vienmēr sākam ar savas nedēļas plāna pārskatīšanu – skatāmies, cik reizes ir plānots vakarā būt mājās, kurās dienās zinām, ka pusdienas ēdīsim ārpus mājas un cik ilgi netiksim uz tirgu. Tad, kad ir skaidrs, cik pusdienas un cik vakariņas mums ir jāaizpilda, nāk īstā plānošana. No sākuma atveram savu ledusskapi un plauktiņus, lai redzētu, kādi produkti mums jau mājās ir. Šis ir brīnišķīgs veids biedzot izēst tos ziemai sagatavotos krājumus un rīsu kalnus skapīšos. Kad ir noskaidrots, ko būtu forši apēst no mājās stāvošā, tad ieplānojam kādu ēdienu ar šo produktu.

        Mēs vienmēr esam reāli pret savu ikdienas steigu, tāpēc bieži ieplānojam kaut ko, ko varam ēst divas dienas vai vismaz vakariņās un nākamās dienas pusdienās (vairāk gan man nepatīk ēst vienu un to pašu ēdienu). Ja svētdiena ir plānota mājas diena, tad sagatavojam visu iespējamo nākamai nedēļai. Piemēram, pagatavojam kalnu ar Gī jeb zelta sviestu, savāram buljonu nākamo nedēļu ēdieniem vai sagatavojam gaļu vai zivis, ko izmantosim vairākos ēdienos. Šāda veida plānošana no sākuma patiešām aizņem mazliet vairāk laika, jo tie ir jauni ieradumi, bet ar laiku (pamanījām, ka mums tās bija 3 nedēļas) viss ieiet tādās sliedēs, ka savādāk nemaz negribēsies. Lai pārliecinātu skeptisko moderno cilvēku, pieminēšu pāris ieguvumus, kurus esam pamanījuši savā ikdienā.

         

        ● IEGUVUMI ●

        〉 Sākšu uzreiz ar svarīgāko – mēs ļoti ietaupām naudu. Kad notiek plānošana, vari jau laikus izdomāt, cik daudz naudas vēlētos tērēt (vai cik vispār ir, ko tērēt) un pēc tā skatīties savas ēdienreizes. Mums ir nedēļas, kad uz tirgu var aizbraukt pakaļ pie produktiem un pāris burkāniem. Viss pārējais mājās jau ir. Jūs noteikti gribēsiet zināt, cik daudz naudas tiek ietaupīts – mēs ēdam tikpat vai vēl gardāk un ietaupām ap 30%.

        〉 Mēs iepirkšanās procesam patērējam daudz mazāk laika. Visu vienā dienā, bet, kopā parēķinot, noteikti daudz mazāk kā iepriekš.

        〉 Mēs to daram sistemātiski un ar vēsu prātu, ko nevarētu teikt par mūsu iepriekšējām telefona sarunām pēc garas darba dienas rimčikā “Ko taisam vakariņās? Ai sacepam dārzeņus krāsnī.”

        〉 Mēs esam sākuši vēl vairāk eksperimentēt, jo ieplānojam nopirkt visas sastāvdaļas, kas mums būs vajadzīgas šim ēdienam.

        〉 Mēs ēdam daudz sabalansētāk, jo plānojam nedēļu vienā reizē. Vienu dienu zivtiņa, otru grūbas, bet trešo kādu zupu.

        〉 Mēs patiešām izēdam savu ledusskapi! Alleluja. Nekā lieka tur nepaliek.

        〉 Mēs nemetam ārā pārtiku. Vairāk nemaz! Kādreiz mēdzām izfērēt diezgan daudz, jo nepaspējām apēst, bet tagad tā problēma ir atkritusi. Domā: izmesta pārtika = izmesta reāla nauda.

        〉 Mums neveidojas strīdi par ēdiena tēmu, jo visu kopā izdomājam un turamies pie plāna. Vairāk nav nekādu izsalkušu, nogurušu telefona zvanu no veikala.

        〉 Mēs kontrolējam (cik nu tas ir iespējams) to, ko liekam savos vēderos.

        〉 Varam ēst sezonāli un līdz ar to arī svaigāk un lētāk.

         

        ● IETEIKUMI ●

        〉 Vienmēr paēd, pirms dodies uz tirgu vai veikalu (savādāk uztaisīsi lielas nobīdes savā plānā)

        〉 Ja ēd gaļu un zivis, tad to parasti ieplāno nedēļas sākumā, lai paspēj apēst

        〉 Ja ir švunka, sagatavo kaut kādu gaļas gabalu, ko vari vēlāk lietot vairākas dienas dažādos ēdienos

        〉 Ja ir vēl lielāka iedvesma, pagatavo arī mājās taisīto buljonu (jebkuru no visiem, ko var nopirkt kubiņos), rīta musli vai kādus cepumus vai kēksus, ko ēst nākamā nedēļā

        〉 Ēd ārā savus krājumus. Pacilā visu, kas ir plauktiņos, jo iespējams veikalā jānopērk tikai saldais kartupelis, lai sanāktu labu labā zupa.

        〉 Domā par sezonalitāti. Tā varēsi ēst svaigākus produktus, kā arī ietaupīt naudu. Ziemā ēdam diezgan daudz sakņu, jo tās var dabūt Latvijas ražotā.

        Šķiet ka šāds dzīves stils ir iespējams tikai Rīgā, pateicoties centrāltirgum. Mazākās pilsētās šķiet būtu grūtāk atrast visas nepieciešamās sastāvdaļas, īpaši ja sagribētos kādus riekstus vai vēl ko specifiskāku.

        Mēs šobrīd dzīvojam Cēsīs un arī plānojam ēdienreizes. Viss ir tikai par un ap menedžmentu 🙂 Un tos produktus, kurus nevaram atrast te, aizbraucam vienreiz uz Rīgu nopirkt. Vienā reizē lielā iepirkšanās un viss.

        Sveika!
        Paldies par rakstu! Lai arī nu jau pāris mēnešus jau plānojam maltītes, tomēr daži Tavi ieteikumi būs visai noderīgi turpmāk!
        Buljona recepti jau Tavā blogā sastapu, esmu apņēbības pilna izmēğināt! Tomēr ļoti priecātos uzzināt, kā gardi sagatavot zivs vai “gaļas gabalu, ko vari vēlāk lietot vairākas dienas dažādos ēdienos”. Varbūt kādā bloga ierakstā vari padalīties ar šāda gabala pieveikšanu nedēļas griezumā?
        🙂

        Sveikas! Draudzenes mamma pārdod savu produkciju tirgū un zina aizkulises, ka daudzi pardevēji raksta nepatiesību uz cenu lapām – ražots Latvijā nemaz nav razots Latvija u.c. Vai esat dzirdējušas par tiesās pirkšanas pulciņiem? Es šobrīd velos pameģināt – http://tiesapirksana.lv/kas.html

        Tiešā pirkšana ir brīnišķīga vieta, kur dabūt labus produktus, bet tur ir milzīga problēma ar iepakojumiem. Ļoti daudz produktu nāk plastmasas iepakojumos, jo tā ir vienkāršāk un ērtāk. Mēs ļoti labprāt tur būtu atkal, bet kaut kā sanāk cīnīties ar vējdzirnavām tajā iepakojumu jautājumā.

        Paldies! Nezināju… Tas man nederēs. Ļoti piedomāju pie plastmasas nelietošanas. Pārlasīšu vēlreiz Tavus ieteikumus! 🙂

        Es nezinu, vai sanāks ielikt tieši kādas receptes, bet varu pateikt tepat uz vietas 🙂 Ja, piemēram, pērkam vistu, mēs biežāk to sagatavojam krāsnī ar dažādām garšvielām. Tad pirmajā dienā ēdam to ar kādiem dārzeņiem siltu, bet pārējās dienas saliekam salātos vai sendvičos. Ja pērkam zivi, tad vienmēr palūdzam iedot arī iztīrītos kaulus, no kuriem vāram buljonu. To pašu darām ar kādiem liellopu gabaliem – gaļu sagatavojam ēšanai tā, ka vēlāk var uzgriezt uz maizes vai ielikt salātos, bet kaulus novāram buljonā.

        Mums arī mājās jau kādus pāris mēnešus topā ēdienu plānošana, reāli forši ir gan naudiski, gan laika un veselības ziņā. Pagājušajā nedēļā sataisījām un izēdām šo plānu, patika (ņemot līdzi pusdienās uz darbu): http://www.dallasnews.com/life/cooking/2017/03/13/make-five-days-worth-vegan-lunch-bowls

        Tev ir pieredze ar cash n carry? Ir vērts uz tiem braukt vai tirgus tomēr labāka opcija tādai mindful un ētiskai ēdiena pirkšanai?

        Mēs uz cash and carry neesam nekad bijuši, bet būtu interesanti aizbraukt paskatīties. Mēs šobrīd lielo pārtikas daudzumu pērkam tirgū, un nevaru sagaidīt, kad sāksies zemnieku tirdziņa daļa, kur varēs iegādāties svaigus Latvijā audzētus produktus. Ja godīgi, kaut kādas lietas šobrīd vēl pērkam tirgū, bet skatāmies dažādas mājas lapas, kur var pasūtīt lielākos daudzumos organisko pārtiku. Gribam pamēģināt mājās uztaisīt sojas pienu un, ja sanāks, tad pasūtīt lielākus daudzumus organisko sojas pupiņu papīra iepakojumā.

        Tirgu nepavisam nepārzinu, bet gribētu tur pamēgināt iepirkties. Kā tur ar ekoloģisko pārtiku, ir iespējams kaut ko iegādāties?

        Ar to tur ir diezgan čābīgi. Šo to jau atrast var, bet nav tā, ka ir pieejams visur. Daļa zemnieku varbūt nespricē savus burkānus ar ķīmiju, bet nav izgājuši eko sertifikāta procesus, tāpēc nevar pierādīt. Es tagad nevaru sagaidīt nakts tirgu, kur var satikt godīgus zemniekus, kas pārdod ļoti augstas kvalitātes eko produkciju, tikai bez eko uzlīmes.

        Liels paldies par iedvesmas pilno rakstu! Vēlējos padalīties kā mums gāja ar šī plāna īstenošanu. ☺️ Mēs pārsvarā iepērkamies nedēļai vai vairāk uz priekšu, bet īsti neplānojam maltītes. Pērkam visu uz dullo un tad mājās es samenedžēju ko kad ēdīsim. ☺️ Šonedēļ izdomājām, ka beidzot jāpamēģina ieplānot maltītes – lai sabalansētāks uzturs. Turklāt pēc raksta izlasīšanas gājām iepirkt krājumus tirgū un Cash&Carry veikalā, ko nekad nedarām. Jāsaka godīgi, es tā apjuku no jaunajiem iepirkšanās spotiem, ka mēs nopirkām daudz ko, ko nevajadzēja un ne visu atradām, ko vajadzēja. ? Iztērējām 2x vairāk kā parasti. Turklāt, kad, mājās atnākot secinājām, ka saldētavā nav vietas, nolēmām to atbrīvot no aizsalušā ledus kalniem. Tas beidzās ar salauztu ledusskapi un ASAP braucienu pēc jauna ledusskapja. ? Smieklīgs piedzīvojums! Bet visā visumā nedomāju šim atmest ar roku. Jo no pirmās reizes jau jāslīcina! ?

        Ārprāts, kādi piedzīvojumi ? Mēs līdz salauztam ledusskapim vēl neesam tikuši 😀
        Jo biežāk plānosiet, jo vairāk zināsiet savus spotus un jo efektīgāk viss notiks. Noteikti mēģiniet atkal!

        Labdien!
        Esmu mēginājusi plānot ēdienkarti, bet nesanāca jo:
        visu izjauca bērni pusaudži, kas vienkārši nokopj laikus iepirktās sastāvdaļas, un nav vairs iespējams trešdienā pagatavot ieplānoto, jo nav vairs visu sastāvdaļu. Viņus īspaši neutrauc, ka vakariņas būs lasaznja. Sieru var iznīcināt arī tāpat. 🙂 Tāpēc interesētu reāla pieredze ēdienkartes planošanā ģimenē ar skolniekiem.

        Sveika!
        Man pašai tīņi mājās neaug, tāpēc varēju tikai apdomāt, kādi varianti varētu strādāt jūsu mājā. Iedomājos, ka varbūt noderētu sistēma, kur tīņiem ir atvēlēta atsevišķa atvilkne, ledusskapja plaukts, kur viņi var ēst, ko vēlas, bet par pārējo izstāstīt, kam tas viss būs vajadzīgs. Grūti pateikt, bet varbūt tāda atklāta un forša izrunāšanās noderētu, kurā izstāsta, kāpēc un kā mājas lietas tiek (tiks) darītas? Zinu, ka ar mazākiem bērniem strādā “našķu atvilknītes” princips, kurā saliek visus našķus, ko viņi var ēst jebkurā sev patīkamā laikā. Kā tev šķiet, šis varētu strādā, vai es vienkārši šeit fantazēju? 🙂

        Paldies par rakstu 🙂 Es arī kādus 2 mēnešus jau plānoju nedēļas ēdienkarti un tas tik tiešām strādā. Piekrītu, ka sākumā tas aizņem vairāk laika, bet pēc tam jau sanāk viegli un dabiski. Un nevaru vien sagaidīt, kad atsāksies nakts tirgus lielais plašais piedāvājums 🙂

        Jā, un varēs iegādāties tik daudz svaigās pārtikas 🙂 Es ar katru nedēļu domāju, ka plānot pārtiku patiešām ir viens no labākajiem lēmumiem, kas pēdējā laikā veikts. Un ne tikai zaļākas dzīvošanas sakarā, bet mierīgākai, vienkāršākai dzīvošanai 🙂

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *