ATPAKAĻ
        MENU

         

        Ilgi domāju, kā sastrukturizēt šo ierakstu, lai ir viegli saprotams, un tad man bija “ahā” moments – likšu pa tirgus paviljoniem. Zinu, ka ne visi no jums dodas uz tirgu un ne visi dzīvo Rīgā, bet tas tik un tā palīdzēs saprast, kādus iepakojumus ņemam līdzi kādām pārtikas grupām. Gaļas paviljonā pārdod gaļu un olas, piena paviljonā – visus piena produktus, dārzeņu paviljonā – dārzeņus, augļus, zaļumus, riekstus, graudaugus un gandrīz visu pārējo, bet zivs paviljonā – jūras izstrādājumus.

        Speciālus iepakojumus īsti pirkuši neesam (tikai pāris burkas, kuras mājās izmantojam arī pārtikas glabāšanai), bet, jāatzīstās, es šo to esmu uzšuvusi. Ja pašam mājās šujmašīna vai dotības nav, tad ir iespēja tādus vienkāršos maisiņus sašūt pie šuvējas. Es izmantoju mājās esošos audumus un apģērba gabalus, no kuriem tapa dažāda lieluma un stila/vajadzibu maisiņi. Ja būs vēlme, varēšu uzrakstīt arī par šo maisiņu tapšanu. Bet tagad atpakaļ pie iepirkšanās.

         

        ● GAĻAS PAVILJONS ●

        Mēs ēdam gaļu un zivis, neēdam to katru dienu, bet šad tad ēdam. Tāpēc mēs gandrīz iknedēļas dodamies uz gaļas paviljonu, lai iegādātos kādu gabalu mūsu ieplānotājām vakariņām. Šobrīd iztiekam ar iepakojumiem, kas ir pieejami mājās. Ja gabals ir tāds mazāks, liekam to daudzreiz lietošanas trauciņā (mums tādi mājās bija un tos arī izmantojam, jo nedomāju, ka to izmešana būs ļoti zaļa padarīšana; nolietosim tos līdz kliņķim). Ja tā ir vesela vista vai kauli buljonam, šobrīd izmantojam plastmamas maisus, kas mums bija palikuši no, kā saka, “iepriekšējās dzīves”. Mēs tos arī plānojam lietot, līdz tie sāks sairt, lai nodzīvo pilnvērtīgu mūžu. Mēs zinām, ka šis nav tāds ilgtspējīgs vairants, tāpēc šobrīd aktīvi meklējam ērtus metāla konteinerus, kuros mēs pirksim un glabāsim lielākus gaļas pirkumus. Atradīsim – padosim jums ziņu!

        Vēl gaļas paviljonā var iegādāties olas, kuras mēs arī ēdam. Un diezgan daudz. Mums mājās bija kartona olu trauciņi, kurus arī izmantojam. Ejam ar savējo, saliekam pilnu ar olām, apēdam tās un ejam uz tirgu atpakaļ ar to pašu trauku (cilvēki, pie kā pērkam olas, ir sajūsmā, ka nākam ar saviem iepakojumiem!). Izmantosim, līdz tie sairs. Ilgtermiņam mēs meklējam kādu ilgtspējīgāku olu trauku, kurš laika gaitā nesadalīsies. Esam meklējumos un dosim ziņu, kad kaut ko vērtīgu atradīsim!

         

        ● PIENA PAVILJONS ●

        Uz piena paviljonu ieteiktu doties ar stikla traukiem, jo tos ir vieglāk mazgāt, kā arī plastmasas pudeles īsti nav domātas vairākkārtīgai lietošanai (ar katru mazgāšanas reizi tās produktā atstāj mazas plastmasas daļiņas, kuras mēs pēc tam apēdam). Mēs patērējam diezgan daudz piena, bezpiedevu jogurta un svaigā siera. Ļoti liels klāsts ar produkciju ir privātajā sektorā, kur no zemniekiem var iegādāties svaigu pienu (nepasterizētu!), krējumu, biezpienu, dažādus sierus un daudz ko citu. Visu neiepakotu. Bezpiedevu jogurts diemžēl viņiem nav, bet to dažās vietās arī var iegādāties izlejamu. Pienam, krējumam, biezpienam un jogurtam es ieteiktu pudeles vai burkas (ērti iegādāties, lietot un arī mazgāt). Sieru mēs tinam savās iemīļotajās Bee In bišu vaska drāniņās, kuras brīniškīgi noder arī mājās, lai uzliktu pāri bļodai. Šis nav viņu sponsorēts ieraksts, un no sirds ieteiktu to kā lielisku palīgu virtuvē un aizstājēju plastikāta plēvei. Ā, sviestu mēs pērkam vai nu mazāku gabalu (tinam vaska drāniņās) vai arī ļoti lielu, jo plānojam taisīt gī sviestu. Kad pērkam lielo gabalu, ejam uz vietām, kur to tin papīrā kā vecos laikos.

         

        ● SAKŅU PAVILJONS ●

        Sakņu paviljonā mums somā parādās lielākais smagums, jo tur pērkam visus savus dārzeņus (un ne tikai). Kad plānojam pirkt kartupeļus, burkānus, pastinakus, bietes vai citus gardumus, mēs visu liekam vienā lielā maisā ar rokturiem. Nebaidamies, ka tas sasmērēsies un pabrīdinām arī pārdevēju, lai viņš nesatraucās par mūsu maisiņu. Tas ir viens lielais pirkums. Tad nāk zaļumi – tos mēs esam iemanījušies iegādāties mazos tekstila maisiņos. Daļa no maisiņiem ir kaut kur aizgūti, daļa uzšūti. Tad nāk dažādi rieksti, žāvētie augļi, sveramā šokolāde (jā, tirgū tādu ļoti gardu var nopirkt!), protams, rīsi, turku zirņi, lēcas, sēklas un viss pārējais. To mēs katru nedēļu nepērkam, bet mēģinām iegādāties lielāku daudzumu, lai nav katru nedēļu jāstiepj pa mazumiņam. Piemēram, vakar pirkām turku zirņus, un paņēmām uzreiz 3kg, lai nav kādu laiku tie jāpērk. Šiem visiem sīkumiem noder vai nu tekstila maisiņi vai arī mājās esošie papīra maisiņi (arī tos mēs lietojam, līdz rokās sadalās). Sakņu paviljonā var iegādāties arī skābētus kāpostus, un tos dāmas liek līdzi paņemtos trauciņos, ja palūdz. Ā, sakņu paviljonā var iegādāties šo to no piena produktiem, piemēram, Ievas sieru. Mums tas ļoti garšo un esam iemācījuši pārdevēju, ka, ja cilvēks nāk ar savu bišu vaska drāniņu, viņam plastmasas plēvītē un tad maisiņā sieru nav jāliek. Domāju, ka nav obligāti jābūt bišu vaska drānai, bet var sarunāt kādā citā iepakojumā. Tikai jārēķinās – var dabūt tikai to sieru, kas ir ritulī un kas tiek griezts.

         

        ● ZIVS PAVILJONS ●

        Mēs mēdzam nopirkt kādu zivtiņu nedēļai, tāpēc ieplānojam arī līdzpaņemtos iepakojumus, filejām, mazām zivīm un citiem gabaliem lieliski noder daudzreiz lietojamie trauki. Ja gribam pirkt veselu lielu zivi, tad šobrīd izlīdzamies ar mājās esošiem maisiem, bet meklējam risinājumu. Tāpat kā gaļai, plānojam zivi iegādāties metāda konteinerīšos. Skatos, ka citi, kas praktizē Zero Waste, pērk zivis burkās, un domāju, ka tas ir brīnišķīgs variants!

         

        Kopumā ar šo ierakstu gribēju parādīt, ka uz tirgu vai veikalu var doties sagatavojies ar vajadzīgiem iepakojumiem, lai mājās nav jāatnāk ar simts un vienu plastmasas maisu. Nav jau jādara kā mums un jāpērk viss bez iepakojumiem. Ja sāksi pirkt kaut vai tikai piena produktus un dārzeņus savos iepakojumos, tas jau būs ārkārtīgi daudz! Tas viss ir par ieradumiem – kādus uzbūvējam, pēc tādiem dzīvojam. Mēs savus ieradumus ļoti mainījām un šobrīd esam tā pieraduši, ka nezinu, kā darījām pirms tam. Lai radoša iepirkšanās!

        35 COMMENTS

        Vai kāds zin, kur var rīgā nopirkt cepamo eļļu savā traukā, resp., izlejamo?

        Zinu tikai, ka eko veikali piedāvā labās eļļas izlejamas, bet vienkāršās cepamās gan nē. Var jau pirkt stikla pudelē, tās labi izmazgāt un dot uz šķirošanu 😉

        Milzīte Ilzīte

        Kopš redzēju šo blogu TV3 ziņās biju ļoti ieintriģeta, jo pavisam nesen esmu sākusi piekopt low-waste dzīvesstilu. Taču mani mulsina fakts, ka dzīvojot šo, domājams, ļoti ekoloģisko dzīvesveidu, tāpat uzturā turpināt dzīvnieku izcelsmes produktus. Jā, protams, zemais atkritumu daudzums, ko ‘saražojat’, ir ļoti liels panākums, taču vai esat informēta par katastrofisko ļaunumu, ko dzīvnieku lauksaimniecība nodara planētai? Gandrīz trešdaļa siltumnīcefekta gāzu emisijas ir dzīvnieku lauksaimniecības radītas. Respektīvi, iegādājoties gaļu, tiek sponsorēta globālās sasilšanas turpmākā attīstība UN tam tiek patērēts milzumliels daudzums ūdens un graudu, ko baro dzīvniekiem. Nezinu, vai tas ir tas, ko jūs saucat par ekoloģisku un videi draudzīgu dzīvesveidu, bet brīvi esmu gatava diskutēt.
        Šis ir ļoti parocīgs blogs, esmu uzzinājusi daudz kā jauna, bet tajā pašā laikā radāt manī lielu skepsi, jo neizprotu, kur sākas liekulība. Varbūt esmu palaidusi garām kādu rakstu, kur apsverat veģetāru/ vegānu dzīvesveidu vai, iespējams, neesat šajā iedziļinājusies.

        Arī mūsu ģimene jau ilgu laiku cenšas dzīvot videi draudzīgi..Sākām ar elektrības taupīšanu, pašlaik aktuāli ir tieši atkritumi, veselīgs ēdiens un veselīga vide bērniem un mums pašiem. Man topā burciņas, tās uz tirgu ņemu gan priekš biezpiena, gan krējuma un jogurta. Pārējām lietām ņemu līdzi savus maisiņus.
        Paldies par ideju, ka gaļu var likt tajos vairākkārt lietojamos traukos, jo tā bija viens no pēdējiem produktiem, ko nevarēju izdomāt, kur likt. Vēl tikai jāsaprot, ko darīt ar šampūniem un dušas želejām un pārējām kosmētikas precēm, jo tās viennozīmīgi rada ļoti daudz atkritumu. Tas pats ir ar pamperiem, es lietoju pusi uz pusi, gan mazgājamos, gan parastos, jo ar 3 maziem bērniem nav diez ko viegli vēl visus tos autiņus samērkt un tīrīt..Bet gribētos jau pilnībā, jo redzu, kāds kalns paliek 🙁

        Vom Fass tiešām ir foršākās eļļas un balzametiķi – lietoju tos jau krietnu brīdi. Viņiem tagad ir stendiņš iekš Stockmann veikala pārtikas nodaļas, kur var pagaršot mantu, uzpildīt savus traukus un sūta arī pakomātotos tiem, kuri netiek līdz centram. Viss smukās kantainās pudelītēs ar skrūvējamiem plastmasas vāciņiem. Var iemest aci viņu mājas lapā.

        Viss izklausās vienkārši super! Man prieks lasīt :))

        Par šampūniem un dušas želejām – tās izlejamas var iegādāties veikalā Aromstudija. Vari iet ar savu iepakojumu un papildināt. Es esmu atskārtusi, ka bez dušas želejas vispār ļoti labi var iztikt, ja uztaisa vai izmanto foršas, mitrinošas ziepes. Tikko Berlīnē nopirku arī ziepju formas šampūnu, kas arī samazina izlietoto iepakojumu.

        Sveika!

        Divi atkritumi, no kuriem ļoti gribu tikt vaļā ir jogurta/krējuma trauciņi un eļļas trauki. Lauku pienu/krējumu manas mājas iemītnieki atdzīst par pārāk treknu. Bezpiedevu jogurtu arī protu nopirkt tikai safasētu. Un izlejamo eļļu arī īsti neesmu redzējusi. Bija viena vieta uz Barona ielas, bet tagad vairs neredzu. Ir kādi ieteikumi?

        Lai mums izdodas!

        Sveika!

        Mēs piena produktus pērkam tirgū, un tur ir Straupes stends. Tajā var iegādāties gan sveramu bezpiedevu jogurtu, gan netrekno parasto “veikala” krējumu, kas nav treknais lauku 🙂 Eļļas vēl pērku veikalā stikla pudelē ar metāla korķi. To arī sašķiroju, jo abi materiāli tiek pārstrādāti nebeidzami. Bet esmu dzirdējusi, ka labu eļļu varot nopirkt VomFass.

        Paldies Laura par iedvesmu! Jau kādu laiku stūrēju šajā zero waste virzienā, bet vēl ilgs ceļš ejams, jo nav viegli izmainīt savas ģimenes ieradumus 🙂
        Stāsts par vēl vienu soli pretī tīrākai dabai – Saņēmos un no kādreiz pirkta galdautam domātā auduma (kas tā līdz galdautam laika trūkuma dēļ nebij nonācis) uzšuvu skaistus dažāda izmēra maisiņus (gan lentēm savelkamus, gan ar gumiju utt). Bruņojusies ar maisiņiem devos uz tirgu pēc dārzeņiem un gardiem latviešu āboliem, viss izdevās pat ļoti lieliski – majās atnācu bez plastmasas iepakujumiem 🙂 Neizpratne no pārdevēju puses arī nemanīju, jo liels palīgs bija mana 5 gadus vecā meitiņa, kas visām pārdevējām stāstīja, ka mamma pati maisiņus šuva un vairs nebija iespējas piedāvāt man plastmasas maisiņu 🙂 Vēlreiz pateicos par iedvesmu un gaidīšu arvien jaunus ierakstus!

        Vai, cik forši! Man tāds prieks lasīt par cilvēku iniciatīvu darīt kaut ko lietas labā. Super 🙂
        Man patiesībā nāk tikai smaidi un komplimenti par līdzi paņemtiem maisiņiem, jo domāju, ka lielākai daļai cilvēku ir saprotams, ka plastmasas maisiņu uz šīs pasaules pietiek. Visi vienmēr nosmaida un saka, ka tas ir forši, ka nākam uz tirgu ar saviem iepakojumiem. Un tad vēl izveidojas vairākos stendos attiecības ar pārdevējiem, kur var veidoties foršas sarunas 😉

        Mums ēdienreižu plānošanai ir ieviests speciāls blociņš. Ļoti noderīgi, arī tāpēc, ka tad, kad aptrūkstas idejas, var vienkārši pašķirt atpakaļ un kaut ko izvēlēties 🙂
        Vīrs vispār smejas, ka esmu “iegājusi ārprātā” ar to zero waste: vakar uz ielas atradu auduma kabatlakatiņu, atnesu mājās, izmazgāju un grasos lietot! 🙂

        Katram savs, katram savs 🙂 Redzēju vienu meiteni Instagram, kas matu gumijas lasa pa zemi, mazgā un lieto. Es vēl tur neesmu tikusi, tāpēc savācu visas nevajadzīgās lietas no citiem, ja man kaut ko ievajagās.

        Paldies, Laura par iedvesmojošajiem rakstiem! Ļoti smieklīgi dažreiz, ka pārdevēji tirgū mēģina pārliecināt par plastmasas maisiņu vajadzību manam pirkumam 🙂 Gribēju noskaidrot praktisku jautājumu – kur var nopirkt izlejamo bezpiedevu jogurtu?

        Jā, ir jābūt ļoti pārliecinātam balss tonim, kad saka, ka maisiņu patiešām nevajadzēs 🙂
        Par jogurtu runājot, mēs to pērkam tirgū Straupes stendā. Piena paviljonā tādi ir divi, un viens vēl ir dārzeņu paviljonā. Tur izlejamu var dabūt pilnīgi visu – jogurtu, pienu, paniņas, kefīru un visus citus piena produktus 🙂

        Sveiki, Laura!
        izcils blogs, paldies!!
        jautājums par tik aktuālo olu situāciju:)) šobrīd daudz tiek runāts par vistu turēšanu un to ētiskumu. pati gaļu neēdu jau gadus 8 un gribētos, lai arī olas manā vēderā nonāktu tādas, kuru radītājas dzīvojušas brīvos apstākļos. vai Tev zināms, kādos apstākļos turētas jūsu pirkto olu vistas un, ja brīvos vai +- brīvos, varbūt Tu varētu padalīties ar šo saimnieci, no kuras olas iegādājies?
        paldies!

        Ai, paldies! Smaidu no visiem komplimentiem 🙂

        Mēs olas pērkam tirgū gaļas paviljonā. Tur ir divi stendi ar zemnieku saimniecībām, kur olas ir atzīmētas kā brīvo vistu olas. Es gan pie viņiem neesmu bijusi un atliek uzticēties sertifikātiem, jaukajiem pārdevējiem un milzīgām, neregulāra izmēra olām, kas man raisa uzticību, bet domāju, ka pie viņiem droši var aizbraukt apskatīties, kā vistas dzīvojas.
        Kur jāiet – kad ienāk gaļas paviljonā, jāiet taisni līdz nākamai “šķērsielai”. Tad pa kreisi tur būs divas saimniecības “Jaunliepas” un “Zvirbulīši”. Tur pērkam visu olas un vistas produktus, bet vēl var iegādāties visādas citādas olas 🙂 Ceru, ka noderēs!

        Lasu Tavu blogu un sāku domāt, ka manu iepirkšanās rutīnu sagaida izmaiņas. Paldies, ka raksti par šo tēmu – ikdienā bieži nesanāk aizdomāties.
        Un tad man galvā iešāvās maza ideja, varbūt noder: Lasot par olām atcerējos, kā vecāku mājās laukos darīja – izmantotās olu čaula lika uz plīts maliņas, izkaltēja (lai ilgāk var glabāt) un atdeva vistām ēšanai (vērtīgs dabiskā kalcija avots). Kad pašiem vairs vistu nebija – ieradums palika. Tā nu šīs kaltētās čaumalas tika nodotas olu piegādātājiem – vecmammai vai kaimiņiem, kuri ar tām sacienāja savas vistas. Tā nu es iedomājos, ka ja jums vieta atļauj kur čaumaliņas izžāvēt un ir savs īsto mājas olu piegādātājs, kurš labrāt tās nogādātu savām vistām, tad sanāktu zero waste ar lielo pluss zīmi (vai atlaidīti olām 😀 )

        Lieliska ideja! 🙂 Nākamreiz, kad pirkšu olas, pajautāšu, vai viņiem tas inetresētu. Jā, vienmēr ir svarīgi pajautāt pārdevējam, vai viņam tas ir vajadzīgs. Piemēram, tirgū pērkam zaļumus, kuri ir apsieti ar gumiju. Es tās krāju un nesu atapakaļ mūsu pārdevējai. Viņa ir ļoti priecīga 🙂

        Tāds liels prieks lasīt citu domas un idejas, ja pati nesen esmu pievērsusies un mēģinu uzturēt zero waste dzīvesveidu arī savās mājās. 🙂
        Par olu kastēm runājot, nesen uzgāju tepat pie mums interneta veikalā nopērkamu plastmasas olu kasti – nopirkusi vēl neesmu, bet drīzumā vajadzēs, kad kartona kastītes sajuks. 🙂 Šeit links uz kastītēm – http://www.tavatelpa.lv/trauki/citi/partikas-trauks-classics-olam-12gb
        Turpinu lasīt un lai priecīgi!

        Plastmasas olu kastes ir pieejamas pa pilno, bet mēs gribētu mēģināt atrast citu variantu, lai izvairītos no plastmasas. Meklējam vieglus metāla iepakojumus 🙂

        Paldies par šo blogu! Ir tik jauki uzzināt, ka ir cilvēki, kuri domā un cenšās samazināt plastmasas atkritumus! 🙂 Mūsu ğimenē vēl tikai sāku pārmaiņas ar to, ka iepērkamies tikai pēc saraksta, lai nenopirktu ko lieku, lai max nebūtu nekas jāizmet nenolietots, kā arī cenšos sveramos produktus iepirkt lielākā apjomā, lai tik drīz atkal nav jāpērk 🙂 Vai jums ir pieredze ar došanos ar saviem auduma maisiņiem uz lielveikalu, un tur iegādāties piem.augļus vai dārzeņus?
        Paldies par iedvesmošanu!

        Patiesībā tas bija mūsu pirmais solis – doties uz veikaliem, kur bijām pieraduši iepirkties, ar saviem iepakojumiem. Problēmu nav tieši nekādu! Dārzeņus un augļus mierīgi var svērt savos maisos, tāpat var darīt ar saldumiem, cepumiem un maizīti. Ja nu vienīgi pie kases pārdevēja varētu paskatīties maisā, ja tas nav caurspīdīgs. Esam arī pirkuši gaļu un zivis savos iepakojumus, bet šeit var gadīties kāda garāka saruna, jo daļa pārdevēju to varētu atteikties darīt. Tad var droši runāt ar veikala vadību un sarunāt, ka produktu ieliks līdzi paņemtā iepakojumā 🙂 Mans ieteikums – ja galīgi negribās iespējamas sarunas ar pārdevējiem, var doties uz pašmaksāšanas kasēm, kur nosvērt un savos maisos salikt vari pats 🙂

        Labrīt, nevaru sākt strādāt pirms neizlasu jauno šī bloga postu 🙂 Paldies par iedvesmu tajā tirgus būšanā. Jau ilgi biju par to domājusi un ‘marinējusi’ galvā, liekas, ka Tava enerģija iešūpoja arī manējo uz darīšanu nevis tikai domāšanu. Pagājušo nedēļu pirmo reizi pa 5 gadiem iepirkos tirgū un biju sajūsmā par dažādību, komunikāciju, produktiem un jā – nācās piedomāt arī pie iepakojumiem. Šonedēļ ar tiem būšu labāk sagatavojusies. Un vēl runājot par sviestu – sviesta kulšanu bērnībā atceros kā vienu no foršākajiem uzdevumiem, ko šobrīd novērtēju. Tā nu pēc pagājušās nedēļas tirgus apmeklējuma pārrados mājās ar 1.5kg krējuma no kura tad arī uzkūlu sviestu un galu galā tiku arī pie gī sviesta.
        Paldies 🙂

        Man tik milzigs prieks, ka mana enerģija nododas tālāk un rada sajūtu, ka katrs mājās var pa mazumiņam izdarīt :)) Paldies!
        Sviestu gan nekad neesmu kūlusi. Būs jāpadomā par pamēģināšanu arī savās mājās!

        Paldies, ļoti iedvesmojoši, ļoti viegli lasīt un gribas vēl! Es cenšos izvairīties no iepakojumiem, lai man nebūtu pilna atkritumu tvertne ar tiem. Pērku sveramas konfektes, jo tāpat nekad neturēšu viņas tajā iepakojuma, bet gan saldumu traukā, tā lielākoties daru ar visiem produktiem, lai nerastos iepakojumu atkritumu kalni. Līdz ar pārvākšanos uz jaunu dzīvesvietu es kārtīgi izšķiroju savas drēbes un nu man no milzīga drēbju daudzuma ir vien viena kaste ar apģērbiem(kurpes vēl neskaitās, bet tās arī piedzīvoja kārtīgu revīziju). Noteikti pamēģināšu to piltuvi, sen jau esmu par viņu domājusi:)

        Kāds prieks, ka lietas, par kurām rakstu, noder 🙂 Tas ir vislielākais kompliments!

        Paldies par padomiem iepakojumu mazināšanā! Tiešām priecē, ka tiek radīts saturs par šo tēmu tieši Latvijas auditorijai, ņemot vērā reālo situāciju te. Gribēju piebilst, ka, izlasot virsrakstu, biju gaidījusi ieteikumus tieši ēdiena gatavošanas stratēģijā – it kā jau saprotu, ka ēdienreizes jāgatavo no tā, kas jau mājās ir, bet pagaidām šķiet sarežģīti saprast apjomu, kas nepieciešams 1 cilvēkam, un kā godīgi ieplānot našķus un uzkodas, kas gadās starp lielajām ēdienreizēm. Ceru, ka kādreiz par to uzrakstīsi! 🙂

        O, jā, raksti par ēdienreižu plānošanu būs vairāki! Mēs parādīsim gan reālo nedēļas plānu, mūsu stratēģiju, kā to darām, gan arī pie kuriem stendiņiem tirgū ejam 🙂

        Sveika!
        Man ļoti patīk tavs blogs un, manuprāt, ļoti nozīmīgi ir tas, ka blogs tiek veidots latviešu valodā, kas dod arī latviešu auditorijai iepazīt zero waste dzīvesveidu un dod arī pamācību kā to darīt Latvijā, kur nav zero waste veikali, kā citās valstīs un mazākās pilsētās un ciematos. Par tavu ceļojumu zero waste pasaulē uzzināju Eko forumā, kur tu vadīju zobu pastas darbnīcu un man bija patiešām liels prieks uzzināt, ka arī Latvijā ir cilvēki kas to dara, jo zināju par šo kustību jau iepriekš, bet dzīvoju mazā ciematā un man ir 15, tādēļ domāju, ka neko īpaši daudz nevaru darīt, tomēr darīju visu kas ir manos spēkos. Paldies Tev, ka pavēri jaunu perspektīvi tieši ar iepirkšanos tirgū, un acitām alternatīvām, par kurām raksti savā blogā, tādēļ centīšos pamainīt arī savas ģimenes paradumus.
        Vēlējos ieteikt ieviest blogā uz e-pastiem bāzētu subscribe vai newsletter funkciju, kā tas ir citos blogos, jo būtu patiešām forši saņemt jaunumus par Taviem bloga rakstiem e-pastā, lai nepalaistu garām.

        Čau, Agate! Paldies par sirsnīgo komentāru 🙂 Ceru, ka zobu pasta patika, jo pati izmēģinājos visas jūsu uztaisītās un bija sanācis varen labi! Darīt tu un mēs visi noteikti varam daudz un pa mazumiņam, tāpēc tik uz priekšu! Pat mazākās izmaiņas ir tā vērtas 🙂
        Es šonedēļ tieši ķeršos klāt subscription sistēmas uzlikšanai, līdz šim vienkārši nebija sanācis laika to izdarīt. Bet tavs lūgums ir vēl viens spars to darīt ātrāk 🙂

        Super! Ļoti iedvesmojoši! Kaut vairāk cilvēku šim pievērstos un nebūtu jāuztraucas par izskalotiem vaļiem, kuru kuņģi pilni ar plastmasas maisiņiem, vai bruņurupučiem un putniem, kas saēdušies krāsainus plastmasas korķīšus, kā tas ie šobrīd…
        Gribēju vaicāt vēl, ja lietojat alkohola izstrādājumus – šampi Jaungadā, vīnu svētkos, piemēram, vai esat atraduši, kur nodot stikla pudeles atkārtotai lietošanai (man or ziņas, ka tirgū varot nodot alus un šampanieša pudeles, bet kā ar pārējām) vai metat stiklam paredzētā konteinerā? Tās tādas pārdomas pēc viesībām, haha 😀
        P.S. Padalīšos, ka neizmantoju arī plastmasas salmiņus ne sulām, ne kokteiļiem – vienā izstādē iegādājos metāla + mini birstīti mazgāšanai un tos var lietot gadiem, ja ne paaudzēm! 🙂

        Pirmkārt, paldies ? Otrkārt, par pudelēm runājot, tā ir vienīgā šķirošanas iespēja pie mūsu mājas. Mums tā ir mazā atkritumu tvertne, kas stāv līdzās divām lielām parastajām miskastēm. Ja dzīvo ne privātmājā, tad tādu mierīgi var sarunāt pie mājas. Par privātmājām gan nezināšu teikt 🙂 Un par salmiņiem – jā, es ļoti, ļoti tādus gribu, bet pagaidīšu līdz mūsu Berlīnes braucienam. Tur iegādāsimies vairākas lietas, kas mums atvieglos ikdienu kā Zero Waste cienītājiem. Pasūtīt īsti neko negribās, jo nezinu, kā tās lietas tiks iepakotas un atsūtītas man uz Latviju 🙂

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *