Pirmam bērnam otrā bērna attieksmi

Ai, kā es ar šo ierakstu uzprasos pēc "piedzims bērns, tad jau redzēsi" komentāriem, bet nekas. Esmu gatava tos uzņemt, ja sanāktu uzrunāt kaut vienas dzirdīgas ausis, ja vienai sievietei, kas ir stāvoklī, tas liks padomāt, vai tam pirkšanas stresam ir lielaa nozīme. Tad šis raksts būs izdarījis savu.

Jūs visi noteikti esat satikuši mammu, kurai piedzimis otrais bērns un kura saka, ka šoreiz darot citādāk. Ne labāk, ne sliktāk, vienkārši citādāk. Mani novērojumi liecina, ka pirmajam bērnam tiek sapirkts viss “pilnais” komplekts, kurš ir daudz vairāk par vajadzīgo, bet otrais dzīvo ar to, kas palicis no pirmā vai aizņemts no draudzenēm. Pirmais bērniņš nāk ar satraukumu par pārmaiņām un visa jaunā sagatavošanu, jo gatavošanās un ligzdiņas vīšana ir svarīgs process. Bet tas viss nes līdzi vienu baigo lietu – diezgan lielu satraukumu par to, vai visu varēsim atļauties un paspēt sapirkt, pirms mazais ir piedzimis. Tas stress pavada sievieti grūtniecībā un tiek diezgan pamatīgi novadīts arī uz vīrieša pusi. Viņam taču tā nauda visam jaunajam ir un būs jāsapelna. Otrais, savukārt, tiek gaidīts mierīgāk, jo pavisam vienkārši tam visam vairāk nav laika. Es vēlos to otrā bērna vieglumu gan tagad, gan pēcāk. Es vēlos nepazust lietu pirkšanā ar pirmo bērnu. Un es vēlos nepazaudēt prātu tajā, ka man taču nebūs pienācīgas māmiņu algas. Es vēlos pirmo bērnu sagaidīt ar otrā, trešā un ceturtā attieksmi – vieglu, nepiespiestu un nemaz tik sarežģītu.

 

● IEKLAUSĪTIES SEVĪ ●

Šo izdarīt bieži vien ir visgrūtāk. Ne tikai, kad esi stāvoklī ar pirmo bērniņu, bet vispār. Ieklausīties savā ķermenī un uzticēties, ka tas saka priekšā pareizo, nozīmē pilnīgu paļaušanos uz intuīciju un sajūtām, un tas nav viegli šā brīža ašajā pasaulē. Mums ir tradicionālā medicīna, mums ir alternatīvie dakteri, mums ir dziednieki un mums ir internets. Visiem ir viedoklis par to, kas mums kaiš, un šajā drūzmā sadzirdēt savu iekšējo balsi var būt patiešām sarežģīti. Bet es ticu, ka ir veidi, kā mēs apkārtējo troksni varam pieklusināt ar sava veida treniņu. Es šobrīd trenējos uz sevi, lai pēc tam vairāk uzticētos intuīcijai, kad piedzims mazulis.

Kad ģimenē ienāk pirmais bērns (pat tad, kad viņš vēl ir puncī), ir ļoti, ļoti daudz nezināmo. Tas ir tā, kā aizbraukt vienam pašam dzīvot uz nepazīstamu valsti pretējā pasaules malā. Paiet gana ilgs laiks, kamēr mēs to izprotam, saprotam un varbūt pat iepazīstam. Un troksnis mums apkārt, manuprāt, padara šo procesu daudz mokošāku. It īpaši, ja pie katra sīkuma iemet internetā simptomus, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā, bet saņem pretējo – pāruztraukušās grūtnieces un mammas, kas neirotiski pieklaigā čatiņu ar savu viedokli par slimības cēloņiem. Manā ģimenē ir mediķi, un viņiem šis varētu nepatikt, bet vispār es ticu, ka mēs paši vislabāk jūtam, kad esi slims tikai bišķīt vai kad patiešām ir jāsāk uztraukties. Un tās “patiešām ir jāsāk uztraukties” reizes ir diezgan maz. Mēs biežāk aizšaujam pie dakteriem vai piezvanam ātrajiem, kā tas būtu vajadzīgs, kad mums vienkārši ir jāļauj sev izgulēt slimību.

Man apkārt ir sievietes, kas uzticas savai intuīcijai bērna sakreņķēšanās un saslimšanas gadījumos. Nevis prasa draudzenēm, kā bija tev, vai zvana dakteriem, bet ieklausās savā iekšējā balsī un uzticas, ka es par savu bērnu zinu vislabāk. Tas bieži nenotiek pirmā bērna pirmajos trīs mēnešos, bet mana mamma vienmēr ir teikusi, ka mammai par savu bērna sajūtu un veselības stāvokli vienmēr ir atbilde. Tā tikai ir jāsadzird. Un es palaižu kosmosā domu un vēlmi, ka to var noķert arī tad, kad piedzimis pirmais mazulis ģimenē.

● SAŅEMT, AIZŅEMTIES, DALĪTIES ●

Pirmais sanāca tāds smagāks punkts ar dziļo domu, bet šis būs pavisam vienkāršs – saņemt un aizņemties jau pirmajam bērnam. Tas noteikti ir mūsu jaunais dzīvesstils, bet es uzreiz sapratu, ka negribēšu pirkt neko daudz no jaunā. Ļoti labprāt meklēšu lietotus ratus un gultas, un drēbītes saņemšu no apkārtējiem. To parasti praktizē ar otro, trešo un ceturto bērnu, bet ne ar pirmo. Pirmajam tiek piepirkta pilna istaba ar drēbītēm, mantiņām un dažādiem krateklīšiem – ja nu noder. Ne tikai vecāki pērk, bet pērk un dāvina arī apkārtējie. Kad mēs ģimenei pateicām, ka nevēlamies pirkt jaunas lietas (tajā skaitā arī ratus), nāca piedāvājums, ka mums to visu varētu nopirkt. Vēlāk devāmies skaidrot, ka nedarām to, jo galīgi nav naudas, bet gan tāpēc, ka neredzu tam visam jēgu. Es patiešām neredzu jēgu pirkt jaunus ratus mašīnas pirmās iemaksas vērtībā, ko izmantosim labi ja gadu. Un tas pats attiecas arī uz drēbēm. Jau tagad man ir trīs dāmas, kas pieteicās iedot sava mazuļa pirmās drēbes, kas mani priecē nenormāli! Mana stratēģija būs pavisam vienkārša – saņemt šīs lietotās lietas, visas salikt kopā un apskatīties, kas mums ir un kas mums varētu trūkt. Un tikai tad sastādīšu mazu sarakstu ar lietām, kas varbūt jāpiepērk klāt. Jauns un mīļš noteikti būs pirmais komplektiņš un kāda mīļmantiņa, bet viss pārējais, manis pēc, var būt arī lietots.

Šo stratēģiju arī biežāk var just mammām, kurām jau ģimenē ienākuši nākamie bērni aiz pirmā. Otrais parasti tiek pie ļoti daudz pirmā bērna gadžetiem, drēbēm un mantām. Otrajam parasti arī netiek pirktas liekas uzpariktes, jo pirmā pieredze rādīja, ka no tā visa nebija nekādas jēgas. Arī drēbītes netiek pirktas nejēgā, jo saproti, ka bērniņš tik ātri no visa izaug, ka nav jēgas katru mēnesi pirkt jaunu kolekciju. Man ļoti gribētos iedvesmot vairāk punčumammu, kas gaida pirmdzimto, nepirkt. Nestaigāt pa veikaliem un nepirkt smukus komplektiņus, kaut gan nemaz nezini, vai bērns piedzimstot tajos varēs ielīst. Netramdīt vīru, ka jānopērk visdārgākie rati pa šausmīgu naudu, jo tas taču būs viņa pirmais braucamais. Un pašai iedot mieru, ka, mazulim ienākot ģimenē, nemaz tik daudz nav vajadzīgs. Noteikti ne milzīgs iekrājuma konts, kuru iztērēt krateklīšiem un kareklīšiem. Mūsu stratēģija: sadzirdēt no apkārtējiem, ko mēs varam saņemt kā dāvanu vai aizdevumu, pieņemt lietas, mantas un mēbeles, meklēt visu pārējo lietotu un tikai mazu, mazu mazumiņu piepirkt klāt jaunu.

● TURĒT APKĀRT ĪSTOS CILVĒKUS ●

Jā, un te mēs atkal atgriežamies pie sajūtu daļas, jo katram tās ir citādākas. Es kaut kā esmu sapratusi, ka man negribas būt grūtnieču klubos, forumos un nodarbībās, kur mēs dalāmies ar savu šībrīža stāvokli. Negribas berzēties ar citām uztrauktām grūtniecēm, daloties pieredzēs, kā mums stresa situācijās sarāva vēderu. Netrakoju ar visādiem dakteru un speciālistu apmeklējumiem. Arī grāmatas neēdu par bērna kopšanu, attīstību un visu pārējo. Es saprotu, ka man tas uzdzen stresu un attālina no iespējām sajust sevi. Man pietiek ar to, ka pašai sarauj vēderu un uznāk uztraukums par mazuli, un nezinu, kas notiktu, ja par to padalītos ar citām satrauktām mammītēm.

Man ir sajūta, ka grāmatas un pareizie cilvēki pie manis atnāk paši īstajā laikā. Un esmu izlasījusi tikai vienu grāmatu. Es eju pie savas ginekoloģes uz apskatēm, pastāstu, kā man iet, bet jautājumus risinu ar citiem cilvēkiem, piemēram, homeopāti. Man ir brīnišķīga paziņa, kas nāk pie mums izrunāties, pastāstīt un sagatavot tik citādajai dzīvei. Un man ir liela vēlme tusēties ar mammām, kurām bērni ir jau izauguši vai viņi pulkā ir jau vairāki. Man patīk tas miers un vieglais prāts, kas nāk no viņām. Jo vēlos to mieru un uzticēšanos savai intuīcijai dabūt sevī jau ar pirmajām mazuļa minūtēm.

 

x x x

 

Es nezinu, vai man sanāca nodot to sajūtu, ko gribējās. Ja jūs mani satiktu un pajautātu par šo tēmu, mēs varētu parunāt kādu stundu vai vairāk. Es tikai gribēju pievērst uzmanību tām atšķirībām, ko parasti jūtam ģimenēs ar pirmajiem un nākamajiem bērniem, un iedot cerību, ka to sajūtu var ienest arī ar pirmdzimto. Tik jāatrod veids, kā ieklausīties sevī, un jāpārstāj nopirkt mazulim bērnība. Jo bērnība jau būs tie foršie ģimenes izbraucieni, izlēkāšanās strūklakā un neapsaukta ķēpāšanās ar netīru zemi. Ne jau mantas un lietas.

TEV VARĒTU PATIKT

PADALIES ARĪ TU

66 Komentāri

  1. Atbildēt

    Didii

    18 augusts, 2017

    Laura! Lai Tev izdodas. Mēs pirmajam nepirkām gandrīz neko,jo vienkārši tā sanāca,ka paziņas atdeva pilnīgi visu. Un rocība nebija tik liela, lai tam pretotos un skrietu pirkt papildus lietas.Un otrais piedzima pavisam drīz, līdz ar to automātiski visu dabūja mantojumā. Un līdz ar to tiek ietaupīts ļoti daudz naudas, bet vēl vairāk mīļā miera. Tās bēbīšlietas taču ir tāāāāds marketings. Jo puse no tā visa,kas tiek pozicionēti ka must have, patiesībā nav vajadzīgs vispār. Un tas mazais cilvēks izaug tik atri un to lietu jebkura gadījumā salasās tik daudz,ka tas aizņem pusi mājas, līdz ar to es priecājos ik pa mēnesim sašķirot visu mantību no kuras mazie izauguši un dot vai pārdot tālāk. Un tad tu saproti,ka tas viens vai divi papildus cilvēcini ģimenē nemaz nemaksā tik nenormāli daudz, ja tiek izvērtētas un sakārtotas prioritātes.
    Un vēl līdz kādu 2 gadu vecumam humpalās ir fantastiska izvēle ar kvalitatīvām un minimali lietotām bēbīšlietām. Kas, starp citu, tur nonāk tieši tāpēc,ka māminam kādā brīdī ir licies,ka vajag taču tik nenormāli daudz visa kā.

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Es humpalās šad tad pāršķirstu bēbīšu drēbes un vīram visu laiku saku, ka mēs mierīgi varēsim saģērbt bērnu arī fotosesijām, ja būs tāda vajadzība. Tik no humpalām 🙂

  2. Atbildēt

    Annija

    18 augusts, 2017

    Lauriņ, lai Tev mierīga atlikusī gaidīšana!
    Par manu pieredzi. Tagad man ir maza meitiņa, bez 5 minūtēm viens gads un jau esmu otrā bērniņa gaidībās (7 nedēļas). Ar meitiņu es kaut kā viegli to visu uztvēru. Visu pārsvarā mums atdeva mana tante,kurai ir divi puikas, gultiņu un ratus uzdāvināja meitas krustvecāki. Nopirkām paši tikai kumodi drēbītēm, pirmo komplektiņu, un ļoti, ļoti maz drēbītes. Pašā sākumā, ja baigi negribās izrādīties sociālajos tīklos ar maka biezumu un/vai cik forši māku apģērbt bērnu,man liekas, ka pilnīgi pietiek ar bodīšiem un lācīšiem, zeķēm un cepurēm. Var jau, protams, arī sapucet bērniņu, bet tas ir priekš mammas, tēta un visiem pārējiem, bērniņam galvenais, lai ir silti un mīloši vecāki blakus.

    Tagad esam otrā bērniņa gaidībās un mazliet ceru, ka būs otra meitiņa. Tad nekas nav jāpērk un jāmeklē. Vienīgi otra gultiņa.
    Un pateikšu atklāti, tagad ar otro grūtniecību esmu vairāk satraukta kas un kā, nekā ar pirmo. Ar pirmo darīju, kā tu teici – klausījos un uzticējos pati sev!
    Un to es arī novelēšu Tev! Klausi savu ķermeni, uzticies pirmajai sajūtai (nevis vēl trim dažādām), jo tā pārsvarā ir tā pareizā! Lutini savu punci, un aiziet veseli,gudri, skaisti, mierīgi un vissvarīgākais – mīlēti!

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Āmen ❤️

  3. Atbildēt

    Liene

    18 augusts, 2017

    Tik jauki izlasīt vārdos to, ko es domāju. Man gan vēl 1/3 daļa priekšā, bet nu līdz šim nevienā brīdī nav ienācis prātā domāt par pirkumiem, mantām, forumiem, klubiņiem. Tik vien kā tad, kad par to ieminas apkārtējie. Un brīnos, kā man izdodas to visu ātri un laipni aprakt un atgriezties pie savām domām, savas pasaules. Sajust sevi un mazo. Nevis darbināt prātu ar “to visu pārējo”. Jo tieši tad, kad vismazāk par to domā un uztraucies, atnāk visas atbildes, risinājumi, piedāvājumi un palīdzība. Un kā nekā bebītim taču vajag smaidīgu un atpūtušos mammu, viņas pienu, smaržu, siltumu, nevis .. dārgos pirkumus.
    Paldies par rakstu!

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Es visu laiku sev atgādinu, ka mazajam vajadzēs tikai sausu dupsi, pienu un mūsu mīlestību un siltumu. Pārējais ir otršķirīgs. Ja tajā laikā, kad jābūt kopā ar mazuli, es skraidīšu pa veikaliem, meklējot smukos komplektiņus, bērns noteikti neko no tā labu neiegūs. Kā es bieži vīram saku – tu neuztraucies, mums daudz nevajadzēs. Tik tevi 🙂

  4. Atbildēt

    Zane

    18 augusts, 2017

    Man šķiet, ka viss grūtāk vecākiem ir saprast, kas tad īsti IR nepieciešams, jo mūsdienu dzīve ir vienkārši pārbāzta ar nevajadzīgām lietām… Abus bērniņus gaidot, lasīju Lindas Rozenbahas grāmatu “Radības un gaidības ar prieku”. Pieļauju, ka domas par šo grāmatu varētu ļoti atšķirties un, neiegrimstot diskusijās par to, vai mājdzemdības ir tā pareizākā izvēle, šī grāmata mani ļoti nomierināja un iedvesmoja. Uz gaidībām un it īpaši dzemdībām šeit neskatās kā uz ko šausmīgu un nepanesami sāpīgu, bet gan kā uz skaistu un drīzāk meditatīvu procesu. Starpcitu, šajā grāmatā arī ir runa par sievietes iekšējo balsi un pareizajiem cilvēkiem. Vienvārdsakot iesaku 🙂
    Lai gaišs un miera pilns šis laiks! Izbaudiet, jo tie deviņi mēneši paskrien vēja spārniem. Un esi šajā laikā mazliet egoiste, savējie vienmēr sapratīs, bet par pārējiem nav jāuztraucas 😉

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Tā ir arī vienīgā grāmata, kuru esmu izlasījusi :)) Ļoti daudz kas mainījies manā galvā, kopš to izlasīju, un esmu nosliekusies uz mājdzemdību pusi. Lai neviens mani netraucē būt ar sevi, ieklausīties sevī un ļauties procesam. Tas tā vismaz šobrīd ir vēlmju sarakstā. Tas, kā būs beigās, rādīs gan mazais, gan es pati 🙂

  5. Atbildēt

    A.

    18 augusts, 2017

    Par lietu pirkšanu es varu piekrist, ka var iztikt ar aizdotām, atdotām u:c. iegūtām lietàm. Mēs gan daudz ko pirkām jaunu, bet es neizvairījos no atdotām lietiņām, kuru mums ir diezgan daudz. Es arī draugiem un radiem lūdzu nedāvināt rotaļlietu un drēbju kalnus. BET! Par vieglumu man gan gribās izteikties… par daudzām lietām gribas spriest, kad pats neesi to piedzīvojis. Es arī spriedu gan pirms grūtniecības, gan tās laikā… tik un tā, kad piedzima bērns, viss mainījās. Ir tik daudz lietu, kuras nestādamies priekšā, kamēr nepiedzīvojam. Protams, varbūt Tu būsi tā unikālā, kam būs viss pēc sajūtām, ko arī novēlu, bet, cik zinu, parasti viss sagriežas citādi.

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Es nezinu, vai man izdosies, bet man apkārt ir baigi foršie skolotāji, kas līdz un līdzēs pēc tam. Tas noteikti palīdzēs nepazaudēt sevi un prātu visā šajā 🙂

    • Atbildēt

      Unda

      31 augusts, 2017

      Jā, tā noteikti ir vienīgā grāmata, kuru vērts lasīt. Pēc tās arī izvēlējos savu vecmāti – Aiju Mikovu. Pāris mēnešus pirms dzemdībām viņa man un vīram lika uzzīmēt zīmējumus par to, kā mēs viņas redzam un pēc tiem pilnīgi precīzi pateica, kādas mums viņas būs. 🙂

    • Atbildēt

      Gita

      13 septembris, 2017

      Sveika! Bez šis grāmatas iesaku vel otru,par kuru uzzināju,otru bērniņu gaidot..neatceros autoru,bet tas bija francu ginekologs/ārsts,un grāmatas nosaukums “piedzimt bez vardarbības”… 🙂 tā mani iedvesmoja majdzemdibam vel vairāk ka Lindas Rozenbahas grāmata!

      • Atbildēt

        Laura

        15 septembris, 2017

        Mēs jau par mājdzemdībām esam nolēmuši, un pat nejūtu vajadzību pēc papildus grūdiena tajā virzienā, bet paldies par ieteikumu! Zināšu, ko ieteikt, ja kāda jautās pēc labas lasāmvielas 🙂

  6. Atbildēt

    Katerina

    18 augusts, 2017

    Paldies par rakstu un lai viss izdodas! Es arī esmu pirmā bērniņa gaidībās un mūsu filozofija ir saglabāt vēsu prātu un racionālu pieeju sagatavošanas posmā. Bet pa lielam neko daudz pirkt nemaz negribas un visiem draugiem un radiem ir pateikts, ka mēs nevēlāmies pārsteigumu dāvanas, ja nu tiešām gribas mūs iepriecināt, tad lai pajautā, kas mums ir nepieciešams vai lai dāvina naudiņu. Teikšu godīgi, ne visi saprata, bet ja mēs spējām cienīt viens otra izvēli, tad problēmu neredzu.
    Mums atdeva jaunu vanniņu un pudelītes. Nopirkām lietotus 3in1 vācu ražotāja ratus par 75 eur, mīlīgu gultiņu ar matraci par 15eur. Kā arī pieņēmām lēmumu nelietot vienreizējās autiņbiksītes vairāku apsvērumu dēļ. Pēc mēneša ilgas izpētes, tikām pie auduma komplektiņa par mazāk nekā 100eur. Ar to pietiks līdz mazais sāks iet uz poda, un ja pieteiksies otrais bērniņš, tad turpināsim lietot šo komplektiņu bez jebkādiem papildus ieguldījumiem.
    Drēbītes arī pirksim lietotas un redzot kādā kvalitātē tās ir pieejamas, jaunas pirkt nemaz negribas.
    Neuzskatu to par izaicinājumu, sevis piespiešanu vai kāpšanu ārpus komforta zonas, tieši otrādi, ir sajūta, ka darām visu pareizi, bez stresa un sarežģījumiem un vienkārši izbaudām šo dzīves brīdi. Savukārt naudiņu krāsim ģimenes ceļojumiem un citiem projektiem 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Pie pēdējā teikuma gribu vēl pieķibināt – ja pat naudiņu nesanāks iekrāt, varbūt būs daudz mazāk jāstrādā, lai to sapelnītu mantām un lietām. Tad sanāks vairāk pavadīt laika visiem kopā 🙂 Lai top!

  7. Atbildēt

    Elizabete

    18 augusts, 2017

    Es uzķēru tavu domu, laigan tik labi man neizdevās ar to visu tikt galā kad gaidīju mazo Emmu, lietas gan dabūjām no radiem, gan paši pirkām, gan noķēru stresu par nepaspēšanu, un iekritu uz smukiem komplektiņiem ar atbilstošām apdrukām, un paspēju apdedzināties ar māmiņu forumiem un sagatavošanas kursiem, bet tavu domu uzķēru un man vēl ilgi līdz jūsu dzīvesstilam, bet ļoti patīk noslēgums, kas man ļoti tuvs, ka bērnību nenopirksi un ka tas svarīgākais ir kopā pavadītais laiks, un uz to es tiecos, jo tas mazliet iztrūka manā bērnībā! Paldies ka dalies! 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Sirdi sildošs komentārs. Paldies ❤️

  8. Atbildēt

    Aija

    18 augusts, 2017

    Laura, es loti ceru, ka tev izdosies. Manam mazajam ir pari gadinam un kad gaidiju vinu, mes ka traki visu pirkam, visu ko dzirdejam, ko vajadzetu vajadzet. Beigas bija tiesam ta, ka saproti, ka vispar mazulim vajag maz un berni tacu ir izaugusi visdazadakajos apstaklos. Izradijas, ka mazulis vienkarsi negribeja gulet ratos, taka musu smukie rati tikai aiznema vietu. Mazais pirmos 7 menesu no ergoBaby somas neizlida!!!! Tagad lietojam letus stumjamos ratus, kas vinam loti patik. Bernu gultinu mes neesam lietojusi, jo beigas musu bernam dereja tikai co sleeping. Daudz ko sakuma lasiju un protams ieteklmejos no visas informacijas, beigas es pienemu lemumu neko nelasit un klausities sava balsi un palika vieglak. Es pienemu, ka mans bers ir vienkarsi savadaks un vinam daudz kas neder. Es beidzu klausities kritika , ka man bus gruti ja es turpinasu sita vai ta, bet es ar augsti paceltu galvu turpinaju teikt, mans berns, es zinu ko vinam vajag. Es vienmer a vienu aci skatos uz dzivnieku pasauli, ko dara kakene ar saviem kakeniem piemeram. Vai vina atstaj bernu vienu kaut kur un iet kaut kur gulet otra pagalma puse? ne tacu, vina ir kopa ar mazo.. viens mazs piemers tikai protams. Katra zina, man patik viss dabigais. Man pasai loti patika Ask Dr. Sears ideologija un Janet Lansbury No Bad Kids. Abiem ir blogi, nav pat gramatas japerk. 🙂 Es par so temu varetu ilgi un dikti runaties ha ha, anyway, veiksmi ar visu! Sveicieni no Vacijas

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Aija, mani uzrāva tevis teiktais – mans bērns ir citādāks. Un gribas piebilst, ka nē, tavs bērns ir pilnīgi normāls! Kā jebkurš bērns jebkurai mammai 🙂 Ar to es domāju, ka pieejamā informācija mūs, mammas, pilnībā apjucina, liek sekot kaut kādiem standartiem un tabulām, nevis uzticēties, ka mazulis aug un attīstās tieši tā, kā viņam labāk der un patīk. Liekam nost grāmatas un nevienam neattaisnojamies, ka mūsu bērni ir citādi. Viņi vienkārši ir viņi paši 🙂

      P.S. – nekādā veidā nebiju domājusi kā “uzbraukumu”, tik gribēju savu domu ielikt vārdos. Ceru, ka man sanāca tevi pareizi uzrunāt 🙂

  9. Atbildēt

    Laura Grēviņa

    18 augusts, 2017

    Virsraksts ļoti precīzs 🙂 Novēlu piedzīvot to vieglumu, kas nāk līdz ar otro bērnu. Ir, kam tas izdodas jau ar pirmo, bet es noteikti nebiju no tām mammām 🙂 Lai skaists un mierīgs gaidību laiks!

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Mīļš, mīļš paldies! ❤️

    • Atbildēt

      Aija

      19 augusts, 2017

      Neeee, nemaz nesajutu kadu uzbraukumu, man ir interesanti lasit Tavu viedokli un planu sakara ar pirmo mazuli un tiesam piekritu, ka mes (es vismaz) nedaudz sajukam prata gatavojoties bernina ienaksanai gimene. Es daudz ko daritu savadak tagad, kad zinu ka ir. 🙂 Un ja, jaklausas mazak apkartejos un jatic savai intuicijai. Izbaudi so jauko gaidisanas laiku. :*

      • Atbildēt

        Laura

        20 augusts, 2017

        Mīļš, mīļš paldies 🙂

  10. Atbildēt

    DIDII

    18 augusts, 2017

    Zini, bet tas otrā berna vieglums arī ļoti ietekmē to,kāds tas bērns būs. Vismaz man. Pirmais ir tāds emocionāls un trauksmains, otrais jau pa dzīvi slid tā harmoniskāk un neiesprisngstot. Ar vīru smejamies,ka pirmajam ir visgrūtāk, jo nākas ciest no vecāku nezināšanas un kļūdām. Lai Jums izdodas tam pārlēkt!

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Man pašai šķiet, ka bērns ir tāds, kā mamma jutās grūtniecības laikā un pirmajā gadā. Bet tas ir tikai mans pašas novērojums un secinājums, nevis pieņēmums 🙂 Šobrīd tik ceru, ka bērns būs atsities tēvā – lai ir viņa miers un miermīlība 🙂

  11. Atbildēt

    Sandra

    18 augusts, 2017

    Sveika,
    pilnībā atbalstu šo pieeju, vienīgais, ko varu ieteikt jaunajām māmiņām: lūdzu netērējiet visus pabalstus un ikmēneša māmiņalgu līdz nullei. Uzkrājiet, atlieciet kontā – saprātīgi, ekonomiski (bet ne nevīžīgi) pieejot mazuļa lietām un mantām (laba kvalitāte jau sen vairs nemaksā astronomiskus ciparus), jums ir laba iespēja veidot labu uzkrājumu, kas jums var noderēt pēc mazuļa 1,5g vecuma, kad daudzas strādājošas mammas ir spiestas atgriezties darbā, kaut labprāt būtu vēl gadiņu pakavējušās mājās dēļ mazā. Ja ir uzkrājums, ir daudz mazāk stresu, nav jāmeklē mazajam pilna laika aukle vai jāsūta bērnu darzā, ne vienmēr mazais tam ir gatavs…
    P.s. manai pirmajai un vienīgajai mazulītei drīzumā 1,5g, vēl vienu gadu varu atļauties nestrādāt, nestresot par darba lietām, un tas ir svarīgi mums visiem trim, lai max mierīgi noritētu mazuļa adaptācija lielajai pasaulei :)))

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Ieteikums vietā, tik īsti neattieksies uz mums, jo man būs pats, pats minimums. Es Latvijā neesmu strādājusi pie cita darba devēja, tik kā pašnodarbinātais saviem projektiem, tāpēc man baigās summas tur nebūs 🙂

  12. Atbildēt

    Ilvija

    18 augusts, 2017

    Malacis, Laura, Tev tik tiešām ir pareizā attieksme. Arī mēs lielāko vairākumu mazulim sagādājām lietotu, drīzāk teiktu mazlietotu un ne jau tādēļ, ka nevarētu atļauties, bet gan tādēļ, ka bēbišu lietas ir TĀDS bizness un uzcenojums nenormāls. Piemēram tie paši rati, es ļoti gribēju Bugaboo ratus, ne jau tādēļ, ka stilīgi vai moderni, bet gan tādēļ, ka iesākumā dzīvojām 3-jā stāvā bez lifta, un man bija jāpadomā, kā vienai ar mazo tikt ārā. (viss vieglāko rati)Tad nu lūk, jaunu ratu komplektācija maksā pāri par 1000 eur plus vēl klāt par dažādiem aksesuāriem, tad nu meklēju ilgi, bet atradu mazlietotus, knapi 6 mēnešus lietotus, uz pusi lētāk. Un ratus nepārdošu, bet izmantošu nākamajam bēbim, jo kvalitāte ir super un kalpos vēl daudzus gadus. Gultiņu arī, atradām caur paziņām mazlietotu, kas iepriekš tikusi izmantota dažas reizes pie vecvecākiem, tādēļ praktiski jauna. Drēbītes nekautrējos ņemt ne no paziņām, ne radiem, kā arī šad tad humpalās atradu brīnišķīgus komplektiņus. Mazais izaug tik ātri…iegādājos vien pirmo komplektiņu, ko uzvilkt uzreiz pēc dzemdībām… Investēju un jaunu iegādājāmies kumodi ar pārtinamo virsmu, jo tā tiks izmantota vēl ilgi un barošanas krēsliņu. Mantiņas vispār iesaku nepirkt, tās sadāvinās, kad nāks raudzībās un vēlāk jau teiksi, lai neko nedāvina, jo mazajam vairāk interesē visi sadzīves priekšmeti (vāciņi, katliņi, švammītes u.tml.). Arī šobrīd esam autokrēsliņa meklējumos, protams, MAZ-lietota 🙂 lai veicas TEV :*

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Mīļš paldies, Ilva! Esam uz viena viļņa 🙂

  13. Atbildēt

    Sanita

    18 augusts, 2017

    Ļoti labs raksts! 🙂 mūsu mazajai jau 3 mēneši, bet ļoti labi atminos grūtniecības laiku – mierīgu, priecīgu, bez satraukumiem.. man laikam paveicās un jau no paša sākuma nebija vēlme skraidīt, kaut ko pirkt un meklēt vairāk gan tādēļ, ka veikalu apmeklesana mani vienkārši garlaiko.. tā vietā apmeklēju muzejus, braucu daudz staigāt pa mežiem un satiku draudzenes. Mazā atsteidzās nedēļu pirms nolikta datuma, soma tā arī netika sakrameta un pirmās drēbes itkā zinādama iepirku dienā, kad mazā nolēma sākt ceļu šurp 🙂 nedaudz satraukums gan bija toreiz, jo arī māja vēl bija remonta stadijā, bet tagad atskatoties, tas viss ir sīkums, jo daudz svarīgāk ir atpusties un emocionāli sagatavoties radību priekam 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Es pilnīgi piekrītu! Tik daudz atpūtusies un devusi laiku sev kā šovasar nebiju ilgi 🙂

  14. Atbildēt

    Ulrika

    18 augusts, 2017

    Atceros sevi gaidību laikā un to, kādas baildes un uztraukumu man uzdzina tā visa grūtnieču literatūra. Iesāku lasīt tieši vienu grāmatu, ko ar mokām vēru vaļā reizes trīs.. un tad vienkārši izmetu miskastē, jo man to negribējās ne glabāt sev, ne nodot kādai citai topošajai māmiņai. Un tā es ar savu ļoti superīgo ginekologi homeopāti mieriņā gaidīju savu meitu. Neesmu tāpat arī forumos un klubiņos. Un sākums bija grūts, kad mazā piedzima – par visu māc šaubas, bet tad ir mammas vai draudzeņu balsis telefonā, kas nomierina – ” tu visu dari pareizi, tev sanāk”. Tagad daudz klausos sevī, jo ir mammām spēks, bet vajag mācīties un mācēt sevī ieklausīties, tas reizēm tiešām nav viegli! Lai skaists un brīnumains gaidīšanas laiks! Tas ir vienreizēja periods dzīvē, lai cik grūti ar to punci uz beigām var palikt.. atmiņās vien maģija, kādas sievietēm ir superspējas!! Paldies par ierakstu! P.S. Un mums arī palaimējās, ka daudz pirmās drēbītes tika aizdotas.

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Jā, grāmatas par to, kā “pareizi” visu darīt, man galīgi neprasās. Toties tikko iesāku lasīt grāmatu Whole-Brain Child, kas ir par bērna smadzenēm un to attīstību. Pilnīgi cita literatūra un, manuprāt, daudz noderīgāka par to, ko bieži atrod māmiņu bibliotēku plauktos 🙂

  15. Atbildēt

    Alise

    18 augusts, 2017

    Ļoti tuva tēma, es vispār esmu pārlaimīga, ka man atdod bērnu drēbes, visiem trijiem, nekad neesmu tērējusi milzīgas summas bērnu drēbēs/aksesuāros 1. neuzskatam, ka tas ir vajadzīgs 2.mums nav tik daudz līdzekļu, lai varētu tāpat vien tērēties 3.mēs neatbstam pasaules piesārņošanu. Labāk to “lupatu” naudu iztērēju grāmatās vai kādā kopīgā ģimenes izbraucienā, jo tie ar vairs mūsu kuplajai ģimenei nav lēti. Esmu menormāli pateicīga par jebkuru atdotu bērnu drēbi, visvairāk par ziemas kārtām 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Ak, cik superīgi lasīt 🙂

  16. Atbildēt

    Gunta Riske

    19 augusts, 2017

    Loti labs raksts paldies! Es piekritu Tevis rakstitajam pilniba, bet gribetu piedavat ari mazliet citadu skatijumu uz Jaunam lietam pirmajam bernam. Varbut nosausu greizi, bet tada bija musu pieredze un ja butu jaatkarto daritu tapat… Ar maziem iznemumiem, pirmas dargas drebites ieks Stockmann nepirktu tik daudz 😊 Mes apzinati pirkam Jaunas un kvalitativas lietas musu pirmajam berninam, jo jau pirms laulibas “vienojamies”, ka musu gimene augs vairakas atvasites,doma bija par ciparu 4, lai gan realitate ir par 2 vairak 😃 Ta tad perku vienreiz un noder ilgakam laikam. Un ta ari bija gan ar ratiem, visus 4 bernus “iztureja”(Jane ir mani rati, bet katram jaatrod savi), gan ar mazgajamajam autinbiksitem (pie 4-ta berna gan piepirku kaut ko klat, jo savu nokalpoja un izdila). Kapec ne visi 6 berni? Jo mes parcelamies un taja laika vairak berninus nevelejamies, tapec daudzas lietas atdevam prom, bet bija kas palika, jo joprojam tas aktivi lietojam, piemeram, grutniecu spilvenu, ko joprojam musu 6-ta atvasite izmanto, pirku ar pirmo Motherhood veikala. Daudziem patik ligzdinas, es pie tadas ari tiku pie pedeja bernina, masa aizdeva, bet man kaut ka ne lidz galam, pameginaju, bet kaut ka nelietojam… Grutniecu spilvens, kas lieliski nodereja, kad puncis liels, palikt starp kajam, jo man +- katru reizi +23kg….pec dzemdibam nodereja pakavina vieta, lai vieglak pabarot sedus, gan ari gulot kopa atdalot berninu no mums… Un kad maza gul sava gultina, tas joprojam der, ka mils un maigs norobezojums.. Bet vel viena lieta, ko pirkam pirmajam jaunu un valka joprojam 5-tais bernins ir apavi. Pirkam kvalitativus, salidzinosi dargus, bet visi bus ar tiem izaugusi. Es teiksu loti labs ieguldijums un zero waste pirkums jau 11 gadus 😉 lai gan vienas kurpites pavasari izmetu, jo savu nokalpoja un pec 5ta bernina zole caurums. Bet tas ir tikai lietas, kas agrak vai velak savu nokalpo 😉 par ieksejo mieru un MIERU – ta ir viena interesanta, gara tema. Apbrinoju Tevi un velu, lai izdodas, sajust un atrast to, kas ir tava sirsnina un mazuli, jo Tu to juti un zini VISLABAK! Uzticies sev un mazulim!

    • Atbildēt

      Laura

      19 augusts, 2017

      Mīļš paldies par komentāru. Es lasu, filtrēju un paņemu visu, kas man noder 🙂 Bieži pat vairāk kā varētu šķist. It īpaši, ja komentāru uzraksta kuplas ģimenes mamma!

  17. Atbildēt

    Sanda

    19 augusts, 2017

    Laura!
    “Ai kā es ar šo ierakstu uzprasos pēc “piedzims bērns, tad jau redzēsi” komentāriem, bet nekas” :)…. es kā mamma ar 3 foršiem bērniem – varu tevi apbrīnot, samīļot, nomierināt un droši teikt, ka tev viss izdosies !!! Tas ir iespējams! Ieklausoties savās sajūtās, iekšējā balsī – viss notiek tik organiski un viegli!
    Kaut es pirms desmit gadiem, kad gaidīju pirmo bērniņu, būtu tik pat brīva no sabiedrības standartiem utt. Pirmo grūtniecību pavadīju baudot ik mirkli, bez stresiem un skriešanām pa veikaliem – rati, gultiņa – tos pirkām jaunus, jo gribējās, lai visiem mūsu bērniem ir viena kopīga aura (nu ir man tādas sajūtas, ka brāļiem ar māsu tik mīļa dzīvošana, jo visiem pirmo reizi vilktas kopīgas zeķītes un cepurīte, bet pirmā štāte gan katram sava : ) Rati bija lēti, bet ļoti labi… un mazulis jau toč neatceras, kādos ratos braucis – pa 100 vai 500 euro – galvenais, ka pretim mamma laimīgi smaida! Mantas vispār varēja uz manu māju nenest, bērniem arī īpaši neinteresēja – inčīgāk bija birkas drēbēm pasūkāt, karotes pasist, matus paplēst…
    Vienīgais, kas man mainījās – gaidot nākamos bērniņus – pazuda tā vēlme ar mazo padusē skriet visur…. nu es taču varu ar nedēļu vecu mazuli aizskriet līdz darbam un projektam astītes pievilkt, draudzenei kāzas – nu taču varam aizbraukt ar jaundzimušo (tas nekas, ka ik pa pus stundai jāmeklē, kur pabarot un no kāzām neko neredzēju) Bija tā vēlme būt aktīvai mammai, kas arī ar bēŗnu var visu, skriet apkāŗt pa mammu tusiņiem utt. Ar pāŗējiem tāds baudpilnāks kopā būšanas laiks bija, nevienam neko negribēju pierādīt un arī neviens nenāca vairs ar saviem padomiem.
    Un paldies dievam, noliku malā literatūru, kur rakstīts, kā pareizi barot, guldīt uttt…. tāpat nekas nebūs kā pēc grāmatas…. vajag vienkāŗši sajust mazulīti un ļauties savām sajūtām!!! Tev viss izdosies!

    • Atbildēt

      Laura

      20 augusts, 2017

      Tavs komentārs man atgādināja, kāpēc tik ļoti nopriecājos, ka pirmais mazulis mums dzims dziļā ziemā – nebūs nekur jāskrien. Ja būtu vasarā, man ātri vien gribētos izskriet laukā, kaut ko padarīt, bet tagad.. tagad man atliks mierīgi vāļāties pa gultu un iziet īsā pastaigā pa dzestru gaisu. Nebūs nekādu pasākumu, nebūs dārza, nebūs ballīšu, tik mājas :))

  18. Atbildēt

    Marta

    19 augusts, 2017

    Sveika, Laura! Varbūt mazliet nepopulārāks viedoklis šeit – mēs pirkām un gatavojāmies pēdējos 2 mēnešus, pirms tam izveidojot sarakstu un konsultējoties ar ģimenēm, kurām ir jau bērni (arī vīriešiem, kas no viņa skatupunkta ir noderīgs) un ar kurām ir vienāds domu gājiens/gaume – tas ir, bez nekādiem liekiem papildus krēsliņiem, galdiņiem utt. Katra lietiņa vai apģērba gabals izlolots, izdomāts, speciāli uzšūta ligzdiņa mazā miedziņam, ērti rati, lai var salikt viegli pārvadāšanai un viegli stumšanai. Pirkām tikai to, ko vajadzēja no pašiem pirmajiem komplektiem – noderēja viss, jo nekā nebija par daudz. Ar humpalām vai atdotām drēbēm var iekrist otrā galējībā – čupām drēbju, kuras varbūt pat līdz galam nepatīk. Katram savs ceļš, kā jau teici – domubiedri sapratīs un atbalstīs, pārējiem nav daļas – katrai ģimenei der kas savs, tik saglabāt iekšējo mieru – tas noderēs!

    • Atbildēt

      Laura

      20 augusts, 2017

      Tāpēc tagad esmu apstādinājusi dāvināšanas kustību. Gribu redzēt, kas būs maisos, salikšu visu, kas patīk, un, kas nepatīk, došu tālāk. Tad skatīšos, kas trūkst 🙂 Es baigi tev piekrītu par to pakonsultēšanos, jo tagad saprotu, ka ir patiešām maza saprašana, kas patiešām var būt nodederīgs. Gribu izprāšņāt ziemas bērnu mammas, lai zinātu, kādu sedziņu, piemēram gādāt. Nav jau jēgas man tagad sapirkt lina segas (kaut gan tik ļoti, ļoti patīk), ja mums mazulis dzims dziļā ziemā 🙂 Paldies tev!

  19. Atbildēt

    Jana

    19 augusts, 2017

    Liels prieks par Tavu šī brīža domāšanu, Laura. Tieši to es saucu par īsto gatavošanos bērniņa nākšanai pasaulē. Mierīga un sevi dzirdoša mamma. Lai izdodās!
    Runājot par savu pieredzi, esmu divu bērniņu mamma. Pirmais, ko gribu ieteikt, no atdotajām drēbju kaudzēm atlasi tikai tās, kas 100% patīk, jo pārējās tā arī neuzvilksi, aizņems tik vietu. Jo neapzināti, mēs gribam bērniņam tikai to labāko. Otrais, ko īpaši ievēroju ar otro bērniņu, sarūpē lietas pirmajiem 6 dzīves mēnēšiem (vismaz). Kāpēc? Jo pirmos trīs visdabiskāk ir pavadīt “migā” ar bērniņu, nekur neskaidrot, lieki bērniņu netracinot, un ļaujot viņam mierīgi aprast ar jauno vidi. It kā, jā, varētu jau mierīgi uz pāris stundām aizšaut tur un pasēdēt tur. Bet īstenībā, visā tajā skraidīšanā ieguvēju nav, jo mamma procesu nav izbaudījusi un bērns iemests neierastos apstākļos. Tāpēc silti iesaku, paciesties, visam savs laiks. Ap četriem mēnešiem bērniņām sāk interesēt pasaule, tad var sāk arī kaut kur doties. Es pat higiēnas preces, sauso pārtiku un sadzīviskas lietas sarūpēju pusgadam uz priekšu, lai var mierīgi izbaudīt 4.trimestri. Veiksmīgi iztiku bez nepieciešamības vazāties pa veikaliem, biju daudz mierīgāka un atradu laiku arī atpūtai. Protams ir jau arī vīrs, kurš taču var visu nopirkt, bet izstāstīt, piemēram, kādu man šampūnu vajag, man prasītu vairāk laika nekā vnk sarūpēt lielākam laika periodam jau iepriekš. Jo neliels haoss un neierasta dzīve būs jums abiem ar vīru, viņu tas skars tik pat ļoti. Un nervi uz “kātiņiem” var gadīties tik pat bieži mammai kā tētim. 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      20 augusts, 2017

      Paldies par tavu komentāru! 🙂 Es tieši tā arī plānoju darīt – iziet cauri visām lietām, kas tiek atdotas, izšķirot to, kas pašai patīk, un pārējo vai nu atdot atpakaļ devējam vai padot tālāk kādam, kam varētu noderēt. Es kaut kā tik ļoti priecājos, ka mums mazais uz decmebri gaidāms, jo tas laiks ir tāds mierīgāks. Dārzs un pavasara kustība sākas ap martu, aprīli, kad mazais būs jau apvēlies. Plānoju visu to sākumu pavadīt migā un mierā. Es pilnīgi kaut kā pēc intuīcijas tikko draudzenei palūdzu atvest no Londonas 5 gabalus šampūnu klucīšu, kuri man kalpos gandrīz gadam. Pārējo taisu mājās, un sekošu tavam piemēram – sagatavošu laicīgi un uz priekšu 🙂

  20. Atbildēt

    Laura

    23 augusts, 2017

    Patīk Tavi plāni, ieceres un vīzija! Malace, lai izdodas, jo mammas ir supersievietes un pašas viedākās ieklausoties sevī!
    Atļaušos arī pakomentēt kā mamma ar viena bērna pieredzi un otru puncī. Mana ideoloģija ar pirmo bija ļoti līdzīga – meklēju Andelemandele kids grupā gultiņu, pirmo vajadzīgāko, ratus no ss.lv un drēbītes cik uziet iegādājos tieši humpalās – jo tā jau ir – pirmās drēbes mammas, radi un draugi sapērk uz nebēdu, bet pēc tam tu pat nemani, cik ātri mazais no tā izaug pat neuzvilcis, un tieši tā mēs atradām daudz pilnībā jauna un skaista. Arī man pats galvenais bija bēbja labais noskaņojums un sausais dupsis (te iztikām ar 3kastēm eko bambusa pamperiem tālākiem izbaucieniem un nakts miedziņam un pārējo laiku izmantoju mazgājamos Baby bambino autiņus un iespēju dzīvot ar pliku dupsi). Un te gaidot otrā šī pamatideoloģija ir saglabājusies, tikai ir manījusies mana nostāja pašai pret sevi un to, kā sagatavot un papildināt sevi, lai tieši gaidīšanas laikā mazulis no manis paņemtu visu to, ko viņam vajag, lai “ķīmijas” plaknē viņš būtu ar visu nodrošināts, lai varētu atrasties mierīgā augšanas režīmā (pie pirmā bēbja tas mani nesatrauca, jo bija 25 un bērni likās kā pats par sevi saprotami un pašpietiekami organismi, kas vienkārši 9 mēnešus nomā Tavu ķermeni, bet tā viss tagad nedomāju). Saprotu cik ļoti viss ir atkarīgs no tā, ko ēdam, ko domāja un kā rīkojamies! Malace, ka izlasīji “Gaidības un radības ar prieku”, jo tā ir grāmata sievietēm, kuras domā un dzīvo šādi. Un, ja ir interese papildus iedziļināties par bioķīmiju un to, kā varam iedot savam mazulim pašu vērtīgāko augšanai, kamēr viņš ir mūsos, lai bērns būtu maksimāli vesels, kad būs ārpus mums, tad iesaku izlasīt grāmatu “The better baby book”, to gan būs jāpasūta, jo LV tā nav pieejama. Tagad skatos uz savu otro mazuli kā uz milzīgu eksperimentu- kas tad sanāks šādi ēdot un dzīvojot! 😀 Un jā, tajā brīdī, kad mazulim pirmo reizi uzlēks augsta temperatūra sajūtas, protams, būs nekad vēl nepiedzīvotas, lai gan iekšēji zināju, ka viss būs labi – bailes par to, kas tomēr notiek, kā labāk rīkoties, kad ome uztraucas un uzskata, ka labāk saukt ārstu un domāt kā nodzīt temp., tad mīļā miera labad pazvani labam pediatram vai citam zinošam par mazuļu tēmu cilvēkam, uzzini patiesību, ka ja mazulis dzer pieniņu un čurā – tad uztraukumam nav pamata – viss pāries un tavs miers jums visiem tikai palīdzēs.

    Par veseliem, laimīgiem mazuļiem, viņu mammām ar tētim! 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      29 augusts, 2017

      Man no tavas pieredzes tik mācīties! Saprotu, ka šo to varu paķert no augstākās enerģijas plauktiņa, bet šis tas nāks vēlāk – gan gados, gan ar nākamiem bērniņiem 🙂 Paldies tev par padalīšanos!

      Starp citu, kur un kādus pirki eko bambusa pamperus?

  21. Atbildēt

    Maija

    25 augusts, 2017

    Paldies par rakstu! Arī gaidu pirmdzimto decembrī, līdz ar to ļoti aktuāli. Man ir bijušas un joprojām ir līdzīgas pārdomas, bet izvēlētā rīcības programma ir atšķirīga. Ceru, ka man būs vairāki bērni, bet zināt jau to nevar, tāpēc diezgan nomācoši liekas vairāku bērnu mammu pieredzes stāsti par visām, pirmo bērnu audzinot, pieļautajām kļūdām un cik īzī pīzī salīdzinoši jau iet ar nākamajiem. Un ja nu man nebūs tādu nākamo? Tad paliks tikai viens “kļūdaini” audzinātais. Joprojām netametot cerību par vairāku bērnu ģimeni, es tomēr gribu ticēt, ka arī vienu bērnu var izaudzināt labi un galvenais – mierīgi. Galu galā – gan jau arī, nākamos audzinot, ne viss ir ideāli. Droši vien galvenā izmaiņa jau arī ir tas pieredzes radītais vieglums.
    Par manu līdzšinējo pieredzi. Grūtniecības sākumā biju diezgan piesardzīga gan priecāties, gan arī censties dibināt īpaši ciešu saikni ar mazo, ja man aiz muguras ir vairāku neveiksmīgu grūtniecību pieredze. Centos, protams, darīt visu, lai bēbim tiktu viss labākais (sabalansēts dienas ritms un ēdiens, harmonisks iekšējais stāvoklis), bet apzināti diezgan daudz arī nodarbojos ar citām lietām, piemēram, sāku iet autoskolā, jo man bija svarīgi, lai pilnīgi visa mana dzīve nebūtu pakļauta mazajam. Kad veiksmīgi tiku garām visiem neziņas pilnajiem grūtniecības sākumposma pārbaudījumiem un testiem, tad gan atlaidu vaļā visu to milzīgo interesi, kas man šobrīd ir par bērnu jautājumiem. 🙂 Es tā ļoti nepaļaujos tikai uz savu intuīciju – ka sajutīšu, kas manam bērnam ir vajadzīgākais. Esmu novērojusi, ka man intuīcija sāk darboties, tad, kad apakšā ir pieredzes un zināšanu bāze. Laika gaitā jau arī ļoti mainījies modelis, kādā mēs tos bērnus audzinām. Senākos laikos māte ar jaundzimušo bija ciešāk saistīta ar plašāku kopienu, kas varēja sniegt vairāk atbalsta un arī pieredzes ceļā gūto zināšanu. Tagad, protams, ir radinieki un draugi, bet es ar viņiem nedzīvoju kopā, turklāt nākamais jaunākais “bērns” mūsu ģimenē ir jau 16 gadus vecs, līdz ar to tās zināšanas ir attālas un jau mazliet ar notecējušu derīguma termiņu. Draudzenēm arī bērni lielākoties ir jau paaugušies, vai arī viņas dzīvo ārzemēs. Vīram ir dēls, bet tam jau arī pāri par 20. Līdz ar to es ar lielu prieku lasu dažādas grāmatas (dazās mani iedvesmo, citas liekas galīgi garām, bet pārsvarā katrā ir kaut kas, ko atcerēties), kas man iedod kaut kādu bāzi, bet neizvēlos kaut kādu stingru “jādara tā!” sistēmu. Ceru, ka tad, kad satikšos ar mazo šajā vēdera pusē, man būs kaut kāda informācijas kartotēka, un tad es varēšu ar mierīgāku prātu ieslēgt savu intuīciju. Forumos sarakstīto šad tad palasu, bet tur gan valda pārsvarā ne visai veselīga atmosfēra. 🙂 Taču man ļoti patīk sekot līdzi dažādiem rakstiem par mazuļa attīstību pa nedēļām – tas man padara viņu reālāku.
    Par materiālo pusi. Man patīk ievākt informāciju par dažādām iespējām un tad pieņemt sev atbilstošākos lēmumus. Piemēram, ratus pirkšu kvalitatīvus, bet lietotus. Apģērbus tomēr izvēlējos pirkt jaunus, jo, kā jau rakstīju, man tuvākajā lokā nav daudz bēbīšu, no kuriem dabūt mantojumu, savukārt, tas, ko varu dabūt, mani nomāc, jo es negribu savu meitu ģērbt tikai rozā. 🙂 Tad es labāk izvēlos lietas, kas man tiešam patīk, turklāt, pasūtot no ārvalstu interneta veikaliem nemaksā dārgi (andelē mandelē tos pašu apgērbus lietotus tirgo par gandrīz tādu pašu naudu, kā var nopirkt jaunus). Jebkurā gadījumā es tās drēbes pēc tam došu tālāk – paziņām, ja būs kādam vajadzība, vai kādam no labdarības veikaliem, galu galā es tās varu arī pārdot. Līdz ar to mantu ilgstspējīgas lietošanas ķēdīte darbosies, tikai es būšu tās sākuma posmā. 🙂 Protams, ja man kāds piedāvā lietotas mantas vai drēbītes, tad eju un skatos, bet negribu savās mājās lietas, kas man nesagādā prieku.
    Kopumā šīs grūtniecības laikā esmu izdzīvojusi dažādus posmus – ir bijuši brīži, kad tiešām pārāk iestresoju un sāku ieslīgt kaut kādu materiālu sarakstu veidošanā, bet tad sajutu, ka tas mani patiesībā attālina no bērniņa. Bet arī tā ir vērtīga pieredze – saprast, ka aizeju kaut kur greizi un tad atgriezties atpakaļ. Kļūdīšanās ir būtiska pieredzes sastāvdaļa. 🙂 Kamēr es neieeju stersainā stāvoklī (no sērijas – vajag to un šito, visam jābūt tā un ne citādi), tikmēr man patīk tas nelielais, tonizējošais satraukums un pacilātība, kāda raksturīga visām pirmajām reizēm – pirmajai mīlestībai, kāzām, un arī pirmā bērniņa gaidībām. Jo tā jau nebūs vairs nekad.
    Vēlreiz paldies par rakstu, kas palīdzēja man salikt pa plauktiņiem savas sajūtas un līdzšinējo pieredzi!

    • Atbildēt

      Laura

      29 augusts, 2017

      Ar milzīgu baudu lasīju tavu komentāru 🙂 Paldies!

      Es tik vēlējos piebilst, ka mūsu plāns ir ņemt tikai tās lietas un drēbītes, kas pašiem patīk. Jau sākumposmā, kad saņemam kaut ko no citiem, uzrez noprasu, ko darīt ar mantām, kuras nevēlamies paturēt – atdot labdarībai vai atpakaļ īpašniecei 🙂 Tā plānoju neaizaugt ar visām lietām, ko cilvēki sadāvina, bet man pašai galīgi neinteresē.

  22. Atbildēt

    Unda

    31 augusts, 2017

    Man laikam ir otrādi. 😀 Piedzimstot Lotei mums viss bija no visiem apkārt sagādāts, pa humpalām sapirkts un kaktiem sameklēts. Un nebija pilnīgi nekāda vaina. Īpaši jau tādēļ, ka tik mazam bērnam ir pilnīgi vienalga kādā krāsā viņam drēbes ir mugurā, cik bērni pirms tam viņas ir velkājuši, ka tik ērtas, mīkstas un viegli uzvelkamas. Toreiz riktigi biju apzinājusi un izdomājusi, kur un ko es varētu no kāda sadabūt.
    Šoreiz par to nedomāju vispār. Ja kāds kaut ko iedos no tā, kas vairs nav vajadzīgs – forši, ja ne – iešu nopirkt un arī būs forši. 🙂
    Vienu gan es varu ieteikt – bieži vien tas, ko šobrīd ražo, nav pats ērtākais, ko mazulītim uzvilkt pirmajos mēnešos. Un arī no tām drēbītēm, kas man bija sadotas, tikai pavisam dažas bija ļoti parocīgas, tādēļ no lielās drēbju kaudzes iesaku izvēlēties nevis labāk saglabātāko un smukāko, bet parocīgāko apģērbu, īpaši tādu, kas pirmajās nedēļās nav jāvelk pāri galvai. 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      31 augusts, 2017

      Tā kā man sanāca būt māsas dzemdībās un ģērbt viņas mazo pašā sākumā, uzreiz sapratu, ka nekādas pāri galvai velkamās drēbes mazuļiem nevajag. Pats bez nerviem var palikt 😀 Šobrīd paši neko negādājam, jo vienkārši nesaprotu, kas un cik daudz vajadzīgs. Sākšu ar mantu apskati, ko mums atdos, un atstāsim to, kas vislabāk derēs. Pārējo piepirksim klāt vai liksim sarakstā pie dāvanām 🙂

  23. Atbildēt

    Lita

    5 septembris, 2017

    Cik ļoti raksts par maniem uzskatiem. It visā. Gan par drēbju un citu mantu atnākšanu no draugiem radiem, gan par sajūtām un uzticēšanos sev.
    Lai brīnišķīgs gaidīšanas laiks un skaista satikšanās ar mazulīti!
    P.S. Bez jau minētās grāmatas, ļoti jauka ir grāmatiņa “Pirmo nedēļu brīnums” (Maršals H.Klauss).

    • Atbildēt

      Laura

      12 septembris, 2017

      Paldies par grāmatas ieteikumu. Iemetīšu aci 🙂

  24. Atbildēt

    Zane

    13 septembris, 2017

    Neizlasīju visus padomus no komentāriem, bet teikšu kas bija man aktuāli- mana meitiņa dzima novembra vidū, bet teju pusi vasaras jau pavadīju atvaļinājumā. Un to brīvo laiku es daļēji izmantoju, lai sagādātu drēbes ilgam laikam uz priekšu. Saprotu, ka tev cits dzīves stils, bet nu man pašai līdz pat vēlam pavasarim/vasaras sākumam īsti nebija iespēju ar ratiem tikt apģērbu veikalā pēc jauna bodija, jo vecajam jau pogas netaisās ciet… Esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli, jo pa vasaru es nomedīju humpaliņās īstas pērles. Jā, kritu kārdinājumā un sapirku bik vairāk kā vajadzēja reāli, bet drēbes un ratus un citas lietas gādāju ar domu, ka tas paliks arī nākošiem bērniem. Un būsim godīgi- es secondhandā varēju dabūt mēnesim pietiekoši drēbju būtībā nenēsātas par cenu, kāda veikalā vienam drēbju gabaliņam…
    Kad mazā bija puncī un man piedāvāja haltūras fotogrāfējot, vienmēr aprunājos ar bēbi un nopelnīto naudu tērēju viņas pirkumiem. Piemēram, slingam. Kas ir fantastisks pirkums!
    Un vēl piemetināšu- pirms pāris gadiem uzdāvinājām draudzenei vilnas maisu ratiem, tagad viņa iedeva mums lietošanā. Tas arī bija labs lietošanā. Iespējams, ka Lodger krutāks, bet man tas dabīgums kkā tomēr nospēlēja lomu…
    Un beigu beigās piekrītu domai, ka bērns ir tāds kā mamma grūtniecības laikā. Es pirmo reizi mūžā biju tik enerģijas pilna un gribēju visur braukt un iet un piedzīvot un paballēties. Jā, mans bērns tāds pats tagad ir…

    • Atbildēt

      Laura

      15 septembris, 2017

      Es tieši šodien Andelē nomedīju slingu, un esmu vilnas maisa meklējumos. Tad var mazo tik ļoti nepakot, jo tur ir silti 🙂

  25. Atbildēt

    Elina

    13 septembris, 2017

    Ļoti ļoti ļoti gribētu savu dzīvi atbrivot no visa liekā… mantām, krāmiem. Mums ģimenē ir dvīnīši, esam neizsakāmi laimīgi. Esam kopā, mācāmies kopā, attīstamies. Bērniņiem vispār mantiņas nevaj ļoti ilgi un tad var iztikt ar visādiem sadzīves priekšmetiem un fantāziju. Es saviem mazuļiem tik pat kā neko neesmu pirkusi. Mums ir tik daudz atdotu lietu, mantas, drēbītes. Bet ko lai saka/dara, kad dāvina trulas plastmasa mantas?? Bērniem, protams, patīk, bet es gribētu no tā visa viņu dzīvi attīrīt… tik ļoti ilgojos pēc tīras, svaigas un radošas dzīves, žēl, ka neuzsākām attīrīties pirms mazuļu atnākšanas! Tie pamperu un paladziņu kalni… eh… kauns! Lai Jums mierpilni un laimīgi!!

    • Atbildēt

      Laura

      15 septembris, 2017

      Dāvanu jautājums mums te komentāros tiek apspriests gana bieži, it īpaši, ja rakstu kaut ko par minimālismu. Redz, mūsu pieeja ir tāda, ka mēs šādas dāvanas nepieņemam vai atklāti pasākām dāvinātājam, ka tās tiks aizdāvinātas uz Otro Elpu. Šobrīd pamatīgi runājam ar saviem tuvajiem cilvēkiem, kas un cik daudz mums patiešām ir vajadzīgs, un jau laikus radinām, ka krāmus mums nevajag. Ja to dara tā mierīgi un ilglaicīgi, patiešām visu var sarunāt. Es domāju, ka katru reizi visiem ciemos braucējiem būs jāatgādina, ka var atvest kādu pašceptu gardumu, ne nopirkt lēnu plastmasas (piedodiet) sūdu, jo vienkārši nebija laika sameklēt un iegādāties kaut ko vērtīgu un noderīgu. Mēs arī plānojam mazulim uzreiz atvērt kontu, ļaujot ciemiņiem braukt pilnīgi bez dāvanām, bet ieskaitot kaut niecīgu naudiņu kontā. Tā, lai mazajam tiek kaut kas noderīgs 🙂

  26. Atbildēt

    Renāte

    17 septembris, 2017

    Sveika, Laura.
    Interesanti lasīt šo rakstu (liekas savādi, kur mana interese aizgājusi. Esmu periodā bez dzīves partnera, ar apziņu, ka arī kādreiz vēlēšos bērniņu. Esmu tante un brīvajās dienās auklīte).

    Priecājos par Tevi, kā tā var domāt, justies pirmā bērniņa gaidīšanas laikā! Lai miers sirsniņā un māmiņai biežāk smaids uz lūpām!

  27. Atbildēt

    Renāte

    17 septembris, 2017

    Pie iepriekšējā komentāra vēlējos piebilst: ļoti patīk un uzrunā doma pēdējā rindkopā.
    Atklāti rakstot, bieži braucu ciemos pie šī konkrētā bērniņa, kam esmu tante (ieraugu jaunas dāvinātas rotaļlietas. kāds jau paspējis vairākkārt apdāvināt, kamēr es pat nebiju uzdāvinājusi dāvanu ar bērna ienākšanu šai pasaulē par ko kādu laiku izjutu vainas sajūtu.) Tagad, kad paaudzies, raugos uz to citādāk. Atnesu kādu augli, dārzeni mammai un pavadu laiku ar bērniņu – domāju, šī ir mana veida dāvana! 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      22 septembris, 2017

      Tā ir visforšākā dāvana, ko bērnam un mammai vari sniegt! Mēs pārāk maz novērtējam forši pavadītu laiku ar mazuli, kas ir simtreiz vērtīgāks par plastmasas sūdiņiem 🙂

  28. Atbildēt

    Marta

    19 septembris, 2017

    Cik labs raksts! Gribēju apsveikt ar šo brīnumaino gaidību laiku. Man bija prieks lasīt un redzēt, ka tik daudz jau esi sapratusi un pārdomājusi, jau pirms mazais brīnums nāk pasaulē. Vecāku būšanā vieglums, miers un neiespringšana ļoti noder. Protams, nekad nevar zināt, kā būs, kad jau mazo turēsit uz rokām, bet ļoti daudz nozīmē tas, kā sevi sagatavo domās un emocijās. Ir redzams un novēlu turēties pie tā, ka apkārtējo komentāri ir tikai fonā, bet to kā reaģējat nosaka tas, ko esat paši nolēmuši (domājot par dzemdībām, dzīvi pēc). 🙂 Man tik silti ap sirdi bija lasīt, ka esi izlasījusi labāko grāmatu pirms bērniņš nāk pasaulē un esi izlēmusi par mājdzemdībām. Mani abi ir dzimuši mājdzemdībās, un nemainītu to pieredzi ne pret ko. Kā sacīja mana vecmāte, ja grūtniecība ir ritējusi labi, kāpēc lai dzemdībās tā nebūtu!? Lai skaists un mierpilns gaidību laiks gan jūs mājās, gan sirdīs. 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      22 septembris, 2017

      Mīļš, mīļš paldies par siltajiem vārdiem 🙂

      Man pašai patīk atbildēt cilvēkiem uz jautājumu, kāpēc mājdzemdība – ka neredzu iemeslus, kāpēc kaut kur doties, ja viss norit labi. Kur jāskrien? 🙂

  29. Atbildēt

    momof3

    22 septembris, 2017

    Sirsnīgi apsveicu ar pirmo bērniņu! Kaut mums gaidāms 4.bērniņš,tādi puszerowaste esam jau no 1.bērna☺arī 1.jauns bija tikai 1.komplektiņš un vēl drēbītes,ko citi uzdāvināja. Visu pieņemu ar pateicību,par drēbēm tiešām nevaru sūdzēties☺arī ratus mēs aizņēmāmies un tikai vēlāk nopirkām savus,lietotus,labus,par ļoti saprātīgu naudiņu. Arī autosēdekļi,vanniņa-tas viss ir aizdots vai atdots.Sanāca vien pirkt jaunu gultiņu ar matraci,bet nu jau arī tā tiks 4.mazajam pēc kārtas. Vienīgais,kas man neizdevās,lai kā arī gribēju,bija pamperlieta. Man ir kaudze ar mazgājamiem,bet pie trešā sapratu,ka man nav tik daudz spēka ar to visu ņemties..it sevišķi,kad viņš tikko.dzimis un vēders iziet ik pēc pusstundas. Bet barošanas ielikņus gan lietoju auduma uz urrā,kā arī pat vienkāršas lupatiņas,ko ielieku krūšturī zīdot☺lai jums viss izdodas!:))

    • Atbildēt

      Laura

      22 septembris, 2017

      Mīļš paldies par sveicieniem 🙂 Es drīzumā uzrakstīšu ierakstu par pamperiem un mūsu stratēģiju, pēc kuras mēģināsim darīt lietas. Tā būs ļoti fleksibla un, domājams, izdarāa, bet to jau redzēs vēlāk, kad mazulis būs šaipus vēdera 🙂

  30. Atbildēt

    momof3

    22 septembris, 2017

    P.s.un lai izdodas ar mājdzemdībām! Arì mans 3.dzima un gribu noteikti,lai arī 4.dzimtu mājās☺

  31. Atbildēt

    Ilze

    26 septembris, 2017

    Lielisks raksts un cerams tiešām ka aizies līdz kādai dzirdīgai ausij un tie vecāki nepirks tiem bērniem pilnīgi visu! Es savu pirmdzimto sagaidīju 2009.gadā, ja godīgi, tad lai arī viņš bija pirmais, man pat nebija domas ka viņam ir vajadzīgs viss. Lai arī tiem laikiem man bija laba alga arī māmiņalga bija lieliska un vīrietis blakus visvarošs atbalstošs un mīlošs, tad tik un tā vienīgais kas bebim tika nopirkts bija gultiņa un rati, un pirmās drēbītes. Pat nejauši man atdeva 2 maisus ar drēbītēm un es nešaubīdamās to pieņēmu. Es pat neapsvēru domu ka manam mazulim ir vajadzīgi 3 dažādi šūpulīši, šūpuļkrēsli un maiss ar mantām …. viņš piedzima un mēs bijām viens otram …. paaugoties, protams, iepirku pa kādai mantai, tur koka piramīda, koka klucīši , viss tika ar lielu apdomu un rūpību izvēlēts :). Es jau dažreiz pie sevis nosmīnu, cik es ļauna mamma, tiem bērniem neko nepērku ….

    • Atbildēt

      Laura

      26 septembris, 2017

      Kā es uz to skatos – domājam, kā vēlētos, bet esam fleksiblie pielāgoties 🙂 Tas tā, lai dzīvē nav tik daudz jāsitās riņķī un mierīgāk dzīvot.