Jāsaka, ka pašā sākumā biju diezgan skeptiska. Buljons no mizām un dārzeņu krikumiem? Tad atkārtotu video man atsūtīja Anna Panna (Anna Birmane), kas tomēr mīl gatavot, un solījās, ka sanākot baigi garšīgs. Izmēģinājām, ar buljonu sanāca dievīga zupa, un te būs mūsu īsais raksts par šo tēmu. Raksts būs patiešām īsiņš, jo te nav nekādas lielās receptes. Šīs raksts tik varētu iedot pārdomas, kā vēl mēs varam izmantot to, ko vēl neizmantojam, lai paildzinātu to laiku, kad nosūtām atkritumus uz poligoniem.
● NEMET ĀRĀ PĀRTIKU UN NAUDU ●
Varbūt tev jau ir zināms, bet aptuveni 40% no saražotās pārtikas nenonāk pie ēdājiem. Tā tiek vai nu izbrāķēta, jo zemenes neizskatās perfektas, vai nu sabojājas pa ceļam, vai nostāv veikalā un tiek izmesta tur, jo neviens negribēja pirkt vientuļo banānu. Lai mēs savā mājā neveidotu ēdienu pārpalikumus un nebūtu nauda jāizmet miskastē tāpat vien, meklējam visus iespējamos veidus, kā optimizēt produktu izmantošanu ēdienreizēs. Viens, protams, ir ēdienreižu plānošana, par kuru šis un tas jau blogā ir rakstīts. Tādā veidā mēs pērkam tikai to, ko patiešām plānojam patērēt savā ikdienā. Ja tomēr redzam, ka kaut kas varētu nepaspēt apēsties (jo arī mēs nedzīvojam perfekti saplānoto dzīvi), mēģinu ātri izdomāt, ko darīt ar šo pārtiku. Bieži top kaut kāds kēkss, cepumi, sāļie plācenīši vai, jā, buljons. Ja redzu, ka neesam apēduši visu kāpostu, visticamāk es to sagriezīšu smalkākos gabalos un likšu saldētavā, lai uzgaida. To pašu darām ar visiem pārējiem dārzeņiem, kas varētu būt noderīgi buljonā.
● KAS PAR ĒDIENU ATLIEKĀM? ●
Bet kas tad ir ēdienu atlikumu buljons? Man ļoti vienkārši šo principu parādīja šis video, ko saņēmu no Annas Pannas un kas mani lenca Facebook:
Sekojām tieši šim principam – nemetām ārā mizas, dārzeņu galiņus, garšvielu kātus un visu citu, kas varētu būt garšīgs buljonā. To visu saldējām uz nenoteiktu laiku, līdz mums bija mirklis vai vajadzība pēc buljona. Šie ēdienu krikumi sakrājas ļoti ātri, tāpēc zupa ir jaieplāno ik pa divām nedēļām kā minimums. Pirmais buljons tapa no kartupeļu, burkānu, pastinaku un biešu mizām, sīpolu un ķiploku miziņām, dažādu zaļumu kātiem un spinātu saknītēm. Sanāca sarkans, jo klāt kā nekā bija biešu mizas. Otrais buljons, kā redzat bildē, bija bez bietēm, tāpēc sanāca diezgan klasiska paskata.
Kas ir interesantākais – nezinātājs patiešām nekādīgi nevarētu pateikt, ka buljons nav taisīts no pašiem dārzeņiem, bet to mizām un pārpalikumiem. Tas sanāk ļoti piesātināts un garšīgs. Un pats foršākais – nemaksā tieši NEKO!
● DAŽI IETEIKUMI ●
〉 Video tas netiek minēts nemaz, bet šo pieminēšu kā pirmo un svarīgāko – šādā buljonā vajadzētu izmantot tikai dārzeņus, kas ir no bio saimniecībām, tiek audzēti vecmammas vai pašas dārzā vai vienkārši pirkti no zināmiem avotiem. Mizās tomēr paliek visas nevajadzīgās vielas, ja tāds ir lietotas uz audzēšanas procesā, tāpēc veikala kartupeļu mizas neieteiktu saglabāt.
〉 Saglabā tikai to, kas varētu būt garšīgs buljonā. Mēs nepieglabājam rukolas kātiņus, purava zaļo daļu, kā arī citas sastāvdaļas, kas varētu sabojāt buljonu. Manis minētās sastāvdaļas buljonu var padarīt rūgtu, tāpēc vajag skatīties līdzi, kas tiek likts saldētavā.
〉 Dārzeņus pirms mizošanas kārtīgi jānomazgā, lai vēlāk buljonā smiltis starp zobiem nekraukšķ.
〉 Eksperimentē! Ir sākusies Latvijas zaļā sezona, kuras laikā var dabūt tik daudz dažādu dārzeņu un augļu. Nākamais buljons taps ar saldo zirņu pākstīm, varbūt nākamajā pielikšu klāt arī ābolu mizas un serdes, bet citā kaut ko no cūku pupām. Esiet radoši un meklējiet gardas alternatīvas! Galvenais princips ir tāds – ko tu liktu pašā buljonā, tā atkritumus var arī izmantot buljona alternatīvajā versijā.
〉 Buljonu var saldēt! To var sapildīt kādos lielākos traukos vai ledus trauciņos vienkāršākai izmantošanai. Ja negribas bieži čakarēties, var savārīt vairākus katlus vienlaicīgi un neizmantoto sasaldēt citām reizēm.
〉 Met pie malas aizspriedumus, jo nevārīsi zupu no sasvīduša krekla! Ja pārtika, ko pērc, ir ļoti labas kvalitātes, kāpēc gan to neizmantot lietderīgi? It īpaši, ja iekot savu dārziņu un čubini visu tajā izaugušo. Šī ir lieliska iespēja to visu izmantot simtprocentīgi!
〉 Pamēģini, jo tas tev tieši neko nemaksā! Tik atcerēšanos visu uzreiz nemest ārā.
Mēs ar Andi par šo jauninājumu esam sajūsmā! Izdodas vienkārši dievīgs un piesātināts buljons, kurš mums neveido nekādas papildus izmaksas. Un kā jau es teicu – nezinātājs nepateiks. Vai esiet gatavi pamēģināt arī savā mājā?
Bildes: Andis Arnicāns
Paldies par labo ideju! Nebiju iedomājusies kaut ko tik vienkāršu!
Es dārzeņu atlikumus izmantoju arī tad, kad gatavoju ēdienu saviem suņiem – tik dārzeņu biezumus atstāju turpat šķidrumā, bet sīpolu, ķiploku miziņas paliek dārza kompostam. Dažas sevišķi smukas violetas sīpolmizas atsevišķā tūtiņā gaida Lieldienas.
Es vēl daļu “atkritumus” tagad esmu sākusi krāt priekš audumu krāsošanas. Tā tagad ir mana jaunā aizraušanās, par kuru kādu dienu arī pastāstīšu blogā 🙂
Paldies par ieteikumu! Nekad nebija kas tāds ienācis prātā, bet noteikti pamēģināšu. Vēl tikai gribēju piebilst, ka ar bio saimniecībām arī jābūt ļoti uzmanīgiem. Zinu divus cilvēkus, kas dzīvo pie bio saimniecībām (katrs savā Latvijas malā) un abi ir teikuši, ka arī tur traktoriņš pārbrauc pāri un izsmidzina raundapu.. Tā ka visdrošāk tomēr ir ēst to, kas pašu izaudzēts!
Jā, nesen redzēju vienu dokumentālo filmu par Bio saimniecībām, kur stāstīja, ka Bio neiet īsti kopā ar lielu ražošanas daudzumu, jo zeme neatkopjas pēc ražām, kā arī tāpat tiek kaut kādi nelabi mēsli likti virsū. Ar bio laikam šoreiz vairāk domāju omīšu un opīšu izaudzētos kartupeļus, kas ir pārcietuši kolorādo un ķīmiju blakus nav redzējuši 🙂
KOMENTĒT
Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *