Gudrā pārvākšanās, nepaņemot līdzi neko lieku

Mēs ar Andi esam gana daudz reižu savā dzīvē pārvākušies. Vairāk gan no valsts uz valsti, kas mums ir iemācījis pārvākties, tā teikt, gudri. Kaut gan atskatoties atpakaļ, redzu, ka tomēr ļoti daudz krāmu bijām atstājuši pie vecākiem. A, ja nu noder, kad atbraucam atpakaļ? Šoreiz pārvākšanās būs uz citu pilsētu, kur arī negribas piecreiz ar mašīnu braukt pakaļ visām mantām, kas kādreiz varētu būt derīgas, tāpēc plānojam pārvākties gudri. Ko es ar to domāju? Par to tad arī rakstā.

Vēlāk rakstā būs minēts bardaks, ko variet redzēt Andim aiz muguras. Bet tas ir jāpiecieš, ja gribam to darīt šādi.

Viena no vietām, kurā uzturējāmies kādu laiku, bija Itālija. Tur nodzīvojām divus mēnešus un bijām plānojuši padzīvot vēl kādu laiku. Tāpēc, kad braucām uz Latviju ciemoties, lielu daļu mantas atstājām pie drauga Romā. Plāni mainījās, jo man pēkšņi bija sajūta, ka man pietiek blandīties. Gribēju kaut kur palikt uz vietas, gribēju savu māju, savu skapi un savu virtuvi, un neiekāpām atpakaļlidojumā uz Romu. Pa laiku, kamēr saorganizējāmies dabūt mantas uz Latviju, tās no drauga bēniņiem bija izzagtas, tāpēc palikām tik ar to, kas bija paņemts līdzi uz Latviju tāpat. Kā jūs domājat, cik no tām mantām, kas tika nozagtas, es “pamanīju”, ka trūkst? No divām somām aptuveni 5. Tas man ir lielisks atgādinājums šajā reizē, kad braucam uz Cēsīm, un gribas paņemt līdzi tās lietas, bez kurām patiešām negribas braukt. Tā, lai pārvākšanās trakumā neaizbraucam ar pilnām kastēm krāmu. Gribu padalīties ar mūsu pārdomām un stratēģiju, ar kādu tam visam pieejam.

 

● KĀ UN KAD KRĀMĒTIES? ●

Šis mums nav izdevies ļoti perfekti, jo krāmēties sākām diezgan nesen, bet varu pastāstīt par mūsu domu. Galvenais ir neatstāt visu pārvākšanos uz pēdējām dienām. Mēs esam novērojuši, ka pēdējās dienās ir tik traki daudz lietu, kas jāpadara, vēl jāiztīra māja, kuru pametam, un nav ārkārtīgi daudz laika analizēt savus krāmus. Tā mēs Rīgā pārvācāmies no viena dzīvokļa uz otru, sametot visu kastēs un plānojot izšķirot, kad būsim jaunajās mājās. Un vai mēs izšķirojām? Dabīgi, ka nē! Salikām visu pa plauktiem (jāpiemin, ka pārvācāmies uz divreiz lielāku dzīvokli, tāpēc nevarēja just, ka kaut kādas mantas bija liekas), un basta. Šoreiz gan braucam uz mazāku māju, tāpēc par mantu daudzumu ir īpaši jāpiedomā.

Jāatzīstas, ka šo un to sākām revidēt, kolīdz uzzinājām, ka esam dabūjuši jauno dzīvesvietu. Gājām pa māju, ieraudzījām kaut ko lieku vai ilgu laiku nelietotu, un likām kastēs, kuras ies uz atdošanu. Protams, jo ātrāk sanak šim visam pieķerties, jo lielāka iespēja, ka sanāks padomāt par katru no lietām, kas tiks ieliktas jaunās mājas plauktos. Kā pēc Conmari metodes – tā, lai visas līdzpaņemtās lietas sagādā milzīgu prieku. Stresā, skriešānā un laika trūkumā arī vecie saskābētie gurķi tiek ielādēti kastēs, jo apedīsim taču. Bet, ja neapēdām visu šo laiku, vai patiešām tos plānojam notiesāt jaunajā mājā?

Ā, un svarīgi piemetināt, ka šis viss process būs gana nepatīkams, jo mājās veidojas drausmīgs bardaks. Mums tāds jau ir vairākas nedēļas, un es to nevaru ciest, bet tomēr izturu. Izturu to nepatiku pret kastu kastēm, kas piepildītas ar krāmiem, jo zinu, ka citādāk īsti nav iespējams. Tām lietām ir jānotiek pakāpeniski, citādi patiešām attapšos ar nelasītām un nenodarīgām grāmatām jaunajā Cēsu mājā.

 

● KO ATSTĀJAM AIZ JAUNĀS MĀJAS DURVĪM? ●

Mums ir izveidoti ļoti stingri noteikumi, kuri attiecas uz pilnīgi visām mantām, kuras lādēsim pārvākšanās busā. Tām jābūt noderīgām, prieku sagādājošām un labā kārtībā. Mēs dzīvojam diezgan minimālistiskā vidē, bet tik un tā ir visādi krāmi, kas maisās pa kājām. Jauno dzīvesvietu gribas piepildīt ar visu, kas mums patiešām ir noderīgs šajā dzīves posmā un dod prieku (vai noderības sajūtu) ikreiz, kad uz to paskaties. Tā mēs pamazām ķeramies klāt visiem mājas kaktiem, lai saliktu kastēs mīļākās un labākās lietas.

● GADIEM NELIETOTAIS ●

Mēs neņemsim līdzi tās mantas, kuras nav lietotas gadiem. Tādas īpaši ir sakrājušās virtuvē. Ir pannas, kuras īsti vairs neatbilst mūsu vajadzībām. Ir kūku formas, kuras neizmantojam, jo vienkārši necepam kūkas. Un ir visādi trauki, kuri tik stāv un krāj putekļus. Tik nepārprotiet mani – neatdosim visu, kas ir derīgs, bet neesam lietojuši, jo kaut ko negatavojam šajā dzīves posmā. Tomēr ir gana daudz lietu, kas savu aktualitāti ir zaudējušas, jo varbūt mūsu gatavošanas stils vai tas, ko gatavojam, ir pamainījies. Tad lielās kēksu formas tomēr paliek liekas. Šāda revīzija attiecas uz visu. Uz pārtiku, kas nav atradusi pielietojumu. Uz gultas pārvalkiem, kuros kaut kas neapmierina. Un noteikti uz lielu daļu citu mantu mūsu skapjos un plauktos.

● VAIRĀK PAR VAJAZĪGO ●

Vēl ir tāda kategorija – viss, kas ir vairāk par vajadzīgo. Piemēram, mums mājās ir trīs putojamās slotiņas un laikam četras dažādas rīves. Nav tā, ka tās neizmantojam, bet es zinu, ka mums noteikti būtu gana ar vienu putojamo slotiņu un divām rīvēm (viena lielā un viena mazā). Atstāsim kvalitatīvākos un labākos, atdodot prom pārējo, jo citiem tie patiešām var būt noderīgi. Šajā kategorijā ies arī visas nevajadzīgās un iekrātās burciņas (mans secinājums – tās tāpat kaut kā ienāk mūsu dzīvē), nelieotie naži, dvieļi un vēl šis tas.

● TIKAI MAZLIET JĀPIELABO ●

Tad esam sarunājuši, ka uz jauno māju neņemam līdzi neko saplīsušu. Tādu lietu itkā nav daudz, bet šis tas ir. Piemēram, mums mājās ir blenderis, kurš ir daudz labāks par to, ko lietojam tagad ikdienā, bet tam ir noplīsusi viena detaļa. Tas stāv nesalabots jau vismaz gadu un krāj putekļus. Sarunājām, ka uz jauno māju ņemam līdzi vienu blenderi – vai nu salabotu labo vai ejošu veco, nevis abus (ar domu, ka pārvāksimies, sagādāsim detaļu un tad to blenderi lietosim). Tieši tas pats attieksies uz visiem pulksteņiem, kuriem kaut kas neiet, urbi, kuram saplīsis vads, un dzirnaviņām, kas vienu dienu apstājās. Ņemsim līdzi tikai tādā gadījumā, ja līdz pārvākšanās datumam būs salabotas un lietošanas kārtībā. Ja kaut ko nepaspēsim, vedīsim utilizēt. Šitā ir sanācis ātri vien saprast, kuras lietas ir bijušas nesalabotas slinkuma vai aizņemtības pēc un kuras patiesībā ir mīļas. Kad sapratu, ka nevarēšu ņemt līdzi abus mīļos rokaspulksteņus, jo neesmu nomainījusi baterijas, uzreiz aizskrēju to izdarīt. Tad pēkšņi parādījās gan laiks, gan varēšana.

● NEDERĪGAIS SENTIMENTS ●

Un pēdējā kategorija, ko revidēsim bez žēlastības – lietas, kas rada sentimentu, bet nav atradušas vietu mūsu dzīvē. Piemēram, es no vecvecmāmiņas mājas atvedu pāris bļodiņas, kuras likās smukas, bet visus šos gadus stāv skapja augstākā plauktā, jo nekad tā arī nav lietotas. Saprotu, ka tāda izmēra un stila bļodiņas īsti nav priekš mums, tāpēc jāatvadās no sentimenta un jādod tās prom. Tāpat būs jādara ar ļoti daudziem dekoratīviem elementiem, kas neko daudz nedod, tik krāj putekļus, krūzītēm, kuras kaut kur mīļi iegūtas, bet ikdienā netiek lietotas (un nedod īsti nekādu prieku), un dažnedažādām lietām, kas palikušas atmiņā par cilvēkiem (svaigākās un grūtākās atmiņas būs tieši par Anda mammu un viņas dāvinātām lietām). Es visu laiku tik sev atgādinu, ka atmiņas nerada kaut kādas lietas, kuras esam saņēmuši no cilvēkiem, bet paši cilvēki, notikumi un sajūtas. Jā, tā grāmata, ko dāvināja vīramāte, man ir mīļa, jo saņēmu to ar mīlestību vienā dzimšanas dienā, bet tās nebūšana manā dzīvē nekādīgi nemaina manu atmiņu un sajūtu par viņu un mūsu kopābūšanu. Protams, ne visas lietas tiks izfērētas ārā, bet ir daļa, kas patiešām nav atradušas vietu mūsu dzīvēs, un tad jau tām nav jēgas. Jo, kam gan mantas ir domātas, ja ne lietošanai?

 

● KUR LIKSIM PĀRI PALIKUŠO ? ●

Pēc šādas revīzijas paliek diezgan daudz mantu pāri. Daļa no tām ir lietojamas un labā kārtībā, daļa savu nokalpojušas. Jūs jau saprotiet, ka nesalādēsim visas mantas melnos maisos un neaiznesīsim uz piemājas miskasti, bet mēģināsim rast pēc iespējas dabai draudzīgākus risinājumus. Visu, kas metams ārā un ir šķirojams, vedīsim uz pārstrādi. Visu labo un lietojamo no sākuma piedāvājam savējiem. Ja kādam kaut kas noder, ar prieku atdodam. Un visu, kas paliek pāri, vedīsim uz Otru Elpu.

 

● MANTU OTRĀ ELPA ●

Ar mani sazinājās cilvēki no Otrās Elpas ar domu, ka es varbūt varētu vēlreiz pastāstīt cilvēkiem, ko uz turieni nest un ko tomēr nenest. Un, jāsaka godīgi, šī informācija nāca tieši laikā! Pirmkārt, ir jāsaprot, ka šī organizācija nav miskaste, kur aizvest pilnīgi visus nevajadzīgos krāmus. Es šoreiz nerunāju par noderīgām lietām, bet gan par atvilkņu iztukšošanu vienā kastē, kur ir gan vecas pildspaldas, gan lietoti piezīmju papīriņi. Vedam pāršķirotas, tīras un lietojamas mantas. Te būs maza uzskaite, kas notiek ar mantām, kas tiek aizvestas uz Otru Elpu:

〉 lietas, kas ir tīras un labā stāvoklī nonāk veikalu plauktos, iegūtie līdzekļi novirzīti labdarības projektiem
〉 tās, lietas, kuras nenonāk veikalu plauktos vai tiek izņemtos no apgrozījuma pēc kolekcijas maiņas, tiek ziedotas dažādām sociālajām organizācijām no visas Latvijas (8 gadu laikā izveidojusies sadarbība ar 140 organizācijām). Tālāk ziedotajām lietām dažreiz mēdz būt nelieli defekti – noplīsusi poga, nedaudz atirusi vīle, kāds mazs un neitrāls traipiņš, bet kopumā funkcionējošas un labas lietas.
〉 palstmasas maisiņu otrā dzīve – maisiņi, kuros ir nesti ziedojumi, tiek izmantoti jaunu pirkumu iesaiņošanai
〉 nederīgās elektropreces tiek vestas uz tām paredzētu speciālu nodošanas vietu
〉 grāmatas, kas izdotas padomju laikos ļoti lielā apjomā, tiek nogādātas makalatūras pieņemšanas vietās
〉 neliela daļa teksilmateriālu tiek nodotas dažādām organizācijām, lai tās gatavotu radošās darbnīcas (tkrekli, krekli, audumi, šlipses u.c.)
〉 daļa dzijas tiek ziedota sieviešu cietumam
〉 saplēstas rotas tiek iepakotas un pārdotas citu rotu gatavošanai
〉 neliela daļa apģērbu tiek nodota rokdarbniekiem/ modes māksliniekiem jaunu lietu izveidei
〉 mantas, kas nelabi ož, ir saplēstas vai pārāk nonēsātas, tiek izmestas atkritumos
Organizācija rakstīja, ka diemžēl diezgan liela daļa tekstilmateriālu, kas tiek atvesti, ir no tās pēdējās kategorijas – saplēsti, netīri un pārāk nonēsāti. Latvijā tekstilmateriālus nepārstrādā, tāpēc viņiem nav iespēja tos aizvest uz šķirošanas vietu (privātpersonām gan ir, un par to nākamā punktā), tāpēc šie produkti nonāk atkritumos. Mums laika gaitā ir sakrājies maiss ar dažādiem tekstiliem, kas vairāk nav lietojami, un pārvākšanās procesā vedīsim tos uz pārstrādi.

● ŠĶIROŠANA ●

Es šoreiz mēģināšu rakstīt īsi un konkrēti, un varbūt kādu dienu man izveidosies kāds plašāks raksts par šo tēmu. Mēs paši šķirojam visus atkritumus, kas ir nododami. Liekam tos atsevišķās kastēs un vedam prom, kad ir sakrājies gana liels daudzums. Bieži saņemu jautājumus, kur un kā vedam atkritumus šķirot, un mēs to darām, vadoties pēc šīs shēmas (var arī skatīties uzreiz pēc kartes) . Šajā mājas lapā ļoti smuki ir norādīti punkti, kur var vest nodot savus šķirojamos atkritumus. Mēs esam iecienījuši doties uz SIA Dīlers, jo līdz šim tā bija pieejamākā un atsaucīgākā vieta, kā arī varam nodot pilnīgi visu veidu atkritumus, kas veidojas mājās. Tā ir arī vienīgā vieta (izņemot H&M, kas arī ir ļoti labs variants), kur Latvijā pieņem tekstilmateriālus uz pārstrādi. Mēs parasti iekrājam spuldzes, baterijas, nelietojamās tehnikas, vecās lupatas, metālus un parasto papīru un plastmasu. Pirms pametīsim Rīgas dzīvokli, dosimies uz turieni, lai visu vienā reizē arī nodotu.

Zinu, ka šis punkts varētu radīt baigi daudz jautājumu par šķirošanu, uz kuriem es ļoti iespējams nevarēšu atbildēt. Tā ir diezgan komplicēta sistēma, kas mums te ir, un esmu iedziļinājusies tikai tik daudz, lai pati varētu nodot visu šķirošanai. Vienīgais, ko es varu ieteikt – skatīties, kāds uzņēmums piedāvā jūsu piemājas (vai pilsētas) atkritumu šķirošanu, paskatīties viņu mājas lapā vai sazvanīties par pieņemtajiem atkritumiem. Cik noprotu, dažādi uzņēmumi pieņem dažādas lietas. Mēs esam izkoduši savu sistēmu, zinām noteikumus tajā vidē un pēc tā arī vadāmies. Diemžēl mums šobrīd nav iespēju un resursu uztaisīt lielo manuāli par visiem Latvijas uzņēmumiem, kas piedāvā atkritumu šķirošanas iespējas.

 

x x x

 

Mums šis ir ļoti aktuāls temats, jo gribam, lai pārvākšanās process ir pēc iespējas patīkamāks. Un ne tikai pati pārvākšanās, bet arī mantu izkrāmēšana otrā galā. Ja kastes būs pilnas ar mantām, kurām nevaram atrast vietu, tad tā atpakošanās nebūs īpaši patīkama. Gribētos tā, lai mantu salikšana jaunajos plauktos aizņem maz laika, jo to nebūs palicis tik daudz. Šis noteikti ir lielisks veids, kā papildus praktizēt minimālismu un beidzot sākt dzīvot tādu dzīvi, kur katrai lietai ir nozīme.

27 oktobris, 2017

TEV VARĒTU PATIKT

PADALIES ARĪ TU

6 Komentāri

  1. Atbildēt

    Austra

    20 oktobris, 2017

    O, veiksmi, veiksmīti!
    Runājot par labošanu – vajag tikai mācēt sevi “apčakarēt” un lietas tiek neticami ātri izdarītas. Un vispār, tik bieži tā darīšana aizņem super maz laika un resursu…
    Par bardaku – arī besī. Uzbruku drēbju skapim, grāmatplauktam un vēl dažām vietām, tagad dzīvoklis pilns ar visādiem sašķirotiem maisiem, gaida braucienu uz Otro elpu un citām vietām. Kaitina ļoti, bet nest uz parasto miskasti tikai tādēļ, lai atbrīvotu vietu, neceļas roka.

    +paldies par tekstilšķirošanas info, ir šis tas, kas Otrai elpai nekvalificējas, žēl, pusotru maisu jau izmetu, bet vismaz pārējo zināšu, kur likt.

    • Atbildēt

      Laura

      27 oktobris, 2017

      Paldies, esam jau gandrīz visu sakrāmējuši un drīz jau dodamies ceļā 🙂

  2. Atbildēt

    Jaja

    20 oktobris, 2017

    Es arī neesmu mantu cilvēks un mājās valda liels minimālisms. Man patīk mājās daudz brīvas virsmas un nepiebāzti stūri, tāpēc liekas racionāla izvēle ņemt līdzi tikai noderīgas lietas. Tomēr pie vienas rindkopas aizdomājos-nederīgais sentiments. Pati ar senāk esmu no daudz šādām lietām atbrīvojusies, bet tagad atceros to “pilnīgi nederīgo omītes māla lapsu” un gribētu, lai tā man kaut kur kādā kastē glabātos… nu tāda pilnīgi nederīga un neizmantojama, bet tomēr… Atmiņas izplēn, bet lietas tomēr glabā atmiņas, sajūtas, tā brīža emocijas un paņemot atkal to rokā man kaut kā spilgtāk uzplaiksnī visas tā brīža sajūtas 🙂 Man liekas labāk tajā sentimenta kastē, lai paliek viena lieta par daudz nekā par maz. Ja ir kas tāds no kā negribas atbrīvoties, tad labāk pagaidām paturiet, pat ja tā netiek lietota, jo acīmredzot nav pienācis īstais laiks no tās atbrīvoties… jo dzīvē visam ir savs īstais laiks… 🙂
    Veiksmīgu Jums pārvākšanos!

    • Atbildēt

      Laura

      27 oktobris, 2017

      Jā, par tām sentimenta mantām piekrītu, un domāju, ka katram jāskatās pēc savām sajūtām. Man pašai arī ir pieglabātas kādas mīļlietiņas no reizes, kad braucu pie Anda ciemos uz Čīli. Tas, kā nekā, bija laiks, kas noteica to, kāpēc esam kopā. Bet tajās sentimentu kastēs bieži tiek pārvadāti arī baigie krāmi. Visu ar mēru un veselīgu saprātu 🙂

  3. Atbildēt

    Kristīne

    25 oktobris, 2017

    Kā vienmēr prieks lasīt un iedvesmoties 🙂
    Arī es esmu par atkritumu šķirošanu un to samazināšanu. Par tekstila atkritumiem nebiju iedziļinājusies. Zināju, ka ir pāris punkti, kur pieņem, bet kur tekstila atkritumi tālāk nonāk? Tā nu tīri zinkāres pēc papētīju punktus/ organizācijas, kas to dara (balstoties uz atkritumi.lv kartīti). Lai ar atkritumiem darbotos, tos pieņemtu, pārstrādātu, nodotu tālāk vai apglabātu ir jāsaņem dažnedažādas atļaujas un protams katru gadu jāatskaitās. Gada atkritumu pārskati ir publiski pieejami – LVĢMC datu bāzē (http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=home_view). Tad nu lūk papētot šos pārskatus veidojās skumjš secinājums – SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra”” tekstila atkritumus/ auduma iepakojumus apglabā, SIA “EKO Latgale” tekstilu nodod SIA “ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS DIENVIDLATGALES STARPPAŠVALDĪBU ORGANIZĀCIJA”, kas šos atkritumus apglabā, SIA “ALAAS” Apstrādātu tekstilšķiedru atkritumus apglabā, SIA “DOVA” atkritumu pārskatos tekstils/ auduma iepakojuma atkritumu netiek uzrādīti pēdējos trijos gados (2014., 2015., 2016.), SIA “Viduskurzemes AAO” tekstilu pārstrādā kopā ar citiem atkritumiem un iegūto produktu pārdod uzņēmumiem kā siltumenerģijas ieguvei izmantojams materiāls (refuse derived fuel – RDF), SIA “Dīlers” (nosaukumu maiņa uz AS “A Holding”; atkritumu pieņemšanas vietai Bērzaunes iela 8A, Rīga šogad nomainīts darbības veicējs uz SIA „All recycling”) pārskatos neuzrādās tekstila/ auduma iepakojuma atkritumi. Vislielākais jautājums man radās par SIA “Dīlers” (AS “A Holding”) darbību – ja jau cilvēki nodod tekstilu, kur tad paliek šie atkritumi? Vai tik nav tā ka nonāk pie sadzīves atkritumiem un poligonos? Varbūt maldos par SIA “Dīlers”, bet, Laura, varbūt nākamo reizi, kad vedat atkritumus uz SIA “Dīlers” laukumu apjautājaties, kur tad gala rezultātā nonāk tekstils…

    • Atbildēt

      Laura

      27 oktobris, 2017

      Paldies tev par šo izpēti! Super noderīga informācija 🙂 Es noteikti to uzjautāšu, jo tieši šodien uz turieni dosimies. Došu ziņu, ko un kā viņi man atbild.