ATPAKAĻ
        MENU
        Man šai kleitai ir ļoti jāpatīk, jo vilkšu to katru dienu 7 dienas

        Apģērbs ir mūsu izpausme, mūsu identitātes vizītkarte un spēja sociāli iederēties sabiedrībā. Bet kā būtu, ja mēs tam visam uzliktu vieglu pofigismu? Nu, vismaz uz neilgu laiku.

        Salīdzinoši nesen pie manis atnāca pāris Youtube video par tēmu “viens apģērbs uz kādu noteiktu laiku”. Noskatījos visus un uzreiz sapratu, ka man vienu dienu arī būs jāmēģina. Nosacīti vistrakākais un arī ekstrēmākais bija piemērs, kur sieviete vilka vienu kleitu veselu gadu. Jā, gads vienā kleitā ar atļauju sev piekombinēt jebko no sava skapja, nepērkot nekā daudz jauna. Šeit var noskatīties interviju ar “varoni”, bet noteikti atradīsi vēl kādu video vai rakstu, ja meklēsi pēc atslēgasvārdiem one dress, one year. Šādi eskperimenti ir vairāki, kur meitenes mēģina iztikt ar vienu kleitu vai vienu apģērbu kombināciju noteiktu laika posmu, bet kāpēc? Ja sanāks noskatīties kādu šāda tipa video, tad atbildes tev būs rokā, bet šajā rakstā izklāstīšu gan savu personīgo nodomu, gan arī iemeslus, kāpēc to vispār gribu izdarīt. Pa šo laiku varēsi pasekot līdzi manā Instagram, kur noteikti dokumentēšu savus piedzīvojumus visas nedēļas garumā un parādīšu, kā man veicas ar vienas kleitas piemērošanu dažādām dzīves situācijām. Nu, vienvārd sakot, īsumā stāstīšu, kādi izaicinājumi un kādi ieguvumi ir no šī mana eksperimenta.

         

        ● IZACINĀJUMS: 7 DIENAS 1 KLEITA ●

        Šī nedēļa man paies pavisam vienkārši – katru rītu celšos un zināšu, ka mugurā būs viena un tā pati kleita. Daudzām varbūt tas būtu vienkāršāk par vienkāršu. Arī man šķita, ka tas tāds sīkums vien būs, līdz pienāca vakardiena, kad sapratu, ka šis viss ir pa īstam. Ego uztaisīja galvā ballīti, apšaubot eksperimenta nepieciešamību, bet tāpēc vien tas ir jātaisa pēc iespējas ātrāk! Princips ir pavisam vienkāršs – nedēļu katru dienu mani varēs satikt tajā pašā kleitā. Izaicinājumam izvēlēta gana vienkārša kleita visām situācijām no zīmola Ecattus, ko redzu velkam gan ikdienā pie sandalēm un kedām, gan svētku reizēs, ja tādas pa vidu ietrāpīsies. Noskatoties dažādos eksperimentus, esmu sapratusi, ka nedēļa ir salīdzinoši neilgs laiks, tāpēc nekādas baigās kombinēšanas sev neatļaušu. Ļaušu mainīt apavus, uzvilkt jaku siltumam, kā arī piekombinēt pa kādam aksesuāram, kas manā gadījumā būs auskari.

        Lai eksperimenta laikā mazliet atvieglotu situāciju, izvēlējos “vieglu” kleitu. Tādu, kas viegli mazgājas, ātri žūst (jo plānoju to ik pa pāris dienām izmazgāt), neķer traipus visās situācijās, kā arī neparāda sviedru traipus, ja man sanāk saskrieties. Gribu šo nedēļu tomēr justies komfortā, nevis nepārtraukti domāt, ka kleita izskatās pēc miskastes ikreiz, kad izkāpju no mašīnas. Eksperimentēšu arī ar tādu visurejošu fasonu – sievišķīgs, vienkāršs un ļoooti ērts. Krāsu izvēlējos pēc sajūtas un mazliet arī pēc prakstiskuma – nav ne melna, ne gaiša, Bingo!

        Pirms kāda laika biju sevi izaicinājusi nelietot kosmētiku nemaz, un kopš tā laika arī turpinu to nelietot ikdienā. Kas zina, varbūt man tā iepatiksies vilkt vienu kleitu, ka gribēšu ģērbties uniformā kā daudzi pasaules aso prātu īpašnieki?

         

        Kleita ir trikotāžas, tāpēc nereāli ērta. Bet ar skaistām detaļām, kas to nepadara prastu.

         KĀPĒC ES TO DARU?

        Es ticu, ka ierobežojumi mums iedod kaut ko pavisam jaunu – kaut kādu jaunu pieredzi, atziņu vai atver radošumu. Man patīk šādi sevi izaicināt. Izaicinu vienmēr ar kaut kādu dziļāku jēgu, kā toreiz ar kosmētikas nelietošanu. Arī šoreiz redzu dažas lietas, kas varētu pavērties šī izaicinājuma laikā, bet zinu, ka kaut kas noteikti uzpeldēs arī pēc šīs nedēļas. Šāda parotaļāšanās ar ikdienu padara dzīvi ļoti interesantu, jo tas pilnībā izjauc rutīnu. Smadzenes tiek piespiestas domāt un rīkoties citādāk, kas, manuprāt, ir vienkārši veselīgi. Te būs pāris lietas, kas šobrīd nāk prātā, ja jāatbild uz jautājumu – kāpēc tev kaut kas tāds ir vajadzīgs?

         

        ● KO CITI PADOMĀS? ●

        Ir tāda lieta, kā spotlight syndrome jeb uzmanības sindroms, kuru mēs visi piedzīvojam savās dzīvēs. Viens vairāk, otrs mazāk, bet visi ir sajutušies kā pasaules nabas, uz kuriem apkārtējie skatās. Lieliski piemēri ir situācijas, kad kaut kas noiet greizi – pa ceļam uz darbu sasmērē blūzi ar kafiju, netīšām uzrauj zeķubikses vai visu dienu nostaigā mazliet iesvīdušā kreklā, un ir sajūta – VISI TO REDZĒJA! Bet patiesībā ir pavisam citādi. Visticamāk neviens nemaz nepamanīja to tavu saplīsušo zeķubiksi, jo mēs visi esam aizņemti paši ar sevi. Ikkatrs no mums staigā pa ielu ar domu, ka ejam pa sarkano paklāju, mūs žilbina spožie prožektori un tepat aiz stūra stāv glūnīgs fotogrāfs, kas vēlas bildē noķert manu netīro kreklu. Es, protams, mazliet pārspīlēju, lai jums iespiežas atmiņā, bet vieglākās versijās mēs visi to piedzīvojam, pārdzīvojot par kaut kādiem sīkumiem, kas paliek visiem nepamanīti. Šajā izaicinājumā visvairāk spēlēšos ar ego. Tam šķitīs, ka visi apkārtējie pamanīs, ka man mugurā viena un tā pati kleita. Un, ja nu padomā, ka neesmu bijusi mājās vai ka man visas drēbes nozagtas, vai ka esmu pilnībā pazaudējusi vēlmi domāt par sevi?

         

        ● TĒRĒŠU LĒMUMUS SVARĪGĀKĀM LIETĀM ●

        Ir tāda teorija, ka mums katram dienā ir noteikts skaits lēmumu, ko varam pieņemt. Pēc tam smadzenes atslēdzas. Varbūt esiet bijuši tādā situācijā, kad atnāciet mājās no smagākas darba dienas, otrā puse jautā, ko gribēsi ēst, bet tev vienkārši nav atbildes? Domā, bet nekādīgi nevari izdomāt. Tas parasti notiek situācijās, kad smadzenes ir iztērējušas savus pieņemtos lēmumus šodienai un ir pilnībā atslēgušās uz turpmāko dienu. Ja tic šādai teorijai, tad sanāk, ka dažreiz pāris lēmumus mēs iztērējam tieši pie skapja – ko vilkšu, vai šī blūze būs piemērota darbam, vai visu dienu nostaigāšu augtspapēžu kurpēs un vai šie auskari nebūs par traku? Kad lēmumu pieņemšana ir iztērēta šīm darbībām, tad pārējai dienai paliek daudz mazāk. Un visticamāk mums tos lēmumus vajadzēs kaut kad vēlāk, dienas gaitā.

        Šādai teorijai tic arī daži pasaules lielie prāti kā Barack Obama, Mark Zuckerberb un Steve Jobs. Viņiem visiem ir noteikta uniforma, kas ļauj atstāt lēmumus svarīgākām lietām. Obama skapī viss jau esot sakārtots pa komplektiem, kas viņam ļauj paņemt jebkuru no tiem nedomājot. Steve Jobs, varbūt atcerieties, vilka džinsas un melnu bītleni. Un Mark Zuckenberg ikdienā velk džinsas un pelēku t-kreklu. Šādas uniformas nav tikai viņiem, jo tādu principu piekopj daudzi. Tā, lai lēmumi paliek lielajām lietām.

         

        ● PĀRBAUDĪŠU KVALITĀTI ●

        Ātrās modes apģērbi nav domāti ilglaicīgai un intensīvai lietošanai. Tie tiek ražoti, lai vilktu maksimums vienu sezonu un ar nākamo tiktu nomainīti uz jaunu. Vari noskatīties šo video, kur meitene vilka Zara kleitu mēnesi no vietas, un tā pamazām sāka “sadalīties”. Man pašai bija viena H&M kleita, kuru dievināju. Tā lēnām pārplīsa pa aizmugurējo vīli. Daudz nedomādama (jo tajā laikā tas šķita mazāk svarīgi), aizgāju uz veikalu un nopirktu vēl vienu tādu pašu. Uzminiet, kas notika ar otro eksemplāru? Jā, tā arī saplīsa tieši tajā pašā vīlē. Valkāju to intensīvi un novalkāju līdz izmešanai pāris mēnešu laikā.

        Šim eksperimentam izvēlējos kleitu, kuras kvalitātei es ticu. Pēdējā laikā Ecattus ir sākuši taisīt apģērbu arī pa manai gaumei, tas ir, funkcionāls, bet ar kiču. Mani vienmēr ir patīkami pārsteigušas šī zīmola apģērba kreisās pusītes, jo tās vienmēr ir ļoti glīti atstrādātas. Nu, tā, ka kleita var samesties uz augšu un nav kauns, kas tur apakšā atklājas. Pētot, kā apģērbs vispār tagad tiek ražots, šāda pieeja ir retums. It īpaši, ja kleita nemaksā kā mašīna.

         

        Mans izaicinājums iesāksies ar 7 dienām, kuru laikā iemetīšu pa bildei Instagram, lai ziniet, kā man klājas. Ja pēc nedēļas jutīšu, ka ir baigi forši, apsveru iespēju eksperimentu pagarināt. Varbūt jādodas šajā kleitā uz Positivus? Lai vai kā, esmu gan patīkami satraukta, gan diezgan sabijusies, jo nez kāpēc man prātā šaudās domas, ka šo varēja arī nedarīt. Bet, kā jau teicu, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir vērts sevi vienkārši patestēt.

         

        Vai kāda vēlētos man piebiedroties šim izaicinājumam? Kāds būtu tavs apģērbs, ko vilktu kaut katru dienu nedēļu no vietas?

         

        Bildes: Andis Arnicāns

        10 COMMENTS

        Forši, laba ideja. Bet tas laika sprīdis liek pasmaidīt(ironiski). Nedēļa vienā kleitā ir izaicinājums? Diezgan smieklīgi. Un vēl uztraukties, ko citi domās? Parasti sevi šādās situācijās mierinu ar domu- Neesi iedomīga, neviens uz tevi neskatās! Šeit arī tas derētu. Bet, kā jau teicu, doma ļoti forša. Tikai laiks , vismaz mēnesis, izklausītos jau pēc izaicinājuma. Tagad izskatās pēc Ecattus kleitas reklāmas – kā valkāt kleitu 7dažādos veidos. Nedēļā forša kleita pat nepaspēs pašai apnikt. Šādā griezumā šādus izaicinājumus pārvaru nepārtraukti, jo labas lietas varu nēsāt mēnešiem no vietas.
        Bet- lai veicas! Sekošu līdzi!?

        Šādās situācijās ir baigi vērtīgi atcerēties, ka cilvēki ir dažādi un katram savi izaicinājumi. Kad rakstīju par to, ka 10 dienas nelietošu kosmētiku, daudzas rakstīja, ka viņas nemaz nelieto un tas neesot izaicinājums, bet man tas bija. Redz, katram savi izaicinājumi. Vienam tas ir uzvilkt vienu apģērbu pat divreiz (zinu vienu ļoti bagātu sievieti, kas nevelk nevienu drēbi vairāk kā vienu reizi), bet citam tas būtu gads. Mēs visu vienmēr skatāmies no savas perspektīvas, un tas ir pilnīgi normāli, bet tā apsmaidīt citu, kuram tas varbūt nozīmē daudz vairāk kā tev, ir neforši.

        Man patīk apģērbu mainīt. Ikdienā divas, nu varbūt trīs dienas uzvelku to pašu, bet nedēļu vēl nekad nav nācies. Man tas ir sava veida izaicinājums, kuru apsveru pagarināt pēc sajūtām. Ja vēlies pievienoties izaicinājumam, droši to vari darīt pēc saviem personīgiem ieskatiem un uzstādīt tādu mērķi, kas arī tev liks pārkāpt kaut kādām ikdienas sajūtām. Man tā būs nedēļa, tev mēnesis, un tas ir forši!

        Rakstā minu, ka mēs visi kaut kādā mērā slimojam ar Spotlight Syndrome jeb prožektora sindromu. Vienam uztraukums par to, kā tajā dienā izskatās, otram uztrauc mazliet iesvīdušais krekls, bet trešais to uztver pavisam citādāk. Atkal atrgiežos pie tā paša, ka mēs katrs esam citādāks un katram savi kompleksi vai uztraukumi izpaužas pa savam. Vienīgais, ko varu ieteikt – pavērot, kuras lietas tavā dzīvē traucē dzīvot foršāku, labāku dzīvi, un izaicināt sevi ar to padarboties 🙂

        Saulaini!

        Šis varētu būt arī man noderīgi. Es jau kādu laiku revidēju skapja drēbes līdz minimumam, jo to, cik daudz tur bija, nevar mierīgi aptvert. Tagad tur valda jau glīta kārtìba, pāris kastes, sadalītas pēc apğērba tipiem : bikses, dzemperi, fitnesa un sporta tērpi utt.
        Pēdējā laikā domāju, cik gan daudz mēs tērējam naudu par apğērbu (ok, es), jo, lai nopelnītu, strādājam un tērējam savu enerğiju, tātad nauda ir enerğija. Un nopirktais apğērbs – enerğijas izlietojums. Tad nu es sāku vairāk domāt, kur paliek mana enerğija. Es sevi izaicinu šobrīd neiepirkties, lai gan ir atlaides utt. Un tieši te, tad es satieku aci pret aci savu EGO, kas grib un grib un grib… Paldies par iedvesmojošu eksperimentu, apsvēršu!

        Ja ir sanācis palasīt citus rakstus, tad noteikti pamanīsi, ka daudz pieminu šo mūsu gribuli. Kā es ar to pacīnījos? Vienkārši kādus divus mēnešus negāju iekšā veikalos. Tā ir vieglāk pārvarēt sajūtu, ka gribās. Pa šiem mēnešiem ļoti daudz piedomāju, kas man tad ir svarīgākais, lai pēc šī laika vienkārši vairāk negribās pirkt tos sūdus (piedod). Tagad patiešām vairāk negribas! Ja ieraugu kaut ko kārdinošu skatlogā, pirmā doma, kas ienāk prātā, ir ka varētu to kaut kā uzšūt! Tā ir forša pirmā doma, ne ieskriet un ātri to lupatu nopirkt 🙂

        Būs man arī šis jāizmēģina. Mani stāvēšana pie skapja no rīta ļoti nogurdina – sākot pat ar apakšveļas izvēli (“vai es šodien jūtos tā, lai vilktu melnu mežģīni, vai tomēr neredzamas basic biksītes?” u.t.t.), nemaz nerunājot par apģērbu. Es gan nekad nebiju dzirdējusi par to lēmumu teoriju, bet intuitīvi jutu, ka tas atņem enerģiju. Šodien no rīta atskārtu, ka esmu tik priecīga, jo jau iepriekšējā vakarā izdomāju, ko tieši šodien vilkšu – darba komplektu, kas man ļoooti patīk un der visās situācijās. Iespējams, būs jātaisa šis eksperiments tieši ar šo komplektu…

        Tev ir ļoti skaista kleita. Lai veicas! 🙂

        Katrīna, aiziet! Ja sanāk, noskaties tos video, ko ieliku rakstā. Tie varētu iedvesmot mierīgi doties uz darbu vienā un tajā pašā apģērbā visu nedēļu, jo neviens pat nepamanīs 🙂 Kad uzzināju par šo lēmumu teoriju, tas mani nemaz nepārsteidza, ka pasaules gudrie prāti atstāj lēmumus svarīgākām lietām.

        Man ļoti patīk Ecattus dizains, bet diemžēl ar 2 no 3 pirkumiem, kas man pie viņiem bijuši, auduma kvalitātes ziņā sanācis diezgan aplauzties – audums ļoti ātri savēlās un sabumbuļojās. Lai gan kleitu mazgāju tikai super saudzīgajā režīmā, bet džemperim apkaklītes / piedurkņu apdares daļa, šķiet, neglābjami savēlās vēl pirms pirmās mazgāšanas. Tā vismaz notika ar trikotāžu, par vilnas svārkiem nav nekādu sūdzību.
        Ceru, ka Tev veiksies labāk 🙂

        Vai cik žēl! Noteikti došu ziņu, kā manai kleitai klājās pēc tik intensīvas valkāšanas 🙂

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *