Dabīga rožu limonāde

Pati uz savu galvu, visticamāk, nebūtu tādu taisījusi, bet mani iedvesmo apkārtējie. Viens šī gada Instagram konts, kam aktīvi piesekoju ir guna_un_rozes, jo viņa dalās ar visādām foršām gudrībām, kā izaudzēt un pagatavot lietas mājās pašam. Tā kā man tas palicis īpaši aktuāli, ar nepacietību gaidu katru viņas ierakstu un izlasu visu informāciju. Vasaras sākumā bija ieraksts, kā mājās var tikt pagatavota dabīga rožu limonāde, un man tas lika saausīties. Limonādes man garšo, un es vienmēr esmu domājusi, ka iemācīties visu ko taisīt mājās pašam, ir forši. Tā kā tīņu laikos lavīties uz disenēm forši.

Jāsaka gan, ka limonādi var pagatavot dažādos veidos. Viens variants ir uztaisīt koncentrētu sīrupu (no pilnīgi jebkā: ogām, augļiem, augiem, garvielām) un sajaukt to ar dzirkstošo ūdeni. Mums, kopš nepērkam gāzēto ūdeni plastmasas pudelēs, limonāde tik vienkārši nesanāk. Otrs variants ir pagatavot limonādi dabīgi, kur garša un svaigums veidojas dabīgos procesos. Šāda limonāde ir ne tikai garšīga, bet arī veselīga, jo tā iekļauj fermentēšanu, un būs lielisks un gards padzēriens arī bērniem. Te būs stāsts, kā limonāde veido savu garšu un burbuļus.

● FERMENTĀCIJA ●

Varbūt būsiet dzirdējuši, ka ēst skābētus kāpostus, dabīgo jogurtu un dzert fermentētus dzērienus ir veselīgi, jo tie satur labās (un mūsu ķermenim tik ļoti vajadzīgās) baktērijas. Dabīgā rožu limonāde top gatava, pateicoties fermentācijas procesam, bet kas tā tāda fermentācija ir?

Fermentēta pārtika iziet cauri laktofermentācijas procesam, kurā dabīgās baktērijas barojas no cukura un cietes, un veido pienskābi. Šis process palīdz saglabāt ēdiena (un dzēriena) barības vielas, rada labvēlīgos enzīmus, B-vitamīnus, Omega-3 taukskābes un dažādus citus probiotiķus.

Ir pierādīts, ka pārtikas produktu dabīgā fermentācija saglabā barības vielas un sašķeļ produktu daudz sagremojamākā formā. Tas noteikti varētu izskaidrot, kāpēc saka, ka fermentēti produkti ir īpaši labi, lai uzlabotu gremošanu.

Mums vislabāk pazīstamais fermentētais pārtikas produkts ir skābēti kāposti. Ja grib tādus pagatavot mājās, vajadzīgs tik kāposts, mazliet sāls, laiks, lai to visu samīcītu, un laiks svarīgajam fermentācijas procesam (atceros bērnībā man ļāva kāpt mucā un mīcīt kāpostus ar kājām; tas taču bija vesels ģimenisks process!). Mans opis dzer rūgušpienu, kas arī ir ideāls piemērs fermentētam pārtikas produktam, tāpat kā jogurts, kefīrs un vēl šis tas. Fermentēta pārtika ir ļoti veselīga, un visu šo produktu pagatavošanas viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir tieši laiks. Pacietība un laiks mūsdienās ir ekskluzīva lieta, un es mācos savu pacietību trenēt uz tieši šādām lietām.

● BURBUĻI ●

Burbuļi arī veidojas fermentācijas procesā, tik šoreiz baktērijas barojas no cukura, un trauks ir noslēgts. Ja kādreiz ir nācies dzert Kambuču – gāzētu dzērienu no tējas sēnes, tad rožu limonāde tiek pagatavota līdzīgā veidā. No sākuma šķidrumā brīvi savairojas baktērijas ar gaisa palīdzību, tad tiek pievienots cukurs un trauka vāks. Šķidrumā savairojušās baktērijas ļoti aktīvi barojas ar cukuru un turpina “purkšķināt”. Jā, baktērijas pārstrādes procesā veido diezgan daudz gāzes, ko rožu limonādes pagatavošanai mēs noturēsim pašā dzērienā. Neesmu zinātniece, bet mans novērojums ir, ka burbuļi veidojas vairāk, ja pievieno vairāk cukura. Arī šim procesam ir vajadzīgs laiks, tas ir, kādas 2 dienas, bet ir vērts gaidīt. Jāatceras tik, ka istabas temperatūrā fermentācijas process iet tik uz priekšu, tāpēc, ja gribas saglabāt limonādi, tā gatavības stadijā jāliek ledusskapī.

● RECEPTE ●

〉 2 saujas rožu lapiņu

〉 1l ūdens

〉 2 vai vairāk ēd.k. medus (vai cits saldinātājs)

〉 laiks un pacietība (apmēram 4-5 dienas)

Rožlapiņas iemērc ūdenī. Es izmantoju vārītu ūdeni, bet ideāli, ja ir, piemēram, avota ūdens. Tās kārtīgi iemaisa, lai visas ir mitras. Liekam burkai virsū marlīti vai kādu auduma gabaliņu, lai nesalido nekādas mušas . Noteikti neliec virsū vāku, jo tad fermentācija nenotiks. Tai vajadzīga gaisa piekļuve. Kādas divas dienas tam visam ļaujam ierūgt. Laiks ir ļoti atkarīgs no apstākļiem – jo būs siltāks, jo ātrāk viss notiks. Kad ūdens tāds viegli iekrāsojies un duļķains, un smaržo mazliet pēc rūguma, nokāš rožlapiņas, un ūdeni pārlej svaigā traukā. Es liku uzreiz pudelē, kurā pasniegšu (un arī tādā iepakojumā, kuru varu ielikt ledusskapī pēc tam). Tam noteikti jābūt ar stingri aizskrūvējamu vāku. Ieskābušajam rožūdenim pievieno saldinātāju un skrūvē ciet uz nākamām divām dienām. Šajā posmā es pudeli neturēju saulē, tik istabas temperatūrā. Pēc apmēram divām dienām, pakratot pudelē vajadzētu būt maziem burbulīšiem. Kad tādi ir, limonāde gatava un var dzert ārā. Ja grib uzglabāt, tad jāliek ledusskapī, lai nesarūgst par daudz. Vualā, dabīgā rožu limonāde gatava!

● PRAKTISKI IETEIKUMI ●

〉 IZMANTO NEĶĪMISKAS ROŽLAPIŅAS. Tas ir, nelieto rožu ziedlapas no veikala pirktajām rozēm. Es izmantoju opim pie mājas augošās rozes, kā arī savvaļā augošās.

〉 ROZĀ ROZES – ROZĀ LIMONĀDE. Tā nebūs spilgti vai tumši rozā, bet viegli rozā gan. Tas attiecas arī uz baltajām – rožu limonāde būs viegli iedzeltena.

〉 MEDUS VIETĀ CITS SALDUMS. Jārēķinās, ka medus iedos garšu, tapēc, ja gribas tīrāku rožu garšu vai vienkārši negaršo medus, izmantojam citu saldinātāju (kādus sīrupus vai cukuru).

〉 VAIRĀK SALDUMA, VAIRĀK BURBUĻU. Tā ir mana teorija, ne zinātnisks uzskats, bet mani eksperimenti rāda, ka saldākās limonādes burbuļo vairāk.

〉 PIRMO POSMU UZLĒJUMU TURĒT SILTUMĀ. Es sākumā mazliet sabaidījos un burkas turēju ēnā, vēsumā. Pēc 3 dienām nekāds rūgšanas process nebija sācies, un ūdens bija gandrīz nemainīgs. Siltums tomēr ir vajadzīgs, tā kā droši var likt uz palodzes. Varbūt ne tiešos saules staros, bet noteikti, kur siltums.

〉 KAD LIMONĀDE GATAVA, LIEC LEDUSSKAPĪ. Tā, lai fermentācijas process neturpinātos, jo dzēriens var par daudz sarūgt, liekam to ledusskapī. Es gan pamanīju, ka ledusskapī tā zaudēja daudz burbuļu, bet bija tikpat atsvaidzinoša.

〉 EKSPERIMENTĒ AR SASTĀVDAĻĀM. Esmu pārliecināta, ka šādu limonādi var pagatavot no daudzām lietām. Piemēram, internetā atradu šādi veidotu citrona limonādi. Jāsaka gan uzreiz, ka mēģināju procesu atgādināt ar jasmīna ziedlapiņām, un rezultāts nebija garšīgs. Izlējām ārā. Guna teica, ka esot mēģinājusi ar piparmētru, bet tur noteikti vajag mazāk lapu, jo sanāk ļoti stipra. Varbūt jāmēģina ar kādiem garšaugiem?

x x x

Jā, limonāde prasa laiku un pacietību, bet tas prieks pēc piecām dienām dzert pašiem savu dzirkstošo un atspirdzinošo dzērienu ir ļoti liels! Prieks ir vēl lielāks, kad aizved limonādi draudzenes bērniem, un tie to izdzer vienā rāvienā. Lai iegūtu rožu limonādi pa vienkāršo, tad rožlapiņas var novārīt ūdenī, līdz tām pazūd krāsa, pieliek daudz cukura un savāra sīrupu. Tad to jauc kopā ar parasto vai burbuļūdeni, vai pat kādu dzirkstošo alkoholisko. Sanāks garšīgi, bet ne veselīgi. Dabīgi veidotās limonādes recepte iedos arī labās baktērijas baudītāja puncim.

Esat gatavi saviem eksperimentiem?

Bildes: Andis Arnicāns

Modeles: manas māsas smukās meitas ♡