ATPAKAĻ
        MENU

         

        Skapja tīrīšana ir baigi svarīgā lieta. Tas ir kaut kas, ko kustinām un apskatām katru dienu, un tur, tāpat kā visā pārējā mājā, ko redz ciemiņi, ir laiks ieviest kārtību. Es uz šo lielo revīziju saņēmos pēc pāris Youtube video noskatīšanās, bet lielo punktu uz i man iedeva grāmata “Kārtības Maģija”, ko sarakstījusi Marie Kondo. Jā, ir sarakstītas pat vairākas grāmatas, kā tad mūsu lietās varam ieviest kārtību, kas neliks lielajai tīrīšanai ķerties klāt atkal un atkal. Par grāmatu dziļāk neiešu, bet Marie iesaka sākt tieši ar skapi, ko arī darīju savā mājā (vīrs vienu dienu darīja to kopā ar mani un tagad ir ļoti laimīgs). Te būs ieteikumi, ar ko sākt ▼

        ● NOĶER ĪSTO MOMENTU ●

        Svarīgi ir noķert to sajūtu, kad gribas tikt vaļā no lietām. Lielo kārtošanu nav jēgas taisīt dienās, kad viss šķiet sentimentāls, svarīgs un mīļš, jo tad no saviem skapjiem neko lieku neizmetīsiet (vienkārši viss šķitīs tik ļoti vajadzīgs..). Katrai sievietei tas varētu būt savs moments, bet neieteiktu skapi kārtot tieši pirms mēnešreizēm. Tad tas viss var rezultēties asarās. Esmu dzirdējusi, ka sievietēm visskaidrākā galva ir četras dienas pēc mēnešreižu sākuma. Un tad tas ir kādas nākamās 4 dienas. Ja nevari izdomāt, kad varētu būt labs laiks, tad vari ieplānot kārtošanu pēc šīs formulas.

        Es nezinu, vai tā ir visiem, bet man uznāk tādas dienas, kad esmu gatava izfērēt kaut visu māju. Esmu enerģijas pilna ķerties vistālakajiem stūriem un atbrīvoties no visa liekā. Ja jums tā arī ir, ķeriet to momentu un aši atbrīvojiet dienu, jo tīriesiet skapi!

         

        ● ATVĒLI TAM LAIKU ●

        Sirsnīgi ieteiktu skapja tīrīšanai atvēlēt pus dienu vai pat visu dienu (atkarīgs no skapja biezuma), jo tas paņem laiku. Ja kaut kas būs sarunāts un nebūsi pabeigusi, tas viss būs tāds ķepu-ļepu darbiņš, un to mēs negribam. Mana pārliecība ir tāda – vienreiz pa īstam izrevidēt un tad kādu laiku noteikti būs miers! Vajag panākt to sajūtu, ka nekur nav jāsteidzas, bet neizstiepiet skapja tīrīšanu arī uz visu nedēļas nogali. Noliec mērķi, ka vienā dienā visam jābūt pilnībā iztīrītam.

         

        ● SALIEC VISU VIENUVIET ●

        Šis ir ļoti svarīgs punkts! Izņem pilnīgi visas savas mantas no skapja, koridora pakaramā un kastēm/čemodāniem, kur stāv nesezonas mantas. Jā, arī mājas drēbes un tās, kuras tu noteikti skapī atstāsi. Apakšveļu, zeķes un aksesuārus arī ieteiktu salikt šajā čupā. Es to darīju guļamistabā uz gultas, jo tur varēju kārtīgi izvandīties. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Viens, tu redzēsi, cik daudz to drēbju vispār ir (brīdinu: var palikties slikti). Otrs, pilnīgi visas drēbes izies cauri tūlītējai smagajai pārbaudei. Un, trešais, tev būs iespēja ieraudzīt jaunas apģērbu kombinācijas pat tad, ja tā ir ziemas vai vasaras drēbe.

         

        ● RESPEKTĒ KATRU DRĒBES GABALU ●

        Lai saprastu, vai tās lietas, kas mums stāv skapī, patiesībā ir mūsējās (un nevis ir jaunākās kolekcijas nieciņš), ar katru drēbi būs jāpavada laiks. Tas izklausās mazliet dīvaini, bet katrai lietai, kas paliks mūsu skapī, ir jābūt īpašai. Nu, tādai, par kuru gribas rūpēties un nēsāt kaut katru dienu.

         

        ● UZMĒRI PILNĪGI VISU ●

        Un te sāksies darbietilpīgākā daļa. Tā drēbju samīļošana iet caur mūsu laiku, ko tai veltām. Ir svarīgi katru drēbi, kas ir mūsu skapī, uzvilkt mugurā un par to spriest no šī brīža “es”. Nevis slaidākas es, ne iedegušākas es un noteikti ne pārliecinātākas es, bet gan tās “es”, kas šobrīd stāv spoguļa priekšā. Ar katru drēbi ir jāpaskatās spogulī un jāuzdod jautājumi: “Vai es šajā apģērbā jūtos kā sevis labākā versija?”, “Vai tas man liek justies ērti?”, “Vai es sev izskatos skaista? (sev, ne citiem), “Vai man ir sajūta, ka IR?”. Ui, jautājumi var būt dažnedāžadi, bet galvenais patiesi paskatīties spogulī un sajust drēbi – būs manējā vai nē. Man ir teorija, ka šī iekšējā balss ir mums visām, un mums visām atbildes ir uz šiem jautājumiem. Tagad, kad viss būs pamērīts un sāksi likt drēbes norādītajās čupās, ir svarīgi atcerēties, ka nav jēgas atstāt drēbes uz laiku, kad atkal ielīdīšu 36.izmērā. Mēģināt būt ļoti godīgai, ja apģērbs tomēr šur tur spiež vai raujas uz augšu. Un vislielākā drosme būs jāpieliek pie tām drēbēm, kas nopirktas par lielu naudu, bet tomēr dod sajūtu, ka nav manējā..

         

        ● KĀRTO KAUDZĒS ●

        Pēc katras drēbes uzmērīšanas, tās ir jāliek šādās čupās:

        ▷ JĀ, ŠIS IR MANĒJAIS

        Šajā čupā liec visas lietas, kas patiešām liek tev un tavai personībai starot. Tikai un vienīgi tās drēbes, kas ir ērtas, skaistas, nesaplēstas, īstajā krāsā, fasonā un rakstā. Šajā čupā neliec neko, no kā ir žēl atteikties, kas bija dārgs vai dāvināts (un, ja nu tas cilvēks pamanīs, ka esi no tā atbrīvojusies..).

        ▷ NEVARU ĪSTI SAPRAST

        Var gadīties, ka pāris lietas tomēr īsto seju neparādīs un nedos ziņu, vai tās ir īstās tavam skapim, tāpēc saliec tās MAYBE čupā. Lūdzu, lūdzu nesaliec te visu, ko vienkārši žēl ir atdot vai izmest, bet patiešām lietas, kuras šķiet, ka vilksi, bet neesi pēdējā laikā to izvilkusi no skapja. Vēlāk izstāstīšu, kas ar to būs jādara.

        ▷ UZ ATDOŠANU / PĀRDOŠANU

        Mēs ar vīru šajā kaudzē salikām lielāko daļu savu drēbju. Kad esi pavisam patiess pret sevi, diezgan daudz drēbju nav īsti mūsējās, bet tās ir ļoti maz valkātas (jo nav mūsējās). Ja drēbes ir labā stāvoklī, tās var nodot kādam tālāk. Ja ir vēlme ņemties vai ir kaut kas īpaši vērtīgs, noteikti pārdod andelē vai kur citur. Ja negribi vecajām drēbēm tērēt daudz laika, tās vienmēr var atdot kādam, kam tās ļoti var noderēt. Mēs lielu daļu aizvedām uz Otru elpu. Ja ziniet kādas ģimenes laukos, kam lietas varētu labi kalpot, droši vedam prom. Tad, kad man pašai uznāk žēlums pa kādu no mantām, cenšos domāt, cik ļoti priecīgs būs kāds cilvēks, kas patiešām to drēbi vilks, nevis kā es – turēs skapī putekļiem.

        ▷ JĀATBRĪVOJAS

        Šajā kaudzē var likt lietas, kas savu darbiņu ir padarījušas. Tās ir vai nu cauras, vai ļoti pleķainas vai sarāvušās. Kādu daļu noteikti var izmantot lupatās vai pat sašūt iepirkuma maisiņus, bet daļa visticamāk būs jāaizved sašķirot. Te būs mājas lapa, kurā uzrādītas visas vietas, kur vari aizvest sašķirot tekstilu. Meitenes pirms tam teica, ka H&M arī var aiznest visas savas vecās mantas (saņemsiet arī kaut kādu procentu atlaidi nākamam pirkumam, bet nekrītiet kārdinājumā).

         

        Pie vienas šķirošanas, ieteiktu iziet cauri arī savai apakšveļai, zeķēm un zeķubiksēm. Izmet visas caurās, samazgātās un sakrāsotās apakšbikses. Atbrīvojies no zeķēm un zeķubiksēm, lai uzvilktu dienās, kad nevilksi nost kurpes (un tad vienmēr kurpes ir jānovelk – mērfija likums). Te godīgums arī jāņem talkā, jo iespējams būs jāatbrīvojas no kāda push-up krūštura vai seksīgiem stringiem, ko nekad vairāk neplāno vilkt, bet nopirki par bargu naudu.

         

        ● SALIEC ATPAKAĻ SKAPĪ ●

        Tātad, skapī liec tikai tās lietas, kas IR, IR, IR tavējās! Tur ļoti iespējams paliks diezgan maz to lietu, bet es gribu uzlikt šo izaicinājumu: salikt kaut vai tikai to mazumiņu, kas tiks lolots un mīlēts, un paskatīties, vai ar to būtu gana. Es skapī, piemēram, ieliku tikai divus t-kreklus, jo tie bija paši, paši mīļākie. Jāsaka, ka pēc citiem, kas stāvēja līdzās tiem diviem, nesniedzos gandrīz nekad, un tie nemaz man nepietrūkst. Marie Kondo ir ļoti jauks ieteikums – katru drēbi, ko liek atpakaļ skapī, atkal samīļot un skaisti salocīt. Man pēc šādas kārtošanas ļoti patīk iztīrīt skapi no putekļiem un pārskalot visas mantas, lai tās ir svaigas un gatavas vilkšanai. Tagad skapī būtu jāstāv tām lietām, ko būtu gatava vilkt kaut tūlīt, tāpēc saģērbties vajadzētu būt vienkāršāk. Par to, kā vari eksperimentēt ar kombinācijām un kā piepirkt klāt lietas, lai viss skaisti saiet kopā, uzrakstīšu kādu citu reizi. Tagad pamēģini laiku padzīvot tikai ar savām mīļākajām un patiešām valkātajām drēbēm.

         

        ● KO DARĪT AR “NEVARU SAPRAST” KAUDZI? ●

        Te būs triks, ko ieteiktu noteikti izmantot, jo man tas reāli strādāja. Tās drēbes, kuras it kā patīk, it kā vilkšu, bet neesmu pieskārusies pāris mēnešus, vajag salikt vienā kastē un nolikt to malā. Šo kasti nevajadzētu aiznest galīgi uz garāžu, bet kaut kur tuvumā, lai vari izņemt lietas, ko savajagās. Un te būs lielais triks – tās drēbes, kas pāris mēnešu laikā nav bijušas vajadzīgas un palikušas kastē, bez otrreizējas pārskates ir jāaizved prom no mājas. Paskaidrošu sīkāk. Tām mantām, par kurām nevaram saprast, vajadzētu pastāvēt atsevišķi. Ja kaut kas no kastes satura patiešām ļoti pietrūkst, ņem to ārā. Bet nevajadzētu ņemt ārā tikai uz vienu vilkšanas reizi, jo tas neskaitās (tā drēbe vienu reizi uzvilksies un tā arī tupēs skapī). No visa, kas pāris mēnešus no kastes nav pietrūcis, ir jāatbrīvojas. Svarīgi ir neiet cauri šai kastei vēlreiz, jo tādā veidā tā kaste stāvēs pie mums mūžīgi. Nemaz neskaties tajā iekšā, bet vienkārši aizved uz Otru Elpu. Šis ir ļoti labs pārbaudījums drēbēm, kas mums it kā patīk, bet tomēr kaut kas nav. Ļoti iespējams neko no kastes tā arī neizņemsi un dzīvosi ar to mazumiņu, kas tika salikts skapī ar pirmo reizi.

         

        Sanāca tāds pagaršs ieraksts, bet šādas lietas īsāk ir grūti aprakstīt. Skapi tīrīt var tad, kad ļoti gribas to izdarīt. Tas nav jādara visām, jo daļa no cilvēkiem jūtas labi ar milzum daudz mantu (kaut nevilktu un nelietotu). Man pašai ir sajūta, ka, kopā ar tīru skapi, attīrās arī mājas enerģija, un tur parādās brīva vieta jaunām, foršām enerģijām. Tagad, kad skapis ir tīrs, galvenais neiet uz veikalu sapirkties, lai tas būtu tikpat pilns kā pirms tam. Pacieties, padzīvo tikai ar savām mīļākajām un valkātākajām drēbēm un skaties. Iespējams ar mazumiņu pietiks.

        Sveika! Superīgs raksts. netīšām uzdūros uz šo blogu un vienā rāvienā izlasīju vairākus rakstus.
        man drēbju skapis ir mazs, tur nav daudz lieka, bet man ir cita problēma – virtuve! tur kas tik nav…vietas nav! vīram saku – vajag vienu jaunu skapi virtuvei, uz ko saņemu atbildi – izmet nevajadzīgo! bet nevaru saņemties! jo ik pa laikam ko uzcepu – vajag dekorēšanas piederumus, blenderus, kūku veidnes utt. no visa pa druskai. un rezultātā virtuve ir visa ar plauktiem un tie visi ir aizņemti ar dažādiem instrumentiem un pārtikas krājumiem. 🙂

        Palasīju blogu un palasīšu arī ieteiktos citus blogus/rakstus/filmas. Un nākamo nedēļu veltīšu mājas revidēšanai. Tik tas skapis… šobrīd nesaprotu savu stilu/sajūtu apģērbam nemaz. Tad nu atveru un no lielāka klāsta pēc noskaņojuma izvēlos. Bet ja te tik daudzas saka, ka ir laba sajūta arī no maza drēbju daudzuma, varbūt izmēģināšu. Drošības pēc kādu laiku liekās drēbes noglabāšu kastēs, nedošu uzreiz prom. Zinu, ka mēdzu nožēlot kaut ko, ko agrāk esmu atdevusi, ar domu, ka tas nu gan vairs nav mans stils. Bet pēc 5 gadiem tāds Bam – tagad tieši tos svārkus vai džemperi gribētu vilkt. Tāpēc man skapī ir arī drēbes, kuras vilku pirms 15 gadiem, un šad tad uzvelku arī vēl tagad, kaut pa vidu bijušas garas pauzes. Grūtniecības, svara izmaiņas, kaut kā sanāk, ka tomēr uzvelku atkal to, kas gadu vai divus nav vilkts, bet atkal der labi. Apavus gan bez žēlastības šķirošu – pēdas kļuvušas tik cimperlīgas, ka necietīšu ne mazāko beršanas vai šaurības sajūtu.

        Manis pašas pieredze bija tāda, ka skapī atstāt tikai aktuālo bija liela bauda! Lietas, par kurām vēl neesmu īsti pārliecināta, ieliku kastē netālu, lai varu izņemt, ja kaut kas tomēr pietrūkst. Bet mans noteikums ir tāds – ja drēbes, kas bijušas kastē, nav vilktas vairākus mēnešus, tām ir jādodas uz citām mājām. Ja, nu, šausmīgi pēc pieciem gadiem savajadzēsies to topu, meklēšu līdzīgu vietā. Ticu, ka drēbes mūsu skapī “noveco” – nevis paliek neaktuālas, bet vienkārši izdziest tās enerģija. Mēs pārāk bieži skapī turam drēbju līķīšus 😀

        Pēc šīs pašas metodes izvācām manu un vīra skapi. Tad grāmatas un tad citus krāmus. Kopumā labdarībai aizgāja kādi 15 maisi lieku krāmu. Vēl vismaz 5 aizgāja pa taisno miskastē. Neapzinoties sakrājas lielas čupas ar krāmiem, kurus mūsu dzīvēs nevajag turēt. Reizēm ir grūti sevi piespiest atlaist šīs lietas, jo esam par to maksājuši naudu, tām ir piesietas atmiņas, un vēl trakāk, ja ir vēl palikuši padomju laiku aizmetņi un bailes par deficītu. Kad tiku vaļā no šīm mantām sajutos daudz vieglāka. Pamazām pievēršu uzmantību tam, ko tiešām lietoju un no kā vēl varu atbrīvoties. Zinu, ka par minimālistu nekļūšu, bet vismaz krāmu tantes slimība ir izslimota 🙂
        Vēlu veiksmi visiem, kas dosies KonMari metodes virzienā, tiešām palīdz, jo tad vieglāk tikt vaļā no šķietami labām, bet mums nederīgām lietām.

        Cik foršs komentārs, paldies 🙂
        Es vakar noskatījos fantastiski iedvesmojošu filmu – Minimalism, kas ļoti ļāva atkal padomāt par to mantu daudzumu, kas mums ir. Kaut kā uzsita sajūtu, ka varētu iet vēlreiz cauri savām mantām 🙂

        Varbūt Tev ir arī info, kur nodot nevajadzīgos, nolietotos apavus/zābakus? Ar nevajadzīgo drēbju nodošanu problēmu nav, bet apavu kaudzīte stāv garāžā jau labu laiku.

        Nav gan. Es tieši tagad lauzu galvu par to pašu, jo mums ir šis tas iekrājies. Ja uzzināšu, noteikti došu ziņu!

        Tas būtu āsom, ja uzzinātu un padalītos. Vari uzrakstīt arī privāti; gan jau zini, kas šī par Elīzu te raksta 🙂

        Redzu, redzu jau no epasta ☀️

        Lasu cauri visus bloga ierakstus, komentārs pie šī būs sagadīšanās pēc. 🙂 Nu, ja par tēmu, tad, lai arī noteikti neesmu minimālists un man patīk mantas (izklausās dīvaini, bet tā nu ir) es arī pēdējā laikā jūtos tā, it kā mantu kalni man atņemtu vietu un spēku, tāpēc ik pa laikam sakrāmēju maisu ar visu ko (aksesuāri, drēbes, bērna drēbes, rotas, grāmatas, nieciņi utt.) un aizstiepju uz “Otro elpu”. Un jūtu, ka skapim vajadzētu kārtīgi uzbrukt, bet ir nelaime – neviens nav lielāks lūzeris stilā un drēbju kombinēšanā par mani, tāpēc, šķiet, “kapsula” ar diviem uz dullo no skapja izvelkamiem un tik un tā labi sakombinējamiem apģērba gabaliem man ir neaizsniedzams sapnis. 😀
        Esmu diezgan tālu no Zero waste, bet tik ļoti patīk tas gaišums un vieglums, kā Tu to pasniedz. Ir prieks lasīt un mēģināt kaut vai nepaņemt veikalā to maisiņu bumbieriem, pat, ja zinu, ka citas 10 lietas pagaidām vēl nespēju īstenot. Es kaut kad Tev uzrakstīšu privāti, gribu Tavus padomus un foršo pieredzi palaist tautās (savu draugu un paziņu tautās). 😀
        Paldies, Laura, ka dalies! 🙂

        Ai, Sabīne, es pilnīgi sasmaidījos :)) Kapsulas kolekcijas atslēga ir vienkārsība un ilgtspējība, kam būtu jāiet cauri visiem apģērbiem. Baltu blūzi ar tumšiem džinsiem taču sanāktu savilkt kopā, vai ne? Galvenais ir nesekot lielajām modes tendencēm, bet meklēt to vienkāršo, kas uzrunā, un lēnītēm veidot savus salikumus. Kaut gan varu saģērbties interesanti, man vislielāko prieku dod vienkārši apģērbu gabali manās krāsās, kas vienmēr iet kopā 🙂

        Čau, Laura!

        Tevis iedvesmotai, tika izsortēti atdošanai 5 diezgan lieli un pilni maisi no mana drēbju skapja- viens izmests, 2 atdoti labdarībai, 2 māšelei. Sajūta fantastiska, skapis tukšāks, skats uz visu gaišāks.

        Danke 🙂

        Ak, cik forši dzirdēt :)) Vēl viens vieglāks skapis! ☀️

        Čau, Laura! 🙂 Liels paldies par iedvesmu, nedēļas nogalē veiksmīgi iztīrīju arī savu skapi! Mana tīrīšana tomēr ilga pusotru dienu, taču tas nav nemaz tik slikti, ja ir gana daudz pacietības un reāli iespējams tādu laiku atvēlēt. Toties bija iespēja pārliecināties par to, cik ļoti tev ir taisnība par garastāvokļa nozīmīgumu – ja pirmajā dienā sentimentāli daudzas lietas atstāju “maybe” kaudzītē, tad nākamajā dienā šī kaudzīte pazuda pavisam 🙂 Iesaku visām, kas lasa, to izdarīt, jo tas tiešām sniedz labumlabo brīvības sajūtu!

        Ai, Elīna, kāds man prieks! Zinu to brīvības sajūtu, kas ir, kad skapī nestāv nekā lieka :)) Hip-hip-urā!

        Radās praktiskas dabas jautājums – vai Otrā elpa prasa, lai ziedotās drēbes būtu arī izgludinātas (which is a bit unreal, ņemot vērā, ka krāju tās salocītas lielos maisos)? Kaut kur internetā pamanīju komentāru, kas lika par to aizdomāties, jo bija gadījums, kad kādā labdarības organizācijā meitenei bija atteikts pieņemt saņurcītas blūzes utt… zinu, ka ziedojot drēbes baznīcām un SK galvenais, lai ir tīras un nesaplēstas, kas ir loģiski un pašsaprotami, bet gludināšanu neprasa.

        Un vēl viens – ko darīt ar lietām, kas visā visumā ir labas, bet ar mini defektiem… piemēram, kvalitatīva žakete bez pogas vai garais flīsa halāts ar nelielu defektu vīlē utt ? (ceru, ka domu uzķēri, haha 🙂 ). Pašai nav ne laika, ne attiecīgu prasmju, lai to visu salabotu, bet cilvēkam, kam konkrētais apģērba gabals būtu noderīgs, tā salabošana prasītu vien dažas minūtes, īpaši ja rokas aug no pareizās vietas. 😀

        Paldies 🙂

        Mēs savas mantas uz Otro Elpu nesām lielos maisos un kastēs, un tās nebija gludinātas. Biju par šo kaut kur dzirdējusi, bet Stabu ielā mani neviens nav dzinis mājās gludināt drēbes 🙂

        Un par tām defekta lietām – var mierīgi mēģināt nopārdot Andelē (mājas lapā), jo tur var atzīmēt, ka ir kāds defekts. Es pati mājās tādas lietas nešuju, tāpēc saliku vienā maisā un plānoju aizdoties pie kādas šuvējas, kas to visu vienā reizē salabos. Ja lietas gribi atstāt savā skapī, tad var darīt tā. Ja gribas atbrīvoties, domāju, ka bez pogas var aiznest arī uz Otro elpu 🙂

        Ik pa laikam saņemos skapja revidēšanai un vislielākās problēmas man sagādà šķiršanās no “svētku” kleitām. Šajā kategorijā grūti vērtēt pēc “kad pēdējo reizi vilku”, jo iziešanas mēdz būt dažādas un ir kleitas, kas savu uznācienu piedzīvo tikai reizi gadā. Gaida, gaida..un citreiz arī nesagaida šī gada uznācienu. Tad nu nedaudz mokos ar sajūtu, ka pus skapis pilns ar kleitām, ko ikdienā nevelku.

        Hmm, esmu par to domājusi. Mana sajūta ir tāda, ka tie pasākumi, kur šādas kleitas ir jāvelk, ir gaužām maz (vismaz man), tāpēc es varētu iztikt ar vienu svinīgu kleitu un dažādiem aksesuārie, kurpēm un meikapiem. Ja tev to pasākumu daudz, tad noteikti varētu palikt pie 3 labākajām kleitām 🙂 Marie Kondo savā grāmatā tieši raksta, ka mēs turam pārāk daudz lietu “ja nu savajdzēsies” gadījumiem, bet tie gadījumi ir pārāk maz, lai tās lietas vienkārši stāvētu un gaidītu savu uznācienu 🙂 Un, starp citu, šādas kleitas var īrēt! Man pašai svinīgo apģērbu (piemēram, garo kleitu) nav, jo nav tādas vajadzības, bet, ja būs pasākums, es uz to vienu vakaru tādu aizņemšos vai noīrēšu 🙂

        Paldies par rakstu, tas ir iedvesmojošs. Jau kādas 2 nedēļas domāju par skapja revīziju. Izsktās, ka šī būs tā diena! 🙂

        Man ir milzīgs prieks, ka mani raksti motivē cilvēkus darboties 🙂

        Sveika! Ar lielu interesi sekoju līdzi gan Tavai mājaslapai, gan instagramam, paldies!

        Jāsaka gan, ka raksta “garš”, bez viena liekā “s”. Un arī Elpa ir otrā, ar noteikto galotni.

        Sveiciens! 🙂

        Sveika! Kāds man prieks par tādiem sekotājiem 🙂 Paldies par pamanītām kļūdām, bet jāsaka, ka nepretendēju uz latviešu valodas gramatikas izcilības balvu, kaut gan esmu diezgan pedantiska. Par to garš pilnībā piekrītu, bet droši vien blogā redzēsi, ka izmantoju pati savus jaunvārdus kā hāunemmā un rimčikā ar mazo burtu 🙂 Ceru, ka tas nebūs iemesls, lai vairāk nelasītu manis rakstīto 🙂

        Atvainojos par kļūmi, Laura! 😉 Un, Anda, Tu tāpat darbojies lieliski, ja jau esi te!

        Sveikas! Regulāri tīru savu skapi, bet jūtu, ka daru to pārāk “maigi”. Kāpēc? Tāpēc, ka man veidojas ļoti daudz kaudžu: pāršūt, izārdīt, sagriezt un noaust vai notamborēt. Vēl cenšos precīzi izdomāt, kam lietas atdot tiešām pēc vajadzības, jo man svarīgi, lai kādu neapgrūtinu ar sev nederīgajām mantām. Te man jāpiebilst,ka nepatīk bieži lietotais “aizvest uz laukiem”!!! Tur (arī pati esmu lauciniece) daudziem cilvēkiem ir cita attieksme pret vecām un nokalpojušām lietām, tāpēc bieži tās tiek vienkārši nodedzinātas un “tīra vieta” (gan jau zināt par toksiskiem savienojumiem, kas tad rodas), bet īpaši taupīgi cilvēki vienkārši aizkrauj ar lietām nu jau savas mājas. Pilsētniekiem vajadzētu iemācīties, ka lauki nav viņiem nederīgo lietu izgāztuve. Bet šajā sarunā man iepatikās minimālisma ideja un vienmēr rūpīgi pārdomāt pērkot – vai man tiešām šī lieta ir vajadzīga!
        Galvenais, lai kārtības ieviešana savā mājā nepārvēršas par nekārtības ieviešanu kur citur!
        Paldies, Anda, par lielisko darbu ko dari!

        Sveika 🙂 Paldies par vērtīgo komentāru!
        Es pilnibā piekrītu visam, ko raksti! Mums pašiem nepatīk, ka draudzenes vai māsas atdod viņām nederīgas mantas, kas mums īsti arī nav pa prātam. Tur, kur mēs vedam savas mantas, mums ir zināms, kam un kas varētu būt vajadzīgs. Te komentāros viena dāma minēja, ka ir vēl kādas vietas, kur šādi visu var noskaidrot. Es jau rakstā gan minēju, ka vecās, novalkātās drēbes vajag taisīt lupatās vai vest sašķirot, bet vest cilvēkiem tikai tās, kas ir ļoti labā stāvoklī. Man pat ir bijušas situācijas, ka ļoti labas mantas labprātāk aizvedu cilvēkiem, kas tās novērtēs un patiešām valkās, nekā tērēju laiku, meklējot pircēju andelē :))

        Sveiki! Paldies par rakstu, iedvesmojoši!
        Kaut kāda pieredze arī man ir, par to cik tas ir ”atbrīvojoši” atbrīvot skapi,
        bet es nesaprotu vienu, mani nomoka iespējams kāds komplekss- ”ak nabadzīte, viņai laikam nav ko vilkt mugurā, atkal tā pati blūze…” tad sanāk pēc šādas tīrīšanas, būs drēbes ko vilkšu mugurā bieži, un citi redz ka staigāju ar vienām un tām pašām drēbēm… kāda ir jūsu pieredze un domas par šo. Vai tas ir slikti, ja tev ir drēbes pēc kurām tevi atpazīst, nu piemēram : ”aaa sarkanā blūzīte ar pumpiņām, tā ir tā Laura… 🙂 Es ceru , ka sapratāt mani pareizi par ko es..

        Man sanāca smiekli 😀 Paldies par komentāru!
        Man sanāk tās pāris blūzes katru reizi uzvilkt pa savam, ka neviens nemaz nepamana, ka jau trešo dienu mugurā 🙂 Uzvelc ar jaku, tad ieliec biksēs vai svārkos, tad varbūt džemperi pāri. Nu, kaut kā tā. Es gan arī baigi neuztraucos, ko citi par mani padomās, jo visu ziemu staigāju ar vienu mēteli. Cita man vienkārši nebija, tāpēc iztiku ar vienu. Arī zābaki bija tikai vieni, jo nebija laika meklēt un iegādāties. Es domāju, ka jāmācās no tā mazumiņa uztaisīt tik daudz dažādu kombināciju, ka cilvēkiem nemaz prātā neienāks, ka tās ir tās pašas drēbes. Un man vēl ir sajūta, ka mēs visi esam tik ļoti aizņemti paši ar sevi, ka nemaz citos šādas lietas nepamanām 😀

        Man jau sen ir sajūta, ka iztikt var vien ar pāris komplektiem. Un tā arī iztieku. Bet skapis pilns. Ļoti iedvesmojošs pamudinājums visu lieko izmest. Paldies!

        Super! Varbūt vēl sanāks kādu naudiņu nopelnīt, ja pārdosi mantas andelē! 🙂

        Es pirms kāda laika jau izšķiroju savu skapi, bet joprojām neatstāj sajūta, ka kaut kas ir lieks! Mēģināšu atkal, bet šoreiz pēc tavas metodes ?

        Es arī tīrīju pavisam nesen, bet ar jauno sezonu ķeršos klāt vēl vienu reizi 🙂 kas ir foršākais- pēc pirmās šādas reizes, rodas sajūta, ka ir pilnīgi pietiekami dzīvot ar maz drēbēm un tād neīstās, ne manas drēbes skapī vairāk negribas turēt 🙂

        Gaidīšu nākamo daļu par skapja pildīšanu, jo manējā nekas daudz nav palicis. 🙂 Bet ir lietas, ko varētu nomainīt no “var iztikt” uz “ļoti labi ” vai vēl labāk.

        Sveiciens! Iesaku vienoties tikties ar draudzenēm vai māsu, kad visām iztīrīts skapis un ņemt līdzi to ‘varbūt’ kaudzi! Man tas brīnišķīgi strādā – tu redzi, cik ļoti kādam citam tavs varbūt ir jā un saproti, ka nav žēl no tā atbrīvoties! Pie tam vienmēr paliek sajūta, ka, ja ļoti savajadzēsies, tas apģērba gabals būs tepat netālu, par to arī esam vienojušās, ka itkā vienmēr varam to palūgt atpakaļ, taču varu atzīt, ka 10 gadu laikā kopš tā darām, neko neesmu lūgusi atpakaļ. Paldies par rakstu un veiksmi visā!

        Man ir tieši tas pats, ar māsu un draudzeni samaināmies ar apģērbiem. 🙂

        Sorry, parrakstijos- uz apaviem:)

        Superigs iedvesmas raksts!! Es vel to pashu visu attiecinatu ari uz uzpavirm, kur nedarbojas “kad notieveshu” principi:)
        Vel man loti palidz princips- uz katra pakarama tikai viens apgerba gabals!! Darbojas izcili, loti paarredzami un nelauj apaugt!!

        o, paldies, tas būs risinājums drēbēm un gultasveļām, kas par caurumainu un nodilušu, lai sarkanajam krustam atdotu!

        P.S. Palagus, gultasveļu, dvieļus – uz dzīvnieku patversmēm! Tur ļoti vajag. Ja iespēja, pat ieteiktu vest uz kāda rajona patversmi, kur ar līdzekļiem vēl švakāk..

        Lielisks raksts, paldies!
        Es jau vairāk kā 2 gadus dzīvoju pēc minimālisma principiem, laikam labākais lēmums, ko pieņēmu pēdējo gadu laikā, bet nožēloju, ka nesāku agrāk. Mans skapis ir pustukšs, nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tas dod neaprakstāmu brīvības sajūtu. Taču līdz sapņu garderobei man vēl ir tālu dēļ mana paškritiskuma un perfekcionisma – ja jau drēbju ir maz, tām jābūt ideālām un vislabākās kvalitātes. Ir arī labās ziņas – atradu sapņu svārkus pēc meklējumiem 6 mēnešu garumā 🙂

        Un, jā, šķirošana ļoti maina domāšanu. Man negribas pirkt vairs apģērbu – viendienīti. Es zinu, ka vilkšu vienu un to pašu lietu daudz, daudz reižu, tādēļ skatos, lai audums ir kvalitatīvs, piegriezums pietiekami klasisks (vai nu tāds, kas ir “mans”), lai nekad neizietu no modes. Ļoti būtiski ir šķirot arī apavus. Mazliet cita lieta ir ar bērnu apģērbu, tur var dažkārt pievērt acis uz kvalitāti, jo tāpat izaugs (izņēmums ir apavi, tiem jābūt superkvalitatīviem arī bērniem). Sapņoju par bērnu garderobi, kur ir lietas, kas aug līdzi bērnam.
        Un jā, es lielos: ir tā, ka savu “skapi” varu salikt vienā mugursomā. Tas ir radījis arī dažādas komiskas situācijas. Bija viena filmēšana, kur man lūdza, lai paņemu tur tādas vai tādas krāsas krekliņu, kurpes, veļu un tml… man nebija neviena no dizaineres nosauktajām lietām. Viņa tik sauc kaut ko un es tikai saku, ka man nekā no tā nav. Sajutos vienā brīdī bomzīgi, bet nu ko darīt, ja man nav daudz lietu 🙂

        Arī pārdzīvoju par to, ka tik bieži sanāk pirkt jaunu apģērbu bērnam, kurš ātri no visa izaug, un līdz ar to ir kārdinājums skatīties uz lēto, nekvalitatīvo galu. Mans risinājums ir pirkt lietotus – gan Andelē, gan Humanas veikalos – par cik tie bērni tik ātri aug, tad var atrast ļoti daudz skaistas un jaunas vai ļoti mazlietotas lietas. Tas pats ar apaviem – arī tos iespējams atrast pilnīgi jaunus lietoto apavu veikalos vai FB grupās.

        Paldies par iedvesmu kārtības ievešanai 🙂 Varu ieteikt, ka visas sev nederīgās drēbes un mantas var droši vest uz “Labdarības lapa” noliktavu (Līksnas iela 9, Rīga) (https://www.facebook.com/groups/427477637354068/), kur apņēmīgi cilvēki mantas tālāk nogādā cilvēkiem, kuriem tās tiešām ir vajadzīgas. Lai izdodas!

        Brīnišķīga informācija! Paldies 🙂

        Paldies! Es skapja regulāru attīrīšanu veicu vairākas reizes gadā. Kaut kad pirms kādiem pieciem gadiem, ja ne vairāk, iztīrīju pa īsto, nu, tā, kā tu raksti, un tad tas kļuva par paradumu. Katru reizi, kad nopērku jaunu lietu (un tā pirkšana arī notiek nu jau ar citām acīm), uzlieku par pienākumu atbrīvoties no kādas citas. Šķirojam visa ģimene no mazākajiem līdz lielākajiem.
        Tā kā mums netālu no mājām ir Sarkanā Krusta punkts, tad mūsu vecās, nevajadzīgās drēbes nokļūst visbiežāk tur. Lielāka problēma ir ar lietām, kuras ir tā novalkātas, ka neder vairs nekam, ne lupatiņām, ne maisiņiem, ne sarkanajam krustam. Tā kā nešķirojam atkritumus, tad arī šīs lietas nonāk miskastē. To gribētos kaut kā risināt. Paskatīšos to linku, ko ieliki par tekstila šķirošanas vietām.

        Pavisam nonēsātas/nodriskātas drēbes un citu tekstilu var nodot H&M, viņi pieņem tekstilu pārstrādei.. es ik pa laikam tur aiznesu pa maisam, apmaiņā pret 10% kuponu vienai precei 🙂

        Zinu, ka H&M var nodot, bet cenšos to nedarīt sevis dēļ. Tie 10% ļoti mudina iegādāties atkal kaut ko jaunu, un es baigi cenšos izlīst no tā cikla 😀 Vienkārši sevi nekacinu un uz veikaliem neeju 🙂

        Tieši tā, visas drēbes tika izrevedētas, tikai izrādijās, ka viens plaukts, kas bija piestumts līdz augšai, bija piebāzts ar absolūti liekiem, nedērīgiem drēbju gabaliem. Par ko pati brīnijos. 🙂

        Jā, paskaties, jo tur pāris vietas ir nosacīti centrā. Mēs ar Andi nebraucam tur katru mēnesi, jo skapi netīram tik bieži, bet ik pa laikam kaut ko ieliekam aizvešanas maisā, sakrājam un vedam vienā reizē 🙂

        Nevajadzīgas mantas nododu labdarības veikalā “Otrā elpa” – Stabu ielā, Marijas ielā un kaut kur Āgenskalnā viņiem ir veikaliņš.

        Vienreiz brutāli uzbruku savam skapim, viens plaukts tika iztukšots 100%, pašai par lielu brīnumu 😀 tagad gaidu īsto brīdi, lai to atkārtotu, jo, kaut atbrīvojos no tik daudz lietām un kādu brīdi bija sajūta, ka vieglāk elpot, zinu, ka vēl ir daudz lietu manā skapī, kas nav kustinātas, kopš lielās revīzijas. Bet ir vien pāris, kuras lāga pat skapī nenonāk, jo tiek vilktas regulāri. Man patīk Kondo metode- lietai ir „Spark Joy”

        Tā lielā atbilde ir ķerties klāt pilnīgi VISAM. Nevis vienam plauktiņam vai atvilknei, bet izņemt ārā visu :)) Tas ļoti palīdzēs, ja vēlāk vēlēsies veidot kapsulas garderobi, kurā viss ir viegli kombinējams, kvalitatīvs un ilgtspējīgs 🙂 Un, jā,es tik ļoti piekrītu par Spark joy pieeju – tā ir jābūt ar visu ♡

        Tieši tā, visas drēbes tika izrevedētas, tikai izrādijās, ka viens plaukts, kas bija piestumts līdz augšai, bija piebāzts ar absolūti liekiem, nedērīgiem drēbju gabaliem. Par ko pati brīnijos. ?

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *