ATPAKAĻ
        MENU
        Rīta smūtijs savā glāzē

        Pirms vairākām nedēļām rakstīju, ka esam gatavi doties kārtējā izaicinājumā – izbaudīt festivālu, neradot personīgos atkritumus. Tagad Positivus festivāls ir jau piedzīvots, izdzīvots un pabaudīts, un varam atskatīties uz to, kā tad mums gāja. Jau rakstot iepriekšējo ierakstu, sākām meklēt dažādus citu festivālu piemērus, kā viņi risina šos “zaļos” jautājumus, bet pārējo nedēļu laikā mūsu un paziņu starpā izvērtās spraigas sarunas par tēmu “kaut mazliet zaļāka festivāla pieredze”. Uz ar zaļš es šoreiz nedomāju to, ko paši liekam savās mutēs un uz galvas, jo tādas lietas tur var iegādāties, bet vairāk ar to, ko mēs, kā festivāla apmeklētāji, atstājam aiz sevis pēc trīs dienu ballītes brīvā dabā.

        Mēs devāmies šo nedēļas nogali baudīt ar saviem trauciņiem, glāzītēm un salvetītēm, un beigās tas bija vieglāk par vieglu. Tik viegli, ka mums nemanot pievienojās citi festivāla apmeklētāji.

        Varbūt jums sanāca “pabaudīt” festivālu caur mūsu Instagram, jo katru dienu publicējām Instagram stāstus (kas pēc 24h pazūd nebūtībā), bet, ja nedēļas nogalē atpūties no telefona un pilsētas trokšņa, te būs atskats uz to, kā mums veicā

         

        ● LĪDZI ŅEMAMĀS LIETAS ●

        Būšu godīga un teikšu, ka nedēļu pirms somu nebiju sakārtojusi. Darbi un ikdiena ierāva tādā ritmā, ka visu vajadzīgo meklēju iepriekšējā vakarā un izbraukšanas rītā. Sastādīju sarakstu ar lietām, ko iespējami patērēsim festivāla laikā, un meklēju uzreiz rokā kaut kādu vajadzīgo Zero Waste risinājumu. Lai tas būtu patiess Zero Waste, mēs neko jaunu un īpašu nepirkām, bet iztikām ar to, kas bija mūsu un tuvo māju plauktos. Negribējām arī ņemt līdzi lielās pārgājiena somas, piepildītas līdz malām ar simt trauciņiem, pudelītēm un glāzītēm, tāpēc meklējām pēc iespējas vieglākos un minimālākos risinājumus. Viss, kas mums bija līdzi, bija ieliekams maza izmēra mugurassomā un nesvēra gandrīz neko.

        Koncerts, gards ēdiens savā traukā, un es esmu apmierināta

        Zinājām, ka festivālā ēdīsim, tāpēc paņēmām līdzi divus plastmasas trauciņus, ko mājās izmantojam produktu uzglabāšanai. Vāciņus noņēmām un ielikām somā atsevišķi, jo iedomājos, ka varētu izmantot kādām uzkodām, bet tā arī īsti tie netika izmantoti. Pietiek ar vidējiem uzglabāšanas traukiem. Tad līdzi mums bija vairākas glāzes, kuras izmantojām dzērieniem. Mēģinājām nopirkt gan alu, gan smūtiju, gan ūdeni, un visus mūsu glāzēs uzpildīja. Zināju arī, ka festivāls nogurdinās un gribēšu kafiju, tāpēc paņēmām līdzi termosa krūzi bez vāka (jo ar vāku varētu neielaist iekšā). Vēl bez tā mums bija kokvilnas salvetes, kas tik ļoti noderēja, ka plānoju tās ņemt līdzi vienmēr un visur, kā arī ūdens uzpildīšanas paka, ko liek mugurassomā. Par šo pēdējo noteikti vairāk varēs lasīt sadaļā “ūdens”, jo tur paskaidrosim ūdens situāciju festivālā un mūsu pieredzi ar tā iegūšanu. Kopumā tas arī viss.

         

        ● ĒŠANA/DZERŠANA ●

        Ar šo mums gāja vieglāk par vieglu. Eksperimenta kārtā mēģinājām paēst un iegādāties dzērienus dažādās vietās. Tā kā mums bija līdzi vairāk glāzes, netīšām sanāca “uzsēdināt” arī Anda tēti uz ne vienreizējās glāžu patērēšanas. Patiesībā viņš vienkārši vienu reizi pamēģināja, un saprata, ka alus garšo daudz labāk no mūsu paņemtās glāzes un ka nopirkt to šādā glāzē ir vieglāk par vieglu. Tā arī visas festivāla dienas viņš nostaigāja ar to rokās. Anda tētis, tāpat kā daudzi cilvēki, nav tik dzelžains savā Zero Waste dzīvesstilā un nebūtu gatavs upurēt kaut kāda veida savu komfortu, lai tikai neradītu atkritumus, tāpēc man bija dubultliels prieks, ka viņš lietoja līdzi paņemto plastmasas glāzi. Tas vienkārši mani pārliecina, ka šādu it kā mazo izmaiņu varētu ieviest jebkurš, kuram vienkārši nav slinkums pamēģināt. Bet par to vēlāk pie ieteikumiem.

        Vegānie gardumi mūsu trakos

        Savos trauciņos nobaudījām gan Mārtiņa Rītiņa Fish&Chips, gan vegānā stenda gardumus. Notiesājām to visu ar līdzpaņemto Spork (karotes, dakšas un naža hibrīdu) un slaucījām mutes ar savām salvetēm. Tas patiešām bija tik vienkārši, cik tas izklausās pēc manis stāstītā. Nesaņēmām nevienu šķību skatienu, pat nevienu jautājumu! Tik mazliet vairāk ēdiena par mūsu centieniem būt dabai draudzīgākiem. Tas pats attiecas uz dzērieniem. Pēc alus gājām paši, Anda tētis un sūtījām arī māsīcu. Visi bez jautājumiem saņēma dzērienus līdzi paņemtās glāzēs dažādās pārdošanas vietās. Un visi atzina, ka tā baudīt festivālu ir pat daudz foršāk! Brokastīs gājām pēc ikrīta smūtijiem, kas, tikpat viegli kā alus, tika ielieti mūsu glāzēs. Jauki, ne? Vienīgi pamanīju, ka nekur nepārdeva (vai vismaz es neredzēju) atspirdzinošus bezalkaholiskos dzērienus izlejamā veidā. Es gribēju iegādāties kvasu vai kādu limonādi, bet diemžēl to neatradu, tāpēc iztiku ar ūdeni.

        Līdzi paņemām Rolling Stones glāzes, bet būtu forši dzert no pašu Positivus, vai ne?

        Kas attiecas uz trauku mazgāšanu – tas arī bija ārkārtīgi vienkārši, jo to varēja izdarīt pie tualetēm. Tur bija uzstādīti ūdens krāni, kur nomazgāt rokas, un tur arī mūsu trauki tapa tīri. Noslaucīju ar mūsu salveti un somā iekšā.

        Citi mazgāja rokas, bet es sasmērētos traukus. Neviens neko nejautāja.

        ●ŪDENS ●

        Ja par ēdiena iegādāšanos bez lieka iepakojuma varu teikt, ka tas bija ļoti vienkārši, tad par ūdeni tā tomēr teikt nevarēšu. Eksperimenta kārtā mēs piegājām pie vairākiem ēdināšanas stendiem ar savu glāzi un pajautājām, vai varētu to uzpildīt ar dzeramo ūdeni. Darbinieki bija gana laipni un lūgumu izpildīja, bet patukšoja savas darbinieku ūdens rezerves. Nevienā vietā nepārdeva ūdeni bez iepakojuma. Ja tādi kā mēs būtu daudz vairāk, tad droši vien, ka ūdeni tik viegli mums neatdotu, bet prasītu naudu, kas ir tikai loģiski. Mēs nemēģinājām, bet vēlāk iedomājāmies, ka varēja mēģinat dzert ūdeni pie tualetes. Tur gan ir strikti uzrādīts, ka šo ūdeni dzert nevar, bet mēģināt jau varētu. Es mazliet noraustījos, bet Andis vienkārši aizmirsa.

        Ja ļoti gribēja, varēja dabūt ūdeni savā glāzē

        Ja mums nebūtu bijušas mediju aproces, es tik pozitīvi par ūdeni un tā nepieejamību nerunātu. Redz, mums bija pieeja izlejamam ūdenim mediju teltī, ko arī laipni izmantojām, bet tas neko neatrisina pārējiem festivāla apmeklētājiem. Ja mums nebūtu bijis šis ūdens, ko uzpildīt savā ūdens pakā mugurassomā, tad būtu jādodas uz mašīnu ik pa laikam padzerties. Un tas noteikti situāciju un pasākuma izbaudīšanu pasliktinātu. Šis ir viens liels, liels klupšanas akmens festivālam, jo, manuprāt, kaut kādam dzerama ūdenim bez puslitra plastmasas pudeles būtu jābūt pieejamam. Es nedomāju smalkos ūdeņus, bet vismaz krāna ūdeni, ko Latvijā var droši dzert. Es īsti nezinu, kāds ūdens bija tajos krānos pie tualetēm, bet, ja tas ir vienkāršs krāna ūdens, tad to mierīgi varētu arī dzert. Nedomāju, ka tur tiek laists iekšā kaut kāds toksiskais ūdens, ar ko varētu saindēties, tāpēc galīgi noslāpt festivālā nevar.

         

        ● IETEIKUMI APMEKLĒTĀJIEM ●

        PLĀNO SAVUS IZBRAUCIENUS. Viena lielā izmaiņa, kas mums ir nākusi līdzi Zero Waste dzīvesstila ieviešanai, ir tas, ka mēs vairāk plānojam savu ikdienu, savu dzīvi. Vienmēr ir divreiz jāpadomā, vai pa ceļam uz laukiem negribēsim nopirkt zemenes un vai vēl kaut ko nevajadzēs veikalā. Jāpaņem līdzi savi iepakojumi un maisi, vai jābūt super radošiem, ja to tomēr nav sanācis izdarīt. Mēs plānojam savas vasaras ballītes, izbraucienus un ciemošanos, kāpēc neizplānot, kādus traukus jāpaņem līdzi, lai neradītu liekus atkritumus?

        Mārtiņa Rītiņa Fish&Chips un Rocket Bean gardā kafija ar spēka batoniņu. Festivālā varēja baudīt labas lietas!

        PAŅEM LĪDZI SAVUS TRAUKUS. Mēs aizbraucām uz Positivus, bet tu varbūt baudīsi tuvējo Summer Sound, Sansusī vai kādu skaistu koncertu šovasar. Paņem līdzi kaut daļu no tā visa, kas bija mūsu somās festivāla laikā. Jau līdzi paņemtā glāze vai salvete stipri samazināt tevis radītos atkritumus pasākuma laikā. Un tas patiešām bija tik forši un vienkārši!

         

        UZDROŠINIES. Esiet drosmīgi un uzdrošinieties paprasīt jebko savos iepakojumos. Pat tad, kad aiz jums rindā stāv kāds nepacietīgs, viegli iedzēris jaunietis. Kā tas pierādās ar mana vīratēvu – ir vienu reizi jāpamēģina, lai saprastu, ka tas ir vienkārši vai ne. Un, ja nekas nemainās tavā pasākuma pieredzē, kāpēc gan nedarīt to mazliet zaļākā veidā?

        Es un mans superīgais Zero Waste vīratēvs.

        EJ AR PĀRLIECĪBU. Kad mana māsīca aizgāja pēc dzērieniem (tā bija viņas pirmā reize mēģināt prasīt to savā glāzē), viņa atnāca atpakaļ ar pilnām glāzēm un smaidu. Kad prasīju, kā gāja, viņa atbildēja, ka vienkārši gāja ar pārliecību. Viņa neminstinājās, nejautāja, vai būtu tāda iespēja uzpildīt savas glāzes, bet vienkārši pateica: “Man, lūdzu, sidru šajā glāzē un alu šajā”. Viss. Ja iesi ar pārliecību, neviens nesamulst un neuzskata to par kaut ko anormālu, bet vienkārši dara, kā prasīts.

         

        ● FESTIVĀLA ORGANIZATORIEM ●

         

        ŪDENS. Simtreiz esmu pārdomājusi un pārrunājusi ar draugiem, ka dzeramā ūdens pieejamība ne plastmasas pudelēs par diviem eiro paaugstinātu festivāla pozitīvo pieredzi. Nedomāju, ka cilvēki daudz mazāk patērētu alkoholu ūdens pieejamības gadījumā. Bet tie, kas vienkārši vēlas padzerties, būs vairāk kā pateicīgi. Es pat iedomājos, ka tas nav jādara pilnīgi par velti. Varētu katram biļetei pielikt klāt ūdens nodokli 20 centu apmērā, kas nodrošinātu, ka festivāla teritorijā ir dzeramais ūdens neiepakotā versijā. Un, kā jau es teicu iepriekš, es nerunāju par smalkiem pudeļūdeņiem, bet vienkāršo un parasto krāna ūdeni.

        Ūdens krāni ir, bet ūdens pa to netek. Mēs nebijām vienīgie, kas aizgāja pamēģināt pagriezt krānus.

        GLĀŽU DEPOZĪTU SISTĒMA. Šī ir vēl viena lieta, kam cilvēki ir vairāk kā gatavi! Ir tik daudz festivālu, kur strādā glāžu depozīta sistēma – tu samaksā par glāzi, baudi dzērienus visas dienas garumā no tās un dienas beigās to atdod, pretī saņemot samaksāto naudu. Ja glāzi pazaudē vai nozodz, pats vainīgs, jo par to samaksāji no savas kabatas. Mums patiesībā bija līdzi foršas glāzes no Rolling Stones koncerta, kas atgādina par piedzīvoto koncertu ikreiz, kad no tās kaut ko padzeries. Kāpēc gan to nevarētu izdarīt ar super gaumīgām Positivus glāzēm?

        Varētu tā smuki nobrendod arī kvalitatīvas Positivus glāzes.

        DABAI DRAUDZĪGĀKI IEPAKOJUMI. Es patiešām ticu, ka festivāla organizatori ir tie, kas diktē noteikumus, un tos var diktēt arī par izmantoto iepakojumu. Daļā stendu patiešām tika izmantoti papīra šķīvīši, trauciņi un koka dakšiņas, bet ne visur. Bija arī vecie labie plastmasas šķīvji. Jā, šobrīd pieejamās alternatīvas dažkārt ir daudz dārgākas, bet tas ar laiku noteikti mainīsies. Jo lielāks būs pieprasījums, jo lētāks būs to piedāvājums. Ja daļa stendu varēja izmantot dabai draudzīgākus iepakojumus, tad kāpēc gan šādu ultimātu neuzstādīt visur?

         

        ● REZUMĒ ●

        Kopumā esmu patīkami pārsteigta, ka mums nebija jākāpj ārā no savas komforta zonas. Nebija neviena lieka jautājuma, nevienas skaidrošanās, kāpēc mēs te esam ieradušies ar saviem traukiem. Tikai silti smaidi un ļoti saprotoši skatieni. Es pārliecinājos, ka cilvēkiem šāda pieeja šķiet pašsaprotama un pavisam viegli pieņemama. Tā nerada ažiotāžas un drāmas, drīzāk foršas sarunas pie ēdienu stenda. Cilvēki tam ir gatavi, un, manuprāt, ir jādod cilvēkiem to, ko viņi ir patiesi gatavi uzņemt!

        Būtu tik forši, ja šitik priecīgi mēs varētu uzpildīt ūdeni par brīvu arī festivāla teritorijā. Tad festivāls būtu 100% Zero Waste pieejams.

        Man Facebook komentāros cilvēki ir vairākkārt jautājuši “a, kā ir ar tualetes papīru?”. Mēs bijām paņēmuši līdzi savējo, ko pērkam bez iepakojuma, bet galējībās neejam. Ja tas beigtos, izmantotu to, kas pieejams tualetēs. Tā, kā to darām jebkurā citā sabiedriskā vietā. Ja gribējās atbildi, ka meklējam pa zemi netīrās salvetes vai lasām salmus, ar ko noslaucīt dibenu, tad to diemžēl piedāvāt nevarēsim. Visu ar mēru, draugi, visu ar mēru.

        Ceru, ka sanāca jūs kaut kādā veidā iedvesmot doties uz nākamiem festivāliem (un arī citiem sabiedriskiem pasākumiem) mazliet vairāk sagatavotiem, paņemt līdzi kādu savu trauku un neradīt vismaz personīgos atkritumus. Man patīk domāt pēc principa “santīmu pie santīma neliksi, pie latiņa netiksi”. Soli pa solim un zaļāka, dabai draudzīgāka festivāla pieredze būs arī pie mums!

         

        Vai kāds no jums būtu gatavs sevi izaicināt nākamā pasākumā?

         

        Bildes: Andis Arnicāns

        Paldies Jums!
        Pirms došanās uz Positivus vēlreiz pārlasīju šo rakstu, lai atsvaidzinātu atmiņu.
        Ar draudzeni ņemsim līdzi savas dakšiņas, trauciņus, bet glāzes vēl jāatrod. Centīsimies izklaidēties dabai draudzīgākā veidā! 🙂

        Nu, vai izdevās? 🙂

        Sveika! Lai gan raksts nav par šo, Tu pieminēji, ka iegādājaties tualetes papīru bez iepakojuma – kur un kā? Tiešām pa vienam vai ietītu papīrā? Šis ļoti aktuāls jautājums, jo pagaidām mūsu mājās esam tikuši tikai tik tālu, ka pērkam to, kurā iekšā vismaz 24 ruļļi, lai plastmasas mazāk…

        Mēs pērkam gan Depo, gan Drogās. Drogās ir tikai tādi super lieli ruļļi, bet Depo ir arī mazie. Ja ir pierasts uz n-to kārtu tualetes papīriem, tad šie varētu šķist plāni, bet mums pašiem netraucē 🙂

        Ne festivālā, bet uz piemājas Lido Rīgā jau vairākus gadus eju ar savu šķīvi/bļodiņu, lai līdzņemšanai nebūtu jāizmanto plastmasa. Vienmēr bijusi tikai pozitīva pieredze.

        Jā, šis ir viens lielisks piemērs, kā ar mazu piedomāšanu neradīt pilnīgi nevajadzīgus plastmasa vai pat putaplasta atkritumus 🙂 Urrā!

        Pie skimborda, dodoties uz skeitparka pusi, bija lieeeeela kuba formas tvertne ar labu ūdeni 🙂

        Tas bija Positivusā? 🙂

        Lietuvā ir tāds metāla un folka festivāls Kilkim Žaibu, kur jau vismaz otro vasaru bija pieejamas atkārtoti lietojamās glāzes. Samaksā 2eur un saņem ar festivāla logo un visām spēlējošajām grupām apdrukātu glāzi, ko lietot visa festivāla garumā un aizvest mājās par piemiņu. No rīta teritorija bija kopumā diezgan tīra! Protams, pa kādai vienreizējai glāzei šur un tur, bet tendence bija acīmredzama. Pagājušajā gadā tur dabūtās glāzes šogad gan paši, gan draugi lietojām arī Lietuvas Devilstone festivālā, neviens dzērienu tirgotājs neko neiebilda. Un kafiju varēja dabūt termokrūzē, laida iekšā ar visu vāciņu. Ļoti ilgojos pēc zaļākiem risinājumiem Latvijas festos, piemēram, šķietami dabai draudzīgajā Labā dabā, bet pagaidām neesmu droša, vai manu glāzi tur vispār uzpildīs, nemaz nerunājot par festivāla iniciatīvu glāžu problēmas risinājumā. 🙁 iešu bezkaunīgi mēģināt.

        Uzpildīs, uzpildīs, tik ej ar pārliecību 🙂 Tu jau zini, kā tas jādara!

        Es uz Positivus nebiju iepriekš tā sagatavojusies, bija tikai metāla krūze rīta kafijai pie telts un bļodā muslim. Bet pašā teritorijā pirmajā dienā biju nolēmusi pamēģināt izmantot tās pašas plastmasas glāzes, vienkārši vairākkārt. Nu to gan nesaprata pārdevējs. Vienreiz tikai bija kompliments “cepuri nost” no bārmeņa, bet tā pārsvarā vairākas reizes bija jāsaka, lai lej tajā pašā. Un pat vienreiz pēc vairāku reižu teikšanas, lai lej tajā pašā vienreiz lietotajā glāzē, meitene to izmēra un ielēja sidru jaunā plastmasā. Nu jā, speciāli ņemtu pircēja glāzi laikam neiedrošinās izmest, bet festivāla plastmasas glāžu vairākkārtēju izmantošanu gan nesaprot un neatbalsta.
        Nākamgad būs laikam jāpiepūlas vairāk sagatavoties ?

        Šad tad pārdevēji apjūk, jo vienkārši nav pie tā pieraduši. Bet, jo vairāk tādu kā mēs, jo vieglāk tas viss ies 🙂 Man patīk, ka piegāji lietām radoši, jo ne vienmēr sanāk šitik kārtīgi sagatavoties.

        Sveika, man ir jautājums par salveti, kā tu to varēji izmantot trīs dienas, arī trauku slaucīšanai, vai viņa nepalika ļoti netīra? Man prātā nāk virtuves dvielis, un tanī man muti slaucīt negribētos. Vai arī tev bija līdzi vairākas salvetes? Jo iespējas nožūt somā viņai jau arī nav…Pastāsti lūdzu. Un kompliments tavai mājaslapai, ar prieku vienmēr palasu tavus rakstus un apskatu skaistās bildes.

        Man bija līdzi divas salvetes, kuras arī pa dienām mainīju. Kamēr viena žūst, izmantoju otru. Pamatā izmantoju roku slaucīšanai un pāris reizes noslaucīju arī traukus. Muti tur neslaucīju, jo nebija vajadzības 🙂

        Un mīļš paldies par komplimentiem 🙂 Priecājos un ņemu pretī!

        Riktigi iedvesmoja Tava pieredze! Es noteikti ari pameginashu iet ar saviem traukiem. Paldies 🙂

        Kāds prieks dzirdēt! 🙂

        nemeklējat salmus, jaaaa? 😀 Labs, apsmējos

        Un neizmantojām tualetē papīru otrreizīgi arī 😀

        Pirms darba parasti kafiju pildu savā krūzē (parastā, ne termokruzē) tuvējā benzīntankā. Pirmās reizes pārdevēji paskatījās, pasmaidīja mazliet šķībi, bet tagad nekāda reakcija, pieraduši. Kafija tiešām garšo daudz gardāk nekā no vienreizējās krūzes.

        Šis man patīk! Risinājumus var atrast vienmēr :))

        Tieši satiku Tevi mazgājot traukus un tad sapratu – nu kāpēc, kāpēc es nevarēju paņemt līdzi savu trauku?! Bet par ūdeni – es arī meklēju ūdeni izlejamā veidā un atradu! Bija saucamie Venden bunduļi Shortcut teltī, kur varēja uzlādēt telefonus, un TurkKebab piedāvāja liet ūdeni glāzē no 5l bunduļa – labāk nekā nekas. 🙂 Nākamreiz pievienojos!

        Brigita
        http://www.brigitadambe.com

        Jā, es jau teicu, ka es kā kārtīga saimniece esmu atnākusi nomazgāt savus traukus, kamēr pārējie pucē rokas :)) Es te uzzinu vairākas vietas, kur piedāvāja dabūt ūdeni bez pudelēm, un tas ir super forši! Nākamgad zināšu!

        Paldies par rakstu! Starp citu, Wenden ūdens gadu no gada par brīvu pieejams Lattelecom teltī (kur visi lādē savus telefonus). Pieejams gan gāzēts (man tas bija vislabākais atspirdzinājums), gan negazēts ūdens. ?

        Wow, paldies par info! Nākamgad zināšu. Nepamanīju, jo nevienu reizi nenācās iet uzlādēt telefonu, bet tagad noteikti zināšu 🙂

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *