ATPAKAĻ
        MENU
        Lielās kokvilnas tašas var šad tad paprasīt veikalos. Šur tur dod, ja veic pirkumu. Man šo uzdāvināja draudzene.

        Slāju mājās no tirgus. Nu labi, braucu ar ričuku vai mašīnu, bet man taču vajadzēja skaistu bildi, lai jūs vispār rakstu lasītu tālāk. Bet stāsts nav par to, kā izmantoju savas prasmes, lai uzrunātu cilvēkus foršākai dzīvei, bet par to pašu dzīvošanu. Mēs nodarbojamies ar ēdienreižu plānošanu kādus mēnešus četrus. Katru nedēļu piesēžamies, izdomājam, aizlaižam uz tirgu/veikalu, visu sapērkam un mierpilni ēdam to visu nedēļu. Pirmās divas nedēļas bija jocīgi, trešajā bijām iegājuši jau ritmā, bet tagad īsti negribētos iet atpakaļ pa vecam. Šī ir viena no tām izmaiņām, kas ienāk dzīvē un, atskatoties atpakaļ, saproti, ka kā kādreiz vairāk negribētos. Nevis tāpēc, ka tā bija slikti, bet gan tāpēc, ka šādi vienkārši ir labāk. Ēdienreižu plānošana ir mums iedevusi vairāk radošuma, brīvības, sabalansētāku uzturu, un, jā, uzdāvinājusi arī laiku, enerģiju un traki svarīgo naudu. Bet visu pa punktiem.

         

        ● NAUDAS IETAUPĪJUMS ●

        Ķeršos klāt uzreiz pašam svarīgakajam, ko intervijās kautri paprasa vienmēr – finansiālais ieguvums. Mēs ar Andi jau ilgāku laiku uzturam savas finanses aplikācijā. Tas mums iedod informāciju, kur nauda aizgājusi, jo kādreiz raudāju, ka nauda vienkārši izzudusi. Tā nekur nepazūd, bet tiek iztērēta. Tā kā mēs šo aplikāciju mēģinām ikdienā arī izmantot, zinām tieši cik esam ietaupījuši pa šiem mēnešiem. Sākām plānot savu ēdienkarti, jo veikalos tā vienkārši vairāk ieskriet un iepirkties nevaram (nū, mēs negribam), un jādodas uz tirgu. Tur gandrīz visu var iegādāties neiepakotu, kas mums bija pirmais lielais solis – iepirkties bez liekas plastmasas.

        Mēs nekādā veidā nekoncentrējāmies uz ietaupīšanu, bet vienkārši uz produktu izplānošanu nedēļai. Tas nozīmē, ka viss, kas tiek nopirkts par mūsu sūri-grūti pelnīto naudu, arī tiks apēsts, nevis izmests miskastē. Biju uz vienu lekciju, kur teica, ka katrs latvietis vidēji izmet 200 EUR neapēstās pārtikas miskastē. Viens vairāk, otrs mazāk, bet 200 EUR ir daudz! Mums, protams, diezgan pamatīgi ir pamainījušies iepirkšanās paradumi, jo  vairāk nepērkam šokolādes un citus “labumus” tādos daudzumos.

        Mēs katru mēnesi ietaupām vismaz 40% no savas pārtikā iztērētās naudas. Noķēru jūsu uzmanību? Tas labi! Turpinām lasīt ▼

        Un atkārtošos – mēs nekoncentrējamies uz naudas taupīšanu, bet turpinām ēst vairāk vai mazāk kā agrāk. Šis tas, protams, ir pamainījies. Pērkam pēc iespējas vairāk sezonālu pārtiku (šobrīd gan vēl ir tukšā sezona, bet tūlīt, tūlīt), meklējam vietējos produktus, kas nav ceļojuši pāri visai pasaulei pie mums, un nepērkam, piemēram, makaronus, jo tos nevar iegādāties uz svaru. Bet citādi viss pa vecam vai pat labāk. 40% ir daudz, vai ne?

         

        ● LAIKA IETAUPĪJUMS ●

        Es gribu aicināt visus vienu, divas nedēļas pavērot, cik daudz laika pavadām veikalos. Bieži vakarā, iesprūstot piepildītā veikalā un garās rindās. Ātri no darba ieskrienot pakaļ vienam produktam. Vai vienkārši staigājot pa veikalu un mēģinot izdomāt, ko tad šovakar ēdīsim vakariņās. Noskatījos ļoti iedvesmojošu TED video, kur stāsts bija par mūsu brīvo laiku un kā mēs to iztērējam.

        Pat tad, ja strādājam vairāk par pilnu slodzi un guļam astoņas stundas diennaktī, mums paliek pāri vismaz 52h brīvā laika. Nu, daļu no tā mēs pavadām veikalos, pērkot pārtiku.

        Mēs ar Andi esam parēķinājuši – patērējam ne vairāk ka 2h ēdienreižu plānošanai, iepirkšanās procesam un tā visa salikšanai pa vietām mājās. Tieši tā – līdz 2h nedēļā! Andis aizbrauca komandējumā, mazliet izkritu no visiem dienas ritmiem un attapos veikalā, mēģinot izdomāt, ko ēdīšu vakarā. Aši izlecu no veikala un nākamā dienā sataisīju sarakstu, lai aizbrauktu uz tirgu. Tagad atkal miers mājās – ledusskapī viss nepieciešamais, es – laimīga un paēdusi siltu ēdienu.

        Ja sanāks pasekot līdzi, cik daudz laika paiet, katru dienu izdomājot, ko ēdīsiet, visa tā sagādāšana un pagatavošana, zināsiet savu ciparu. Tie būs ļoti dažādi, bet varu garantēt – ar plānoto ēdienkarti to laiku samazināsiet vismaz uz pusi. Bet ļoti iespējams pat vairāk. Un tad variet izdomāt, kādas citas foršas lietas varēsiet darīt ar to pāri palikušo laiku. Varbūt pat pietiks laika mierā palasīt grāmatu, kas zin?

        ● ENERĢIJAS IETAUPĪJUMS ●

        Šis ir tāds interesants punkts un arī ļoti personisks, jo skatos no savas prizmas. Ja esiet jelkad attapušies situācijā: vakars, rimi, tu saguris pēc darba, burkšķ vēders, zvans mājiniekiem 〈ko ēdīsim?〉 un sākas diskusijas, līdz varbūt pat aiziet līdz strīdam. Ja tā nekad nav gadījies, skrien pāri šim punktam un lasi par radošumu. Ja tomēr ir sanācis sabļauties veikalā, turpini lasīt.

        Es ticu, ka mēs nespējam pieņemt labus, veselībai un garam vērtīgus lēmumus, ja esam izsalkuši, noguruši, dusmīgi un vēl nezin kādi. Es zinu, ka to nevar izdarīt, jo vienkārši gribas būt mājās, paēst siltu ēdienu un atpūsties.

        Ja neplāno ēdienkarti, šādas situācijas var notikt diezgan bieži. Vismaz mums tā bija! Tā ir enerģija, ko patērējam, dusmojoties uz veikala pārdevēju, garajām rindām vai uz banāniem, kas visi todien ir beigušies. Iepirkšanās un ēst plānošana patiešām var būt citāda – patīkama un baudāma. Mēs par nākamās nedēļas uzturu pieņemam lēmumu nedēļas nogales rītā: bez steigas, siltumā, paēduši. Tad atrodam veidu, kā normāli izrunāties, kas kārojas, ko būtu labi iztērēt no mājas krājumiem un kā būtu forši sevi palutināt. Tas mums neaizņem necik daudz enerģijas, pat ir ļoti patīkams process.

        Kad izdomāts, ko šmorēsim, mēs tad sastādam sarakstu ar produktiem, kas jānopērk. Ideāli, ja pārzini savu veikalu vai tirgu un sarakstu veido “ejot pa to”. Tā vēl efektīvāk varēsi izskriet cauri un nopirkt visu vajadzīgo (bez liekiem pieturas punktiem). Šāda sistemātiska iepirkšanās ir ļoti pragmatiska, tajā nav emociju, hormonu vētru un apvainojumu. Tā vienkārši tiek izpildīta kā tāda instrukcija – viens, tad divi un tad trīs. Andim patiešām riebjas vazāties pa veikaliem (arī pārtikas), jo viņam paliek slikta dūša no tā apgaismojuma. Līdz šim varēju būt kā lauva veikalos, ka viņš man nemaz nepalīdz, bet tagad ir patiešām forši aizbraukt kopā uz tirgu. Nav neizlēmības, steigas un pievienotas stresainas enerģijas. Ir tikai saraksts un divi cilvēki, kas ātri grib tikt ārā no tirgus, lai brauktu uz mežu pastaigāt.

         

        ● RADOŠUMS VIRTUVĒ ●

        Ir viens stereotips, kas skrien līdzi plānotajai ēdienkartei: man pilnīgi tiks atņemts radošums! Nevarēšu pēkšņi izdomāt un uzburt gardu ēdienu tāpat vien. Un man šeit ir sakāmais, kam parasti smejoties piekrīt visi:

        parādiet, kur ir tie cilvēki, kas darba dienas vakarā (pēc darba vai smagas dienas) grib fejoties pa virtuvi. Cik es zinu, visiem ir tikai viena doma prātā – paēst siltu, sātīgu un, ideāli, arī veselīgu pārtiku. Tas arī viss.

        Jā, ar nedēļas nogalēm ir savādāk. Tās mēs atstājam brīvas no plānošanas, jo varbūt aizbrauksim ciemos vai pēkšņi sagribēsim paķimerēties ar suši. Tur mēs atstājam spontāno radošumu, kas mums visiem tik ļoti ir vajadzīgs, bet ne jau darba dienās!

        Vēl par radošumu runājot, mēs patiesībā esam daudz vairāk sākuši eksperimentēt, jo ieplānojam iegādāties visus vajadzīgos produktus. Nav tā, ka izdomā pēkšņi uztaisīt Āzijas zupiņu (jo gribas savējos palutināt, jo ir daudz enerģijas), bet pietrūkst kokosrieksta piena. Tad kādam jāskrien uz veikalu, bet, ja visi slinki, zupiņa tiek atcelta. Mēs vienmēr paskatāmies uz saviem kalendāriem un, ja redzam brīvāku vakaru, ieplānojam kaut ko eksperimentālāku kā parasti. Vai arī varam veikt sagataves laicīgi, jo zinām, ka to ēdīsim, piemēram, ceturtdien. Tas ir iedevis daudz vairāk brīvības izdomāt kaut ko interesantu un neēst katru dienu makaronus. Mēs, piemēram, esam sākuši gatavot zupas. Nevis ātrās zupas no tā, kas mājās palicis pāri, bet kārtīgās – skābu kāpostu un boršču. Mēs patiešām esam kļuvuši daudz radošāki, jo visu ieplānojam!

         

        ● SABALANSĒTĀKS UZTURS ●

        Atgriežoties pie tās pašas situācijas – esi vakarā iegājis veikalā, saguris, izsalcis un vienkārši gribas paēst. Visticamāk netiks nopirkts viss vajadzīgais dārzeņu sautējumam, bet gan pastai ar pesto (tie tādi piemēri no mūsu dzīves). Nav nekas slikts pastai ar pesto, bet nebūs veselīgi to ēst katru dienu.

        Mēs aiz tā saguruma nevaram pieņemt ļoti veselīgus lēmumus, kas mums būs labi ilgtermiņā, bet esam gatavi piestumt māgu ar baltmaizēm ar sieru, jo vienkārši gribas ēst. Ja plāno ēdienkarti, vari saplānot ļoti sabalansētu uzturu. It īpaši, ja gribas kaut ko uzturā mainīt.

        Nu, spēlēšu parasto spēli – nāk vasara, dāmas gribēs ielīst savās vasaras drēbēs un attopas, ka vajadzētu ēst veselīgāk. Pieradumam ir liels spēks un sagurumā ar to būs gana grūti cīnīties. Tas pats attiecas uz situācijām, kad pašam gribas (vai dakteris iesaka) no kādiem produktiem atteikties, lai pasaudzētu savu ķermeni. Man tā nesen bija ar piena produktiem. Jutu, ka vēlos ieturēt piena pauzi, un paskatīties, kā mans ķermenis uzvedās. Ja turpinātu iet uz veikalu ar vecajiem ieradumiem, tas, ka nevaru pirkt savu iemīļoto jogurtu, mani ļoti uzvilktu. Tādā situācijā ir grūti izdomāt alternatīvas. Toties, ja es mājās izdomāju visu ēdienkarti, kur nemaz piena produkti nav vajadzīgi, es gar tiem vienkārši neēju, jo nevajag. Tas pats būs situācijā, kad gribas (vai vajag) ēdienkārtē ielikt kaut kādu pārtikas produktu. Ja man uz sitiena rimi paprasītu, ko darīt ar artišoku, es nezinātu, bet mājās noteikti varu atrast dažādas foršas receptes. Tad paskatīties, kas no tā man mājās jau ir, lai netiek pirkti lieki produkti, un iegādāties tikai to, kas patiešām vajadzīgs.

         

         

        ● REZUMĒ? ●

        Tā pavisam ātri, savelkot galus kopā, mēs patiešām jūtamies kā lielākie ieguvēji, plānojot savu ēdienkarti. Es parasti mājās negatavoju (man vīrs ir restorānā nestrādājošs pavārs), bet tagad esmu pasākusi to darīt, jo receptes ir atrastas, un visi produkti arī ir mājās. Es nemeloju, sakot, ka ietaupām visus tos savus resursus – naudu, laiku un enerģiju, un stāstu no savas pieredzes, ka esam sākuši eksperimentēt ar šo un to, kā arī reāli izslēguši kaut kādu produktu grupu pēdējo mēnesi. Mans ieteikums jums – ja gribas pamēģināt, iedodiet sev laiku, kamēr tas ieiet ritmā. Varbūt jau ir zināms, ka mums ir vajadzīgas 21 diena, lai lauztu (vai otrādi – ieviestu) kādu paradumu. Pamēģini trīs nedēļas, ja pēc ceturtās un piektās patiešām nepatīk, met pie malas un laid atpakaļ pie vecajiem ieradumiem! Iedod lietām laiku, un varbūt arī tev pēc tam liksies 〈kā mēs kādreiz vispār dzīvojām?〉.

        25 COMMENTS

        Pēdējā laikā tieši kaut kā bija radusies tā iekšējā vajadzība meklēt informāciju par šo. Forši, visi Tevis uzskaitītie ieguvumi liek tikai vairāk gribēt tā varēt un darīt. Vienīgi.. Es īsti nevaru saprast, KĀ. Kā ir iespējams saplānot visas ēdienreizes 7 dienām. Varbūt Tu kaut kur varētu ievietot tāda plāna piemēru? Es to ļoti novērtētu, jo mans prāts kaut kā īsti nevar aptvert, no kura gala tam ķerties klāt. Kaut kas tuvu tādai plānošanai man sanāca, kad ar naudām bija paknapi un es tiešām ļoti pārdomāti pirku nepieciešamāko tam, ko tuvākajās 2/3 dienās taisījos burt augšā. Nozīme noteikti ir arī tam, ka mēs pieņemam, ka, piemēram, kādas no vakariņām varēsim ēst arī nākamajās pusdienās, vai ne tā? Man tikai šai sakarībā bieži sanāk tā, ka lai arī cik lielu pannu ēdiena es sasautētu, manam vīrietim tas šķiet vien kā labs papildu izaicinājums, lai jebkurā gadījumā notiesātu visu. It kā jau kompliments, bet pie sevis drusku božos un domāju, ko tad lai rīt gatavo. 😀

        Man drīzumā būs viens ieraksts par šo tēmu, bet saprotu, ka visu to lērumu dažos rakstos nevarēšu ielikt. Tāpēc izlēmām, ka 22.novembrī uztaisīsim vēl vienu lekciju tieši par ēdienreižu plānošanu, kur būs arī piemēri nedēļas plānam. Vari ieplānot būšanu Rīgā (vai atbrīvot vakaru), jo tad visu kārtīgi izstāstīsim 🙂

        Paldies, Lauriņ, par rakstu! Kāpēc es ātrāk neaizdomājos par šādu risinājumu, jo mēs tiešām pavadām pārāk daudz laika veikalā, stāvot un domājot, ko ēdīsim! Un parasti veikalā braucam pēc darba izsalkuši un tad groziņā liekam visu, ko tajā brīdī gribētu apēst. Ārprāc, cik daudz lieka mēs nopērkam un cik nevajadzīgi daudz laika izšķiežam, lai tā vietā darītu ko lietderīgāku un patīkamāku. Paldies, paldies, paldies! 🙂

        Ļoti liels prieks, ka manis rakstītais kādu var iedvesmot vai pat uzlabot viņa ikdienu 🙂 Paldies!

        Varu palepoties – mūsmājās miskastē netiek izmests nekas. Ja kaut kas paliek pāri, to apēd kaķis. Vecai maizei ir klientes – kaimiņienes vistas. Viss tiek izmantots. Uz veikalu varam tikt tikai 1-2x nedēļā, tāpēc ikdienas burzīšanās pa veikaliem atkrīt. Bet tomēr man šķita iedvesmojoša doma par ēdienreižu plānošanu. To vēl neesmu izmēģinājusi. Man ir trīs bērni un roka neceļas vakarā viņiem dot maizes ar sieru.

        Man ir tāāāds prieks lasīt šādu komentāru! Hip-hip-urrrā! 🙂

        Paldies arī par šo rakstu.
        Dzīvojam pēc šī principa arī jau vairākus gadus, tā iemesla dēļ, ka vakarā pa sastrēgumiem bakstoties uz mājām, ja vēl jāieplāno veikals, tad mājās esam ap 19iem (izbraucam 7os), kamēr uztaisam ēst- ir vēls, tādēļ sakām menedžēt ēdienu uz nākamo dienu/ēst darbā pusdienkastītes/taisīt “garākus”ēdienus, kas pietiek vairākām dienām.
        Esmu skaitījusi arī finansiāli, labi ēdot gatavojot mēs uz diviem iztērējam 250 e vidēji. Ar pirktām bulciņām, saldējumu,ka arī iekļaujot pašgatavošanu…ļoti pētu cenas, tādēļ gribu nedaudz izvēdināt mītu, ka tirgū pirktais ir lēts.
        Vēl kādu laiku atpakaļ strādāju Vecrīgā, blakus tirgum un regulāri gāju tur iepirkties- mani mērķprodukti – gaļa (svaiga), subprodukti (mēle, sirds, plaušas)- zupām, otrajiem. Zaļās garšvielas- loki, dilles. Sēnes. Makaroni/putraimi, milti- tirgū ir Maxima, tos lētāk tur. Kā arī konservētie/saldētie dārzeņi- tikai Maxima (īpaši bieži ir vēl atlaides 30%).
        Dārzeņus parastos ne-stiepšanas nolūkos iegādājos tuvāk mājām, cenai nav atšķirības- tirgū vai tirdziņā, vai veikalā kartupeļi maksā vidēji 30 centi, burkāni, kāposti tāpat.
        Našķi, kafijas, sieri- lielveikalā, kur tiem ir atlaides, tās ir spēcīgākas nekā tirgus. Un diemžēl jāsaka- tirgū arī vairs nav tas apgrozījums un bieži pārtika tur stāv vairākas dienas, kamēr pārdod, tādēļ mīts, ka tirgū svaigāk…. nu lielā Maximā apgrozās ticiet man tikpat cilvēku.
        Produktus iepērku 2-3 reiz nedēļā, jo piens/siers aiziet ātri un to neiepērkam kvantumos, taču pamatēdienus gatavoju brīvdienās- vienmēr zupa un kāds apjomīgs otrais, ko pirmdien otrdien vēl ēdam vakariņās vai pusdienās. Pa nedēļas vidu sasautēju kādu fikso dārzeņu sautējumu.
        Plānošana katrā ziņā ir draudzīga gan maciņam, gan vēderam.

        Atkal superīgs komentārs! Piekrītu, ka pilnīgi viss tirgū nav lētāks un svaigāks, bet ir jāzina savas vietas. Mēs esam atraduši savus spotiņus, kur zinām, kāda kvalitāte un kāda cena. Piena produktus, ja gribas patiešām svaigus, jāpērk privātajā sektorā. Tur darba dienas beigās nekā vairāk nav palicis 🙂

        Foršs raksts, lasīju un domāju – es daru tāpat!

        Vienīgi varu ieteikt vēl ko superīgu:
        Reiz aizbraucām uz Promo Mūkusalas ielā un saprikām visus beramos brīnumus divos eksemplāros, +sēnes, pupiņas u.c. ilgi stāvošas lietas – lētāk kā parastā veikalā un nu nākamos 3 mēnešus nav jāuztraicas par “pamatu” ēdienam – tieši otrādi, ir iespēja pagatavot gandrīz jebko, kas paver arī lielāku dažādību: beigsies rīsi, pagatavosim kuskusu!

        Arī veikala un tirgus apmeklējumos jāpērk mazāk, ir nedēļas, kurās vispār bez veikala apmeklējuma varam iztikt, aizejam tikai uz tirgu pēc dārzeņiem, augļiem, biezpiena un gaļas. (:

        Nekad neesmu bijusi uz šiem veikaliem, bet mazliet traucēs droši vien tas, ka viss tomēr nāk iepakojumos. Mēs tos daudzumus sapērkam arī citur, tik tirgū un šur tur citur varam dabūt bez plastmasas pakām. Vai es kļūdos un Promo ir pieejams uz svaru?

        Es jau tik sen mēģinu sākt (un uzturēt!) plānošanu. Piekrītu visiem taviem iemesliem – it īpaši nejēdzīgai enerģijas tērēšanai dusmojoties/pēdējā brīdī vandoties ar izsalkušiem bērniem pa veikalu. Tad tiešām ir milzīgs kārdinājums pasūtīt fast food, par ko, protams, vēlāk sirdsapziņas pārmetumi… Iedvesmošos no tava raksta un pavasara un mēģināšu reizi par visām reizēm ieviest plānošanu!

        Tā ir riktīgi forša pavasara apņemšānās 🙂

        Te jau komentāros vienai dāmai rakstīju, bet mammas man ir stāstījušas, ka šāda veida plānošana ļoti palīdz, lai netērētu enerģiju ar bērniem veikalos. Viņa dodas uz tirgu, kur bērniem ir maz gribulīšu, bet uz veikalu ar bērniem nedodas. Lai nav gāšanās gar zemi, ņaudēšanas, ka tikai vienu kinderoliņu un tikai šodien :)) (māsai ir bērni un zinu, kā ir iet ar abām dāmām pa viekalu 😀 )

        Ļoti labs raksts! Runājot par milzīgajiem pārtikas apjomiem, kas nonāk miskastē, es tiešām to nesaprotu. Kā tas vispār var gadīties, ka met ārā ēdienu? Ko tieši? Dažkārt kāds kartupelis vai burkāns kastē ir pārāk saasnojis vai iebojājies un jāizmet, vai bērni no ēdiena uz šķīvja malas izlasa sīpolus vai papriku, vai neizēd porciju līdz galam, tas laikam arī viss, ko izmetam. Pienu ar vakardienas datumu, ko nav pagūts izdzert, var šodien izcept pankūkās. Vakariņu zupu var sasildīt nākamās dienas pusdienās. Ja kāds maizes gabaliņš vecs (ļoti reti tā gadās), ejam uz parku barot pīles. Cilvēks taču redz, kas viņam ir ledusskapī…
        Ēdienkartes plānošana, retāk ejot veikalā, tiešām palīdz, kaut vai tāpēc, ka arī tad, ja esi ar sarakstu, tu nopērc arī ko lieku, ieraugot un iekārojot, it sevišķi, ja ej kopā ar bērniem. Tāpēc jo retāk veikalā, jo mazāk lieku pirkumu. Saldumu patēriņu ierobežojām, ieviešot “saldumu dienas”, kad atļauts našķēties. Tās ir sestdienas svētdienas. Jau pa nedēļu saplānojam, kas tie būs par našķiem. Protams, interpretējams ir jautājums, ko tad par našķi uzskatīt. Mums šajā kategorijā neietilpst, piemēram, sukādes un žāvēti augļi, bet gan skaitās končas, veikala cepumi, šokolāde, kafejnīcu kūkas un bulkas, un tml.

        Cik forši! Nekad nebiju dzirdējusi par saldumu dienām, tikai par saldumu atvilknītēm 🙂 Šis ir foršs veids, kā mājās ierobežot saldumu patēriņu, paldies!

        Kas tā ir par aplikāciju?

        Aplikācijas saucas YNAB 🙂

        Paldies par rakstu! Pieturos pie edienreizhu planosanas jau vairaak kaa gadu, un piekritu visiem minetajiem ieguvumiem. Mans lielakais izaicinajums bija spontanie saldumini un gardumini. Ja nedelas pirmajai dienai pietika apnemibas vakara neskriet uz veiciiti, tad tresaja diena jau atkal staveju garaja Rimi rindaa peec kuucinas. Un atradu risinajumu – pavisam vienkarsi – ieplanoju arii garduminus. Nedeljas planaa ir sadalja “uzkodas” un arii “gardumini”. Un ar attalinatu skatu (attalinatu no mirklja vajibam) varu ieplanot veseligus salduminus. Parasti tie ir saldumi ko varu pagatavot majas.
        Sobrid gan esmu nedaudz izkritusi no ritma, jo parcelamies dzivot arpus Latvijas un vel neesmu pilniba apguvusi ietejos tirgus un tirdzinus. Bet paldies par jauko atgadinajumu!!

        Ak, es daru tieši tāpat! :)) Cenšos tirgū paķert kādu sukādi, šokolādes gabalu vai ieplānoju kādu citu gardumu, ko mājās pagatavošu. Tā es diezgan pamatīgi esmu nogriezusi saldumu patēriņu. Vai tev bija tāpat? 🙂

        Piekrītu. No mana skatu punkta ēdienkartes plānošana ir vēl svarīgāka, kad mājās ir mazs bērns, jo tad arī tās pēdējā brīža idejas ir vajadzīgas piemērotas mazajam vēderam, turklāt pusotrgadniekam nepateikt, ka ēst būs pēc stundas. Ir bijis, ka es vēl lieku katlu uz plīts tikai, bet man jau krāmē šķīvjus, lai liktu porcijas.

        Noteikti! Ar mums padalījās viena mamma, kas teica, ka šāda sistemātiska un reta iepirkšanās ir ļoti laba arī ar lielākiem bērniem, jo nav jātērē lieka enerģija, stāstot, ka šodien princešu žurnālu nepirksim. Mamma atzinās, ka tirgū ir klusums, jo tur nekā traki griboša nav, bet uz veikalu ar bērnu nesanāk braukt 🙂

        Labrīt.
        Paldies par rakstu :). Padalīsies, lūdzu, arī ar aplikāciju, ko izmantojat budžeta “izsekošanai”? Paldies.

        Sveika! Mēs izmantojam aplikāciju YNAB, kas ir gan telefonā, gan datorā. Tā gan ir maksas aplikācija, bet esam atzinuši par ļoti ērtu un viegli lietojamu. Var jau uzturēt finanses arī Excel, bet man tam pacietības nav. Šajā varu uzreiz ievadīt visus čekus, kaut ejot pa ielu 🙂

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *