ATPAKAĻ
        MENU

        Tas, ka pārvākšanās notiks, liela daļa no jums jau saprata, kad ielikām sludinājumu. Bet jautājumi, kāpēc tagad un kāpēc uz ēēsīm, tika uzdoti bieži. Arī jautājums “Nu, māju jau atradāt?” vairāku mēnešu garumā tika uzdots. Beidzot uz to varam atbildēt ar pārliecinošu . Tas viss aizņēma vairāk laika, kā sākumā bijām izdomājuši, jo likās, ka tas viss notiks tā žvikts, bet nē. Cēsis mums lika mazliet pasvīst, pašaubīties un tomēr beigu beigās atgriezties pie pirmās domas, ka tā būs visforšāk.

        ● KĀPĒC CĒSIS? ●

        Neviens no mums nav no tās puses. Es esmu liepājniece, Andis – īsts rīdzinieks. Mums abiem ar Cēsīm nav nekāda sakara. Tik tas, ka tur iepazināmies pirms padsmit gadiem (to mēs “savilkām” pavisam nesen, jo iepazināmies basketbola nometnē ļoti jauni). Es, šķiet, Cēsīs esmu bijusi uz visiem pirkstiem saskaitāmas reizes, un tās visas pēdējos divos gados. Mums tāda ļoti pamatīga iemesla nav, bet kaut kā bija sajūta, ka Cēsis šobrīd ir īstās. Protams, esam no tiem, kas meklēja mājvietu 100km attālumā no Rīgas, lai varam izbraukāt uz Rīgu, kad vajag. Protams, meklējām māju pilsētā, kurā pulcējas forši un progresīvi cilvēki. Protams, ka gribējām dzīvot skaistā pilsētā ar kaut kādu kultūras dzīvi, kas nav tikai tautasnama zaļumballes. Un Cēsis kaut kā likās pašsaprotamas.

        Pierīgā viss pieejamais bija ārpus mūsu plānotā budžeta. Mēs taču vēlamies ar laiku izmaksas samazināt, ne tās raķešu ātrumā palielināt, lai palielinātu arī ikdienas spiedienu pēc naudas pelnīšanas. Mēs esam no tiem, kas patiešām labāk dzīvo vienkāršākā vietā vai tālāk no Rīgas, nekā strādā padsmit stundas dienā, lai sapelnītu pierīgas māju. Citreiz jau iekrīt, sakrīt un atrodas kaut kas, bet tas nebija mūsu gadījums. Ir vēl divas brīnišķīgas pilsētas, kas mums patīk Kurzemes pusē, bet tās ir diezgan tālāk no Rīgas. Tā ir Liepāja un Kuldīga. Tās atstāsim kādai citai reizei.

        Cēsīm ir vēl viens liels pluss – cilvēki. Uz turieni pēdējā laikā pārvācās progresīvi domājošie, un mums tas ļoti, ļoti patīk. Ko es domāju as progresīvi domājošie? Nu, tādi, kas štuko lietas, biznesus un attīsta vidi sev apkārt. Tā vien liekas, ka Cēsis uzplaukušas dēļ jaunajiem cilvēkiem. Mēs vēlamies būt vieni no viņiem – braukt un štukot, kā cilvēkus vairāk piesaistīt citām pilsētām ārpus Rīgas. Padzīvot un parādīt, ka mazākās pilsētās ir tāds šarms un ka visiem noteikti nav jāmīcās pa lielpilsētas bruģi. Mums Rīga ļoti patīk, tur nekas nav mainījies. Tik ir mainījušās mūsu dzīves, kas pieprasa pēc pārmaiņām, un tās šoreiz ir pārvākšanās uz mazāku, klusāku un mierīgāku pilsētu.

         

        ● KĀPĒC TAGAD? ●

        Mēs ar Andi esam pilsētas bērni. Es gan nāku no mazākas, bet tomēr. Pēdējos 8 gadus mazākā pilsēta, kur esam dzīvojuši, ir Rīga. Vairāk kā trīs nodzīvojām Amsterdamā, tad katrs pa pus gadam Honkongā (Andis)  un Melburnā (es), pa vidu vēl izceļojāmies pa Āziju un Itāliju, un tagad pēdējos gandrīz trīs gadus esam atpakaļ Rīgā. Pēc visa šī ļembasta Rīga likās tāda mierīga un klusa, bet pēdējā gada laikā esam sajutuši, ka tomēr prasās pēc lielāka miera. Es nebeigšu teikt, ka man Rīga patiešām patīk, tik pēdējo laiku to vien darām, kā no tās brīvajās dienās mūkam prom. Mēs esam palikuši par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Rīgā, bet neizmanto neko, ko šī pilsēta piedāvā. Nu, gandrīz neko.

        Kopš mājās ienesām Zero Waste, mums vairāk nav svarīgs iepirkšanās aspekts. Uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem neejam, es bezmērķīgi veikalus arī neķemmēju. Mūsu pirkumi ir palikuši pietiekoši plānoti, lai tos visus samenedžētu no citas pilsētas. Daudzi ir rakstījuši, ka, pārvācoties uz mazāku pilsētu, iepirkties gribas mazāk, jo nav tādu iespēju. Zero Waste mums ir iedevis šo sajūtu, esot tepat Rīgā, tāpēc palikt šeit, jo vajadzīgi lielie veikali, vairāk nav aktuāli.

        Andim ir foršs sakāmais, ka tagad baudām 80% pilsētas ritmu un 20% dabas klusuma. Mēs esam gatavi šos procentus samainīt vietām, lai tie 20% ir mūsu apzināta izvēle ieskriet lielpilsētas trakumā. Nav tā, ka pilsēta mani dara traku, bet kaut kāda veida steiga te tomēr ir. Mazākās pilsētās tā tomēr ir daudz rimtāka. Mēs nebraucam uz pilnīgiem laukiem, mēs to zinām, bet šis dabas klusums tur ir daudz tuvāks, pieejamāks, aizsniedzamāks. Arī ikdiena paies mierīgākos ritmos. Man ļoti patika uzaugt Liepājā, un kaut kā ir sajūta, ka gribu to iedot mūsu mazajam. Kopš viņš pieteicās, tā jau ir, ka īpaši sagribējās prom no Rīgas centra. Es zinu, ka mēs tādi neesam vienīgie, jo mums pa pilno draugi, kuri piektdienas vakarā uzreiz ir mašīnā, lai dotos kaut kur uz laukiem, padzīvot teltīs un atgūt elpu. Mēs esam gatavi atgūt elpu kaut katru mīļu brīdi, bet pēc jestruma atbraukt tad, kad to sagribas.

        Ā, un, protams, darbi mums šo pārvākšanos atļauj. Kā mans opis saka, mēs abi strādājam internetā. Mēs neesam piesaistīti vienam birojam, un tāpēc arī varam nebūt te uz vietas. Mēs varam atļauties saplānot savus darbus un ielikt tikšanās tā, ka atbrauksim vienu dienu uz Rīgu un visu padarīsim. Un man vispār strādāšana šobrīd slīd otrajā plānā, tāpēc pat par šīm tikšanās reizēm neko daudz nedomāju.

         

        x x x

        Cilvēki mēdz jautāt, vai šī pārvākšanās ir uz visiem laikiem. Bet, ko vispār nozīmē uz visiem laikiem? Mēs tik tālu neplānojam dzīvi, jo zinām, ka tai patīk lieliem plānotājiem ieviest lielas korekcijas. Mēs skatāmies vidējā īstermiņā (mums tie gan ir pāris gadi), ka šobrīd ļoti gribas prom. Kas zina, varbūt pēc vairākiem gadiem atsprāgsim atpakaļ uz Rīgu. Vai brauksim dzīvot uz Spāniju. Vai dosimies dzīvot uz meža māju dziļos laukos. Kas zina?

         

        Bildes: Lauma Kalniņa

        45 COMMENTS

        Ha, tas jau kļūst tiešām masveidīgi – tā pārcelšanās uz Cēsīm. 🙂 Mēs ar vīru un dēliņu arī šogad vasaras vidū pārcēlāmies un… te ir forši! Lai viss izdodas! Un paldies par to, ko darāt zero waste filozofijas popularizēšanā.

        Nu, super! Par pāris foršām ģimenēm vairāk Cēsu pusē! 🙂

        Aaaaaa, lasu un drebu! Un jūtos kā grūtniece, kas uz katra stūra redz grūtnieci 🙂 pieņemu, ka Jums pazīstama situācija…
        Jo… Tagad, tieši tagad, mana ģimenes dzīve domā griezt to dzīvi kājām gaisā, vai nē… Jo… Ai, tik garš stāsts, ka esmu pārāk satraukusies, lai spētu to sakarīgi apstāstīt..
        Bet īsā versija: 8 gadus atpakaļ palaidu kosmosā domu, ka gribu būtu tur, Cēsīs… Strādāt to pašu darbiņu, bet tur!
        Un šobrīd esmu saņēmusi darba piedāvājumu Cēsīs. Papildus dienas laikā esam atraduši vīram darbu, nu tik atbilstošu, cik nu vien var vēlēties… Nu ko, ap Jauno gadu, vai nu esam tur, vai nē… Bērniem skola/ bērnudārs… Ufff.
        Bet, dzīvesvietas vēl nav. Bet lasu, ka jums ir daudz kas piedāvāts laukos, bet ne tas, kas jums īsti vajadzīgs… Mēs tieši meklējam laukus. Nu 10 km apkārtnē. Raiskuma ezera puse… Vai kautkas starp Cēsīm un Valmieru… Varbūt Jums tika piedāvāts kautkas no tā, kas mums būtu medusmaize… Prasu… A ja nu!
        Varbūt varam sakontaktēties privāti?

        Diān, uzraksti man uz e-pastu, jo tika piedāvāta viena forša māja Liepā 🙂

        Ātrumā neatradu epastu.. Uzrakstīju Facebookā 🙂

        Šim vakaram biju nolēmusi “pie darba neķeršos,bet labāk palasīšu kaut ko patīkamu” , tā nu es atveru Tavu blogu un redzu virsrakstu “Kāpēc mēs pārvācāmies uz Cēsīm?” Lasu,lasu un ļoti sagribējās padalīties ar mūsu pārvākšanos no pilsētas (nu labi,cik nu Rēzekni var saukt par pilsētu,bet cilvēki un transports dara savu) uz laukiem. Tas,protams, notika vēlāk-kad mazajam jau bija 9 mēneši. Pirmā māja uz kuru pārvācāmies diemžēl bija neveiksmīga un nācās meklēt citu. Arī cerības bija pazudušas,ka atradīsim,bet ….ejot skatīties citu māju,mēs uzgājām tieši to māju,kuru visu laiku meklējām. To neviens nepārdeva,bet jau padsmit gadus netika apdzīvota. No viena pie otra,no otra pie trešā un beidzot dabūjām rokā saimnieces numuru,kura jau 92 gadu vecumā dzīvoja Rīgā. Zvani, tikšanās un pirkums. Te nu ir tā domas palaišana un māja atrod tevi.
        Mazajam dzīve laukos un nedēļas vidus pilsētā atšķiras. Pilsētā pavadītās dienas viņš vaktē mammu visu laiku, bet laukos- kopīgi novākta kāpostu un burkānu raža,pirmā lietas,kas jāizdara atbraucot uz mājām-ejam laistīt siltumnīcu. Bērns ir mierīgs, kad izdomā, iet bradāt pa peļķēm viens pats bez mammas. Tur tas miers un klusums manāmais.
        Vienmēr ir prieks,kad jaunas ģimenes pārvācas uz mazākām pilsētām. (mēs esam dziļos laukos,tiešām dziļos 😀 )

        Kā man patīk šie stāsti! Atlaidām un māja atrada mūs.. Tā tam dzīvē ir jābūt – bez steigas, stresa un spiešanas 🙂 Malači!

        S u p e r i g i! Citu reizi ir tik ļoti grūti 7dienā iekāpt auto un doties atpakaļ uz Rīgu.. īpaši ja bauda Cēsu pusi pat ne Cēsīs, bet ārpus tās! Rīdzinieks.

        Visa Cēsu puse mums tāda mīļa 🙂 Kad dodamies dabā, parasti braucam uz to galu!

        Žaks arī noteikti dikti priecāsies par jaunajam mājām 🙂
        Bet par iepirkšanos – mēs arī nesen pārvācāmies prom no Rīgas un nu manu, ka īsto veikalu ķemmēšana ir nomainījusi online veikalu ‘ķemmēšana’. Pagaidām gan turu sevi rokās.

        Lai viss jums izdodās!

        Es nekad neesmu bijusi baigais online veikalu fans, jo patīk visu apčamdīt un pamērīt. Pērku tik tādas lietas, kuras zinu, kādas atnāks 🙂

        Un Žakam sāksies jauna dzīve – viņam būs iespēja iziet pagalmā 🙂

        Sveika! Prieks par jums! Man arī tagad iezveidojusies lielāka piesaiste Cēsīm, jo vecākais dēls sācis mācīties Cēsu jaunajā skolā,kas tiešām ir ļoti laba skola. Līdz šim dzīvojām Siguldā, tad vīrs mainīja darbu(tagad Cēsīs) un viss skaisti sakrita. Drošvien arī mēs drīz būsim Cēsīs dzīvojoša ģimenīte. Šobrīd esam pārejas posmā, jo iegādājāmies dzīvoklīti Līgatnes novadā. Bet ko vēlējos teikt-bērna ienākšana ģimenē stipri ietekmē mobilitāti, līdz ko ir nepieciešama laba izglītība… Lai jums skaista dzīve Cēsīs un es ļoti labprāt satiktos un iepazītos tuvāk ?

        Labu izglītību var iegūt jebkur. Es mācijos visparastākajā Liepājas skolā, un, re, kas no manis ir sanācis 🙂
        Esmu vairāk par to, ka bērnam var iemācīt dažas prasmes, kas viņam ļaus pieņemt tālākos lēmumus. Kā man iemācīja skatīties uz lielām lietām un nebaidīties rīkoties. Tas, manuprāt, ir daudz svarīgāk par labu matemātikas skolotāju.

        Ak,cik grūti reizēm ir rakstīt komentārus, lai tie netiktu pārprasti ? Ar mobilitāti un izglītību es drīzāk domāju, ka nesanāks tik bieži mainīt vietu, ja bērns ir sācis gaitas kādā sev labā un mīļā dārziņā, vai skolā…. dzīvē, protams, visādi var sanākt, bet es jūs apsveicu ar to, ka esat izvēlējušies labvēlīgu dzīves vietu kā ģimene un laiks jau rādīs kā būs ar tām skolām. Pavisam noteikti mans kritērijs bērnu skolai nav labs matemātikas skolotājs un izcili eksāmenu rezultāti. Šī jau ir cita un ļoti plaša tēma, kas katram vecākam ir ar savu skatījumu. Ļoti patīk jūsu pieeja dzīvei un sadzīvei, kas ir tuva arī mums.. tāpēc labprāt sekoju un arī izbaudu rakstus un padomus. Paldies par to ?

        Jā, pavisam nesen diskutējām, ka rakstītais tomēr var tikt ļoti viegli pārprasts. Jo lasītājs taču lasa ar savu tā brīža sajūtu (varbūt izsalcis, noguris vai sabozies). Bet es pilnīgi piekrītu tevis teiktajam 🙂 Es domāju, ka dzīvosim un redzēsim, jo tik tālu dzīvi gan neplānojam. Līdz bērna skolai vēl uj, uj, cik tālu!

        Laipni lūgti Cēsīs! Kad radīsies interese un nepieciešamība, varam kopā aiziet uz tirgu, parādīšu dažus tirgotājus, no kuriem pirkt gaļu un dārzeņus, nav varbūt pilnīgs eko-šmeko, bet ir zināms, ka audzē paši un nav “nakts tirgus” zemnieki 😉

        Cik brīnišķīgs piedāvājums, kuru laipni arī izmantosim 🙂

        Mani no Rīgas atstāšanas attur tikai viena lieta – lielais bērns iet skolā un mazie sāks pēc pāris gadiem. Un ārpus-Rīgas skolas ir zem katras kritikas, ja nu vienīgi Siguldas ģimnāzija uz kaut ko pretendē. Dzīvojot Cēsīs, reāli bērnam atņemat iespēju iegūt labu izglītību, kuru var turpināt kādā no pasaules vadošajām augstskolām. Protams, ir izņēmumi, bet kopumā skats uz tiem bērniem ir bēdīgs, un to apliecina arī reitingi un centralizēto eksāmenu rezultāti.

        Jā, es laikam būšu pieskaitāmi pie tā bariņa, kas uzskata, ka Rīgas izglītiba ir pārvērtēta. Es pati esmu mācījusies pavisam parastā skolā Liepājā (tā pat nebija ģimnāzija), un, manuprāt, esmu gan sasniegusi, gan sadarījusi ļoti daudz. Es uzskatu, ka viss ir atkarīgs no paša jaunieša, ka lielus sasniegumus var dabūt pat nākot no mazajām pilsētām. Es pēc savas “parastās” Liepājas skolas iestājos Amsterdamā universitātē, apceļoju Āziju, pamācījos Austrālijā, padzīvoju Itālijā un tagad patiešām forši baudu dzīvi Latvijā. Manas vēlmes nav strādāt lielos birojos, bet, ja gribētu, mierīgi varētu sisties arī tur. Tā kā nav tik lielas atšķirības, kur esi mācījies, bet vairāk, ko tu dari ar to, ko iegūsti no vietas, skolas un apkārtējiem cilvēkiem 🙂

        Es pat teiktu, ka Cēsu skolas ir iemesls, lai pārvāktos tieši uz Cēsīm! Lūk, reitingi gan pēc eksāmenu rezultātiem, gan pēc olimpiādēm un konkursiem. http://www.konkurss.lv/da_eks/index.php?g=2017&gr=0&b=99&r=0
        http://www.skolureitings.lv/?page_id=276
        Nemaz nerunājot par iespēju mācīties mazpilsētā, izvairoties no visa Rīgas trakuma 🙂
        Un taisnība, ka pēdējo gadu absolventi ir apliecinājuši, ka šo skolu izglītība noteikti netaņem nekādas iespējas labai starptautiskai izglītībai.

        Par izglītības kvalitāti Cēsīs maldāties. Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents nesen iestājās Kembridžā, un Cēsis ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas ar divām valsts ģimnāzijām. Ir bijuši arī laiki, kad sīvi konkurēts ar Rīgas 1. ģimnāziju par izcilākās titulu.

        Jāni, tas, ko Tavi bērni dzīvē vēlēsies, piedzīvos un sasniegs nez vai ir atkarīgs no pabeigtās prestižās Rīgas skolas, bet gan no viņu personiskā spēka un izaugsmes. Vai tad visi, kuri beiguši Franču liceju, RCHV un līdzīgas superduper galvaspilsētas skolas, ir firmu prezidenti un ministri? Vai tad neviens no smalko skolu beidzējiem nav piedzīvojis neveiksmes, izšķīries vai nodzēries? Un, savukārt, Cēsīs, Valmierā, Liepājā, Salaspilī viss izglītībā ir noniecināms? Tur nav neviena forša, bērnus iedvesmot jaudīga skolotāja? Visi tikai Rīgā?
        Nu nez vai… Manas dzīves pieredze ir tieši par arvien labākām lietām, notikumiem, cilvēkiem ārpus Rīgas.

        Nepiekrītu par centr.ex.rezultātiem. vismaz matemātikā viena Cēsu skola ir top 10 augšgalā. Mani arī tas pārsteidza, kad meklēju vienas Rīgas skolas rezultātus.

        Es pat teiktu, ka Cēsu skolas ir iemesls, lai pārvāktos tieši uz Cēsīm! Lūk, reitingi gan pēc eksāmenu rezultātiem, gan pēc olimpiādēm un konkursiem. http://www.konkurss.lv/da_eks/index.php?g=2017&gr=0&b=99&r=0
        http://www.skolureitings.lv/?page_id=276
        Nemaz nerunājot par iespēju mācīties mazpilsētā, izvairoties no visa Rīgas trakuma 🙂
        Un taisnība, ka pēdējo gadu absolventi ir apliecinājuši, ka šo skolu izglītība noteikti netaņem nekādas iespējas labai starptautiskai izglītībai.

        Skaisti! Mēs arī pavasarī pieņēmām pamest Rīgu, pārcelties uz Talsiem, krasi mainījām dzīvesstilu. Principā mainījām visu, PILNĪBĀ VISU! Gan jau es arī saņemšos aprakstīt savus piedzīvojumus kādā no sociālajiem tīkliem, varēsim salīdzināt pieredzi :). Starpcitu, ja nav noslēpums – kādas ir jūsu abu profesijas, ja varat atļauties strādāt attālināti?

        Kā mans opītis saka, mēs strādājam internetā 😀 Es nodarbojos ar sociāliem medijiem, mārketingu un mājas lapām, Andis darbojas ar dažādu projektu vadību un ir fotogrāfs. Visi darbiņi mums atļauj būt kaut Āfrikā 🙂

        Eva, es ļoti labprāt dzirdētu Tavu stāstu, jo arī mums pēkšņi radās ideja par pārcelšanos ārpus Rīgas un šobrīd skatāmies Talsu virzienā.

        Jāsaka, ka privātmāju celtniecība rit pilnā sparā, arī dzīvokļi īrei ir ļoti maz- visus uzreiz izķer. Dažreiz brīnos, kur visi strādā, bet no rītiem pilsēta mašīnu pilna, visi kā skudriņas ved bērnus uz skolām un bērnudārziem, pēc plkst. 17:00 veikali ir pilni, BET sestdienās tirgus ir izķemmēts tā, ka ap 11:00 citreiz pie populārākajiem pārdevējiem nav, ko nopirkt :). Man ir, ko teikt par Talsiem.. es, protams, priecātos arī par jaunpienācējiem, cilvēkiem ar svaigu skatījumu uz dažādiem jautājumiem un pilsētas attīstību. Talsiem noteikti vajadzīgi uzņēmīgi, radoši cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties pilsētas attīstībā, jo tikai tā iespējams uzlabot dzīves kvalitāti. Un saruna ar jauno domes priekšsēdētāju – E. Zelderi – arī vieš cerības, ka pārmaiņas būs un uz labo pusi! 🙂

        Prieks, ka radoši un pozitīvi cilvēki papildinās mūsu ielas, kultūru un pilsētu. Veiksmi un laipni lūgti! ? ?

        Mēs paši arī esam ārkārtīgi apmierināti par savu lēmumu 🙂

        Kopš pati esmu Cēsīs, varu teikt ka tā ir lieliska vieta, kur būt un nemaz nenožēloju izvēli no Rīgas pārcelties uz Cēsīm. Jums te patiks, tādā skaistā mierā dzīvot ir brīnišķīgi! Ļoti jauki dzirdēt, ka šī pilsēta ir iekritusi sirdī un tiekamies mūsu Cēsiņās! 🙂

        Kāds prieks lasīt, ka tur tik forši cilvēki 🙂 Domāju, ka meklēsim veidus, kā jūs visus satikt!

        Ar interesi gaidīšu ierakstu par minimālistisko pārvākšanos, jo novembrī pārceļos uz citu valsti. Ar 2 bērniem līdzņemamo lietu saraksts ir patiesi iespaidīgs.

        O, super, jo mēs to sāksim darīt jau tagad. Pirmā lieta, ko uzreiz varu ieteikt – neatliec kravāšanos uz pēdējo nedēļu un dienām, bet sāc jau tagad! Pa vienai atvilknītei, pa vienam skapītim, revidē ārā nevajadzīgo, lai nav tie krāmi jāņem līdzi. Salabo visas lietas, kuras vēlies paturēt. Ja līdz aizbraukšanai to nebūsi izdarījusi, neņem līdzi, jo tāpat to visticamāk tur neizdarīsi 🙂 Bet ieraksts par šo tēmu būs nākamajā vai aiznākamajā nedēļā 🙂

        Superīgi! Cēsu pusē bērnībā nodzīvoju gadu,dzimtā vieta man ir Palsmane,kas arī nav tālu. Es mīlu Vidzemi un tās dabu,jo ar to saistās bērnība:) tagad gan vēl stiprāk esmu iemīlējusi Liepāju,kur dzīvoju jau 11 gadus un kur iepazinos ar savu vìru un audzinu mūsu atvasītes<3

        Cik interesanti, jo man tieši ir pretēji. Esmu dzimusi un uzaugusi pie jūras, bet prasās Vidzemes mežus un paugurus. Pēc jūras nemaz neprasās 🙂 Bet Liepāja ir super! Man tik ļoti patika tur dzīvot (un apciemot vecākus un māsas ģimeni, jo viņi visi tur vēl dzīvo).

        Varbūt vari padalīties ar stāstu, kā gāja ar meklējumiem un kas izrādījās īstā iespēja? Mums jau ilgāku laiku arī neliek mieru doma par pārvākšanos prom no Rīgas un arī Cēsis arvien vairāk uzpeld prātā. Bet šķiet, ka ss’s nav vieta, kur atrodas tie “īstie” piedāvājumi.

        Kaut gan likās, ka viss notiks ātri, jo mums ir baigi plašs paziņu loks, tā nemaz nebija.. Mēs izsludinājām, ka meklējam māju, vasaras sākumā. Piedāvājumi bija tik nepiemēroti mums, ka ar septembri jau sākām atmest cerības. Vienīgais, ko mums piedāvāja, bija mājas lielos laukos vai tādas mājas, kurās prasās nevis pēc kosmētiskā, bet renovācijas remonta. Mums nav ne tik daudz laika (mazais kā nekā pietiekoši drīz dzims), ne tādas finanses, ko ielikt vienā reizē, ne dukas frišināt citu cilvēku vecu māju. Mums bija ok uzfrišināt grīdas, nokrāsot sienas, bet ne tās stutēt un pārtaisīt.. “Mūsu” mājas pie mums patiešām atpeldēja negaidot un neprasot, jo draugi, kam tā pieder, brauc dzīvot uz Rīgu. Lai vai cik ļoti man negribētos to teikt, Cēsīs mājvietu atrast ir patiešām grūti, un tas viss jādara caur-caur kontaktiem, cilvēkiem, paziņām. SS un pat Facebook neko daudz atrast nevar.

        Bet, lai nesanāk, ka es tā sērīgi nobeidzu, teikšu, ka ītais variants noteikti jūs atradīs! Ir tik jāpalaiž doma (ļoti nopietna gan, ne tikai varētu kaut kad), ka gribiet to māju Cēsīs un turiet acis un ausis vaļā. Ticu, ka kaut kas uzpeldēs 🙂

        Kad piedzims mazais, jūs sapratīsiet, ka tas bija viens no labākajiem lēmumiem mūžā, braukt prom no Rīgas!
        Turklāt Latvija ir tik maza, ka patiesība te nav tādas vietas, kas būtu pārāk tālu, lai ielektu mašīnā un aizbrauktu:)

        Tur jau tā lieta, ka Rīga ir tik tuvu, ka var aizskriet, kad vien sagribās 🙂 Taču ikdienas mieru, klusumu un dabu dabūšu ikkatru dienu ♡

        Apsveicu jūs abus ar pārvākšanos!
        Cēsis ir skaistas un jaunu ideju pilnas. Lai jums viss izdodas.

        Mīļš paldies ♡

        KOMENTĒT

        Tavs e-pasts netiks publicēts. Obligātā informācija atzīmēta *