Strādāt no mājām

Kopā ar sociālo distancēšanos liela daļa no mums piespiedu kārtā mācās strādāt no mājām. Ne visiem tas ir pa prātam, ne visiem ir vēlme to darīt un, būsim godīgi, ne visiem ir saprašana, kā to dabūt gatavu. Mēs šajā rakstā mēģināsim iedot vairākas idejas, kā izdarīt tā, ka darbs no mājām ir mazliet veiksmīgāks, produktīvāks un arī ne tik traki nogurdinošs. Tā būs kā bufete, kurā katrs varēs piemeklēt sev piemērotāko (ja atradīs). Vienalga, vai jūti, ka tavs darbs daudz par daudz jaucas kopā ar mājas dzīvi, vai vienkārši nevari atrast motivāciju strādāt vispār.

Mēs katrs esam ļoti atšīrīgās situācijās, un nebūs melots, ja teikšu, ka s*dīgi, jo šo visu baigi citādāk nosaukt nevar. Protams, ka no visām krīzēm mēs iznāksim gudrāki, labāki un, cerams, foršāki, bet tas nenozīmē, ka būt tur ir patīkami.

Lai vai kā, mēs ar Andi daudz esam strādājuši no mājām. Tā gan ir bijusi mūsu izvēle, ne piespiešana. Jāsaka arī tas, ka mēs ļoti apzināti nesen iekārtojāmies mazā birojā, jo strādāšana no mājām nemaz nav tik viegla, kā izklausās. Tā kā šobrīd arī mēs neejam uz biroju un strādājam no mājām, žonglējot vecāku pienākumus, mājas uzkopšanu un e-pastu izsūtīšanu, varam padalīties ar visu, ko zinām par veiksmīgu strādāšanu no mājām. Tā, lai tiem, kuriem šobrīd citu variantu nav, ir dažas idejas, kā to padarīt mazāk sāpīgu.

Jauna, bet tomēr rutīna

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka mēs, cilvēki, esam ieradumu dzīvnieki. Mūsu ikdiena pamatā sastāv no dažādiem ieradumiem, kuri palīdz mums vest dienas, nenoslogojot smadzenes, kā es šodien mazgāšu zobus. Ieradumi taupa mūsu enerģiju uz tām aktivitātēm, kurām lieku enerģiju varam netērēt, lai mūsu uzmanība tiek tam, kas patiešām svarīgs.

Lielai daļai ikdienas ieradums bija pamosties, pačurāt, paēst brokastis, sataisīties un doties dienas gaitās. Kaut gan došanās ārpus mājas vairāk nenotiek (vai notiek daudz mazāk), mums ir jāveido jaunas rutīnas, kas palīdz savākties strādāšanai. Tātad pirmais ieteikums:

Taisāmies uz darbu tā, kā to darījām pirms tam, tik paliekam strādāt mājās.

Tas nozīmē, ka, tāpat kā pirms tam, pamostamies, izdaram visas tualetes darīšanas, saģērbjamies, varbūt pat uzkrāsojamies (ja tas palīdz) un dodamies uz savu darba vietu – darbam iekārtotu galdu vai stūrīti (par šo mazliet tālāk rakstā). Ja pamodīsies un mēģināsi visus darbus izdarīt pidžamā, savā gultā, pastāv iespēja, ka darbi tik raiti uz priekšu nedosies un sajūta arī nebūs no tām produktīvākajām.

Tā kā paliekam tajās pašās mājās, būtu svarīgi ieviest kādu jaunu rituālu, kas palīdzētu mūsu smadzenēm pateikt, ka tūlīt strādāsim.

Tas varētu būt atvērt logu, ievilkt dažas svaiga gaisa ieelpas-izelpas un doties pie galda. Tas varētu būt īpašs, pirmsdarba dzēriens. Tie varētu būt 20 pietupieni. Tā varētu būt arī pastaiga, ja jums ir iespēja to izdarīt, nekontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Tas patiešām var būt jebkas, kas palīdz smadzēm pārslēgties uz darba režīmu. To atkārtojot dienu no dienas, smadzenēm būs vieglāk saprast, ka tagad pārslēdzamies no iepriekšējās lomas uz darbu.

Nodalīt darbu no mājām

Kā šo izdarīt pat tad, ja dzīvo vienistabas dzīvoklī?

Mēģini iekārtot sev kaut kādu noteiktu darba vietu. Kaut stūrīti, bet tomēr.

Tas palīdzēs darbu nejaukt kopā ar māju. Tad, kad atrodos tajā noteiktajā vietā, es tikai strādāju. Tas ne vienmēr nozīmē iekārtot atsevišķu darbu istabu, jo ne visiem tas ir iespējams. Tas arī nenozīmē, ka jādodas uz Ikea iegādāties jaunu galdu (un pa ceļam paķert arī kādas sveces un gultas veļu), to var izdarīt arī pie tā paša ēdamgalda. Šajā gadījumā uz galda vajadzētu uzlikt darbam nepieciešamās sastāvdaļas (dators, klade, pildspalva, printeris), un tur tās atstāt visu darba dienu. Kad darbs beidzas, visu novācam (vai, ja ir atsevišķs galds, sakārtojam nākamai darba dienai) un dodamies dienas gaitās. Ja strādāsi tur, kur ikdienā, piemēram, mieriņā sēdi un lasi grāmatu, būs mazliet grūtāk pieslēgties darbam.

Svarīgi ir atkal atrast kādu rituālu vai specifiskas darba lietas, ko liekam uz galda, lai iedotu smadzenēm signālu, ka šobrīd strādājam. Ja jauksim to visu kopā ar pusdienām, šūšanas materiāliem un bērnu zīmējumiem, signāli jūklī pazudīs.

Vēl ļoti palīdz noteikt darba laiku, kurā nedaram neko, kas jāpadara mājās.

Būsim godīgi, mājās vienmēr ir, ko padarīt. Vienmēr. Nu, vismaz mūsu mājās. Izmazgāt veļu, sakārtot plauktus, uztaisīt vakariņas. Viena rosīšanās noved pie otras, un diena pēkšņi ir galā. Ja ir tāda iespēja, lieliski ir iedot sev darba laiku. Tieši tāpat, kā to darām ar parasto darba iešanu.

Ja nav iespēja iedot sev, piemēram, 8h no vietas, kurās tikai strādāju, tad to var darīt pa mazākiem gabaliņiem. Mums mājās ir divgadnieks (par bērniem arī mazliet vēlāk), tāpēc mēs abi noteikti nevaram pastrādāt pilnu darba dienu, tāpēc iedodam sev noteiktus laikus, kuros strādājam. Piemēram, Andis paņem visu rītu, un 4h no vietas, galvu nepaceļot, strādā. Tad darbam pieķeros es, un zinu, ka man ir divas stundas, lai tikai pastrādātu. Šādā veidā tiek precīzāk un gudrāk iztērēta enerģija, ko gribam veltīt darbam. Ja ar vienu roku strādājam, bet otru maisām sautējumu, mēs ļoti pazaudējam enerģiju, un neviena lieta tā kārtīgi uz priekšu nedodas.

Mēs zinām, ka šībrīža situācijā, ar visiem mājniekiem mājās, tas nav super viegli izdarāms, bet darbiņu un laiku dalīšana ļoti palīdzēs, lai neesam pārguruši kā zirgi dienas beigās. Mēģināt kaut kā sadalīt dienu un ļaut smadzenēm koncentrēties uz vienu noteiktu darbību.

Strādāt mājās ar bērniem

Nu, ne jau, ko ar viņiem darīt, bet kā pastrādāt, ja mājās ir bērni? Ne visi ir spējīgi fokusēties uz simts lietām vienlaicīgi, ko bieži paprasa bērni. Mums pašiem to ir neprātīgi grūti darīt!

Mums nav ne mazākās nojausmas, kā izolācijā funkcionē vecāki, kuriem abiem ir jāstrādā pilna darba slodze un ir, piemēram, trīs bērni. Godīgi, cepures krīt jūsu priekšā.

Lai gan tas ne vienmēr ir iespējams, bet viens risinājums ir –

sadalīt, kurš no vecākiem kad strādā.

Tā darām mēs, jo mums nav priekšnieku un nav noteikts darba laiks. Tas nederēs visiem, bet daļai varbūt tomēr noder. Var dalīt pa dienām, var dalīt pa stundām, galvenais, lai tas ir salīdzinoši liels laiks (vairāk par stundu), lai smadzenēm ir vieglāk pārslēgties uz jaunajiem uzdevumiem.

Ja šis ir galīgi neiespējams, vēl ir variants celties pirms bērniem un sākt darbu agri. Tādā veidā var paspēt noķert kādas klusuma stundas, kurās bieži var padarīt daudz. Tas gan prasīs pamainīt dienas ritmu, jo prasīs no vecākiem agrāku gulētiešanu. Uz miega rēķina šo gan nedariet, lūdzu!

Ja godīgi, tas arī viss, kas ir mūsu krātuvē. Ja esat liela ģimene, varbūt ir iespējams dalīt rūpi pār bērniem, lai visi dabū mazliet pastrādāt.

Prokrastinēšana

Šis ir nākamais klupšanas akmens – kā darboties efektīvi, nenodarbojoties ar prokrastināciju jeb laika nosišanu. Kā nekā, mums pakausī neelpo priekšnieks un arī kolēģis pār plecu neskatās, tāpēc acs iemešana Instagram var būt daudz biežāka kā gribētos. Prokrastinēt var ne tikai ar “sliktajām” nodarbēm kā soctīklu čekošanu un filmu skatīšanos, bet arī ar noderīgajām – ēst gatavošanu, radošo darbošanos, mājas tīrīšanu.

Kā to visu minimizēt, lai var normāli pastrādāt? Pirmkārt, ir tā noteiktā darba vieta un noteiktais darba laiks. Tas ļoti palīdz saorganizēties darbam.

Ja ar to nepietiek, var izmantot dažādus satura bloķētājus. Te būs daži, ko izmantojam šobrīd vai esam izmēģinājuši iepriekš.

News Feed Eradicator for Facebook (strādā Chrome un Firefox pārlūkprogrammās). Šis bloķē Facebook saturu pavisam, tā vietā ieliekot iedvesmojošu citātu.

Freedom ļauj ierobežot aplikāciju un atsevišķu internetlapu lietošanu. Izvēlies pats, ko un uz cik ilgu laiku gribi bloķēt. Šī ir maksas aplikācija ar bezmaksas izmēģinājumu, kuru var uzlikt gan uz mobīlajām ierīcēm, gan datora.

iPhone iebūvētā “Screen time” funkcija, kas ļauj izvēlēties laika limitus noteiktām aplikācijām, kā arī bloķēt tās pavisam noteiktos dienas laikos. *Vai kāds zina labu Android alternatīvu?

Un pavisam praktisks padoms ir sagatavot pusdienas un uzkodas jau iepriekš. Tā kā daudzi jau dara ar savu parasto darba vietu – paņem līdzi ēdamo. Tādā veidā dienas vidū nebūs vajadzība stāties pie plīts, kas var strādāt kā ļoti liels uzmanības novērsējs.

Motivācija strādāt

Tas, ka sevi motivēt strādāt, ne vienmēr ir tik vienkārši, droši vien zina visi. Un piespiest sevi darīt kaut ko, ko varbūt nemaz tik ļoti negribās, ir vēl grūtāk. Tas, kas palīdz darbā vienmēr, bet ir īpaši svarīgi šobrīd, ir

izplānot savu darba dienu un veidot darba sarakstu.

Darbu saraksti mums ļoti palīdz saorganizēties un izdarīt svarīgāko. Mūsu ieteikums ir uzrakstīt trīs svarīgākos dienas darbus un vienmēr izdarīt tos! Tiem jābūt izdarāmiem tajā pašā dienā, un tos jādara kā pašus pirmos, kolīdz sākam strādāt. Tādā veidā nodrošināsies, ka pats svarīgākais ir izdarīts, un visi pārējie ir tikai patīkami papildus izdarītie darbi. Ja šajā sarakstā būs pārāk daudz vai pārāk grūti izdarāmi darbi, būs daudz grūtāk motivēt sevi tiem pieķerties nākamās dienas, jo zināsi, ka vari mierīgi ciest neveiksmi. Darbu sarakstu var taisīt iepriekšējā dienā, vakarā vai pavisam agri no rīta ar svaigu prātu.

Vēl var ļoti palīdzēt regulāri sazināties ar saviem kolēģiem telefoniski.

Tehnoloģijas ir tik pieejamas un advancētas, ka varam pat vairākas reizes dienā “satikties” ar saviem darba biedriem, lai viens otru pabalstītu. Šajā situācijā tas ir īpaši vērtīgi, jo ne jau tu viens cīnies ar grūtumu strādāt no mājām.

Mūzika. Ja tev tā palīdz, izmanto to kā motivatoru.

Mūzika austiņās (it īpaši, ja viena un tā pati vai viena žanra) var palīdzēt kā rituāls, kas pieslēdz tevi darbam. Tā var tevi norobežot no apkārtējās vides, kņadas, lai vari izdarīt vajadzīgos darbus (es šobrīd izmantoju šo tehniku, lai varētu uzrakstīt šo ierakstu). Ja mūzika novērš uzmanību, var vienkārši likt austiņas, lai nobloķētu kādu daļu no trokšņa.

Un pēdējais varētu neattiecināties uz visiem, bet, lai iet –

mācies kaut ko jaunu, kas ir ar darbu saistīts.

Tā šobrīd darām mēs. Plānojam pieteikties vienam kursam, kas palīdzēs paplašināt zināšanas darbā, tādā veidā dodot motivāciju pieķerties darbam, kad galīgi negribās. Vajag izvēlēties kaut ko, kas patiešām rada prieku, tāpēc strādāšana arī būs patīkamāka. Visu tiešsaistē, protams.

Nepārspīlēt ar pārstrādāšanos

Strādājot mājās, ir baigi viegli pāršaut pār strīpu ar darba apjomu. Dzirdam jau no draugiem, kas strādā 12h no vietas, jo novilkt robežas mājās ir grūtāk kā darbā. Lai gan daļai darbs šobrīd ir “krīzes” režīmā, ir svarīgi atrast veidus, kā atpūsties.

Tāpat kā darām darba vietā, arī mājās dodam sev normālus atpūtas brīžus.

Mēs paši ar šo esam ļoti grēkojuši, jo bieži mājas tīrīšanu uzskatām par atpūtu, bet tā nav. Mājās tas nav tik “dabīgi”, bet perfektā variantā būtu iedot sev kārtīgu pauzi ar kafiju vai citu dzērienu, parunāšanos ar kolēģi vai draugu ne par darbu (šoreiz pa telefonu), pasēdēt dīvānā un ievilkt pāris apzinātas elpas. Un tādu ne tikai vienu, jo birojā mēs biežāk atļaujamies paņemt kafijas vai pīppauzītes.

Ja ir tāda iespēja, un tas neapdraud ne tevi, ne citus, vari iziet ārā un apmest kādu riņķi. Tas ļoti palīdz atvilkt elpu no darbiem.

Pārslēgties atpakaļ uz mājām

Tieši tāpat kā mēs pieslēdzamies darbam ar kādu noteiktu rituālu, būtu svarīgi arī no darba atslēgties ar kādu rituālu.

Tā varētu būt duša, pasēdēšana pie atvērta loga, darba drēbju noģērbšana un ielīšana mājas drēbēs. Tas atkal var būt jebkas, kas palīdz pateikt smadzenēm, ka tagad beidzam strādāt un ieejam citā lomā. Lai vai kāda tā būtu.

x x x

Strādāšana no mājām nav visiem piemērota, bet tā tagad daudziem ir vienkārši nepieciešama. Lai gan arī mēs paši labprātāk pamostamies, izmazgājam zobus, apēdam savu rīta putru, aizvedam bērnu uz dārziņu un dodamies uz darba vietu, mēs darām visu, lai darbu no mājām padarītu pēc iespējas “nesāpīgāku”. Visas rakstā minētās idejas mums pašiem ļoti palīdz.

Kā jums veicas ar strādāšanu no mājām? Vai ir kāds “palīgs”, ko neesam pieminējuši?