Mūsu motivācija veidot jaunus ieradumus

Ieradums ir tāds liels vārds, kas tiek mētāts pa labi un pa kreisi. Arī mēs daudz runājam par ieradumu maiņu, kopš mūsu dzīves šogad krasi mainījās. Jo būsim godīgi - dzīvot ar vecajiem ieradumiem un neveidot atkritumus būtu gandrīz neiespējami. Tā mēs soli pa solim esam mainījuši kaudzi ieradumu, kas mūs ir atvedis pie dzīves, kurā esam apmierinātāki, laimīgāki un aiz sevis atstājam daudz mazāk atkritumu.

Šī metode iedod gana daudz viegluma lielajām pārmaiņām, lai mērķis liktos sasniedzams.

Mums visiem ir vēlme dzīvot labāk. Vienam tas nozīmē ēst veselīgāk, otram – pavadīt vairāk laika ar ģimeni, bet trešam – biežāk ceļot, tomēr ne vienmēr mums izdodas. Mēs kaut ko iesākam, paklūpam un bieži vien atkrītam atpakaļ vecajos ieradumos, gauži raudot un apskaužot tos, kuriem motivācija ir daudz lielāka. Es domāju, ka katrs no mums varētu atrast vienu piemēru, kur ir uzstādījis lielu mērķi, bet pēc laika tas tomēr sagādā pārāk daudz piepūļu, lai tiktu turpināts. Tad noveļam neizdošanos uz apstākļu sakarībām vai citu nespēju, un mērķi pastumjam kā “varbūt kādreiz”. Es te parakstīšu dažus piemērus, kas varētu dot iespaidu, par ko es runāju. Teiksim, ka cilvēks vēlas justies labāk savā ķermenī un dzīvot veselīgāk. Mērķis ir liels un apjomīgs, tāpēc pieprasa ļoti daudz pārmaiņu šī cilvēka ikdienā. Ja tas pēc laika neizdodas, tiek atrasti dažādi aizbildinājumi, kāpēc tas tā noticis. Nu, piemēram, ka darbs ir pārāk prasīgs un nav laika vai ka dzīvojam tādā pilsētā, kur maz parku skriešanai, vai ka iedzimts liekais svars no vecākiem. Tur to “man nesanāk, tāpēc ka..” ir ļoti dažādi un katram savi.

Manuprāt problēma ir nevis tajā, ka uzstādam mērķus un tos nesasniedzam, bet gan KĀ mēs šos mērķus uzstādām. Ja runā par ieradumiem, lielākoties tiek uzsvērta ilgtermiņa pārmaiņas, kas ir ļoti lielas. Tās parasti ir – dzīvot veselīgāk, skriet padsmit kilometrus dienā, nomest svaru, iegūt perfektu sejas ādu, un tā šis saraksts varētu turpināties. Bet kā būtu, ja uz ieradumiem un mērķiem paskatītos citādāk? Tā, ka lielais mērķis kaut kad būtu sasniedzams, bet arī ikdienas “darbiņi” ir izdarāmi un ieliekami mūsu ikdienās? Šajā rakstā padalīšos ar mūsu motivācijas formulu, kā dabūnam lietas gatavas savā ikdienā.

 

● VIENS IERADUMS VIENLAIKUS ●

Uzstādot mērķus, mēs gribam, lai tie ir pietiekami lieli. Gribam tomēr, ka kaut kas mūsu dzīvēs pamatīgi mainās. Bet ir jāsaprot viena lieta – mērķis sastāv no ļoti daudziem ieradumu elementiem. Paņemsim iepriekš minēto piemēru – cilvēks vēlas savā ķermenī un ikdienā fiziski justies labāk. Šis mērķis sastāv no tādām lietām kā ēst veselīgāk, ēst mazākas porcijas, nenašķoties, varbūt pat izslēgt kādu produktu grupu no ēdienkartes, regulāri sportot, daudz staigāt, veikt kādas pašattīstības prakses (elpošanas, meditācijas), iet gulēt laicīgi un vēl ļoti daudz kā. Redz, ja mēs nepaskatāmies uz katru šo ieradumu atsevišķi un ķeramies pie lielā mērķa, pastāv ļoti liela iespēja, ka paliks par grūtu, sarežģītu un laikietilpīgu, lai uz mērķi turpinātu iet. Un tā mēs tos atmetam.

Kad cilvēki mums jautā, kā esam panākuši, ka mājās neveidojas atkritumi, mēs vienmēr uzsveram, ka ņēmām vienu ieradumu pēc otra pie dziesmas. Mēs iegādājāmies termokrūzes un darījām visu, lai ieradums paņemt to līdzi, kad sagribas nopirkt kādu siltu dzērienu ārpus mājas, iesakņojas mūsos. Tieši tāpat izdarījām ar ūdens pudelēm, palūgšanu kafejnīcās nelikt dzērienā salmiņus, paņemt līdzi savus trauciņus un maisiņus, kad dodamies iepirkties, un tā tālāk un tā joprojām. Ja mēs uzstādītu mērķi dzīvot Zero Waste, nesadalot to pa maziem ieradumiņiem, gana ātri to būtu atmetuši. Varu jums teikt godīgi.

 

● MOTIVĀCIJA: SPERT MAZU SOLĪTI ●

Pat tad, kad ir atšķetināti mērķi mazos ieradumos, tiem kaut kā ir jāķeras klāt. Un tas ne vienmēr ir tik viegli, kā varētu likties. Tāpēc mums ir sava veida motivācijas formula, kā dabūnam sevi pakustēties kaut milimetru tuvāk lielajam mērķim. Un tas ir – izdarīt mazu mazumiņu. Mēs šo tehniku pēdējā laikā pielietojam ļoti daudzām lietām, un tas reāli strādā! Tehnika ir pavisam vienkārša – pierunāt sevi izdarīt mazu soli, kas būtu jaunā ieraduma virzienā, bet nepaņem kaudzi saņemšanos un motivācijas. Tūlīt visu izskaidrošu ar piemēriem.

Mans šībrīža lielais mērķis ir atvieglotas (cik, nu, tas ir iespējams) un patīkamas dzemdības. Lai to dabūtu gatavu, ir jāmaina baigi daudz ieradumu savā ikdienā, un viens no tiem ir doties ikdienas pastaigās. Mans šībrīža ieteicamais laiks ir 20 minūtes. No sākuma šķiet, kas tur traks – 20 minūtes taču ir sīkums. Bet tad ir tādas dienas, kad kaut kur jādodas, nav laika, ārā līst lietus, un mierīgās pastaigas tiek atliktas uz rītdienu. Tā ar mani notika vakar, kad pamodāmies vīratēva mājā (izklausās, ka mēs piedzērāmies un pamodāmies, bet mēs vienkārši nolēmām tur palikt pa nakti), kas ir pavisam netālu no skaista priežu meža. Pamodos ar sajūtu, ka noteikti jāiziet kāds riņķis, lai veiktu savu ikdienas pastaigu un saelpotos svaigo meža gaisu. Bet tad sāka gāzt. Es ilgi un dikti ar sevi diskutēju, vai man patiešām gribas iet ārā, kad ir tik drēgns, vēss un pamatīgi līst.. Gribēties negribējās, bet sarunāju ar sevi, ka uzvilkšu lietusjaku, outdoor zābakus un aiziešu līdz mežiņam. Nevis nostaigāšu savas svētās 20 minūtes, bet aiziešu līdz mežam. Kad biju aizgājusi līdz mežam, iedomājos, ka varētu taču mazo aplīti nostaigāt. Kad biju vietā, kur mazais aplis satiekas ar lielo, sapratu, ka vispār noiešu lielo apli, jo ir tik forši. Tā es nostaigāju daudz vairāk par tām 20 minūtēm, bet nebūtu to izdarījusi, ja sākumā uzstādītu mērķi iziet lielo meža apli.

Tas pats attiecas uz pakustēšanos mājās, elpošanas vingrojumiem un meditāciju. Viens no veidiem, kā esmu visas šīs lietas “ielikusi” savā ikdienā, ir tieši pēc šīs metodes – izdarīt mazumiņu. Ja uzstādītu mērķi, ka sākumā gribu mierīgi nosēdēt meditācijā pusstundu, tā meditēšanas epopeja pavisam ātri beigtos. Pusstunda ir pamatīgs laiks, kas prasa ļoti daudz prakses, nemaz nerunājot par tādu meditāciju, kur “kaut ko sajūti”. Tā vietā es ar sevi sarunāju, ka apsēdīšos katru dienu uz vienu apzinātu ieelpu-izelpu. Ja patiks un būs vairāk laika, tad pasēdēšu ilgāk, bet ar šo domu nesāku meditāciju.

Tā es vasarā mūsu mazajā piejūras atvaļinājumā “piespiedu” sevi katru dienu pavingrot un ieiet nopeldēties aukstā ūdenī. Sarunāju ar sevi, ka  no rīta aiziešu līdzi Andim uz jūru. Kad bijām tur, teicu sev, ka varētu tā mierīgi pasēdēt un atpūsties. Kad apsēdos, sapratu, ka varu jau arī izpildīt kādus elpošanas vingrojumus. Kad tie bija izdarīti, pieķēros pāris jogas vingrojumiem. Kad Andis gāja peldēt, sarunāju ar sevi, ka vienkārši ieiešu ūdenī un ielikšos. Pa ceļam iedomājos, ka būtu forši uztaisīt vienu dziļu ieelpu un vienu dziļu izelpu, esot ūdenī. Kad biju ūdenī, sapratu, ka varētu jau uztaisīt arī trīs tās ieelpas-izelpas. Pēc trīs elpām, sapratu, ka var jau pasēdēt un paelpot līdz desmit. Ja es no rīta pamostos un sev pateiktu, ka būs jāaiziet uz jūru, jāpavingro, jāizpilda elpošanas vingrinājumi un jāiemērcas aukstā ūdenī, lēni skaitot līdz desmit, būtu palikusi zem siltās segas.

 

x x x

Ieradumiem patiešām ir milzīgi liels spēks, jo no tiem sastāv mūsu dzīves. Ir pierādīts, ka ikdienā vismaz 40% no mūsu laika aizņem ieradumi, kas ir ļoti liels laiks. Sanāk, ka gandrīz pusi dzīves plūstam savos ieradumos, kurus nevaram atrast, kā mainīt. Kad rakstīju šo rakstu, pameklēju internetā kādu izskaidrojumu šādai tehnikai, un atradu šo video. Tas lieliski izskaidro mērķu sasniegšanu un mazo ieradumu mainīšanu, tāpēc, ja raksts likās ieintriģējošs, noskaties video un ķeries kaut kam šodien klāt.

Kādus mazos ieradumus tu no šodienas pamainīsi?

Bilde: Andis Arnicāns

TEV VARĒTU PATIKT

PADALIES ARĪ TU

16 Komentāri

  1. Atbildēt

    Klinta

    11 oktobris, 2017

    ahhh, Lauruu, man atkal jāpriecājas par to, cik jūs esat iedvesmojoši! un paldies par šo rakstu, varu sevi drusku papaijāt par neizdošanos un saprotu, kāpēc šī neizdošanās ir notikusi. kopš augusta cenšos arī savā dzīvē ieviest Zero Waste un jau kādu laiku esmu iemīlējusi minimālisma ideju. tā kā pēc dabas esmu “visu un uzreiz” cilvēks, diezgan daudz esmu aplauzusies pati savos mēģinājumos mainīt lietas. un tagad zinu, ka nevajag tā “visu un uzreiz”, bet gan pa kriksītim. arī atkritumu neradīšanas sakarā- pat ja sanāk kaut ko atstāt aiz sevis, nevajag sevi slānīt un dusmoties, jo arī tām mazajām lietām, ko esmu spējusi ieviest, ir liela nozīme! un tās mazās lietas pamazām top lielās. un tas ir baigais kaifs!
    murr, lai jums mīlestība un miers!

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Tieši tā, Klintiņ! Mazie solīši ir vairāk kā stāvēt uz vietas. Un nepaspēsi attapties, kad būsi jau aizgājusi labu gabalu uz priekšu 🙂

  2. Atbildēt

    Vanda

    11 oktobris, 2017

    Ļoti forša un interesanta grāmata par ieradumiem ir Charles Duhigg “The Power of Habit: Why We Do What We Do in Life and Business”. Liek paskatīties uz ikdienas ieradumiem no dažādiem rakursiem un saprast, kā tos var izmanīt 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Man pat šķiet, ka šī grāmata ir mana vīratēva grāmatu plauktā. Būs jāiet skatīties 🙂

  3. Atbildēt

    Ieva

    11 oktobris, 2017

    Liels paldies par super foršo blogu! Lasu ar prieku un ar nepacietību gaidu katru nākamo rakstu! Šobrīd tieši lasu interesantu grāmatu par ieradumiem, un esmu sapratusi, cik ļoti spēcīga ietekme tiem ir uz mums un cik grūti tos mainīt. Centos vienā dienā sākt gan meditēt, gan izdzert 2-3l ūdens, bet steigā ūdens dzeršana piemirsās un meditēšana sanāk tikai retu reizi. Tagad uzstādīju mazāku mērķi, kas ir izdzert lielu ūdens glāzi pamostoties un aptuveni pus stundu pirms pusdienām. Tādiem lēniem solīšiem to daudzumu arī izdodas palielināt.
    Ļoti,ļoti iedvesmo viss lasītais, vēlreiz paldies! 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Cik forši dzirdēt, ka noder mūsu rakstītais! 🙂 Jā, ja to apņemšanos saraksts ir garšs, tad pastāv liela iespēja, ka netiks padarīts tieši nekas. Toties šī mazo solīšu metode gan ir izdarāma 🙂

  4. Atbildēt

    Līga

    11 oktobris, 2017

    Sveika! Brīnišķīgs raksts un brīnišķīgs video! Jau redzu, kā sākšu mainīt savu ieradumu no rīta gulēt līdz pēdējam, iedvesmu smēlos tur pat video komentāros – katru rītu, kad noskan modinātājs, noturēt acis vaļā 10 sekundes. Mazs solītis, bet savu uzdevumu tam vajadzētu veikt. 🙂
    Šis gan ir stāsts tikai par to, kā izveidot jaunus ieradumus. Mani interesē – ko darīt ar tiem ieradumiem, ko gribas pārstāt darīt? Šeit šī ideja “After … I will …” īsti nestrādā. Vai varbūt es tikai neredzu, kā tas strādā. 🙂 Ir kādi ieteikumi?

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Ieradumi mums ir vajadzīgi, tāpēc, ja negribi kaut ko paturēt, aizstāj to ar jaunu, labāku ieradumu 🙂 Tā, piemēram, var mēģināt aizstāt ieradumu apēst kaut ko saldu pēc katras maltītes ar burkāna apēšanu. Tā, lai ieradums paliek, tik tas nav kaitīgs 🙂

  5. Atbildēt

    Guna

    11 oktobris, 2017

    Paldies Jums Laura par to ko darāt! Jūs ar Andri esat ļoti iedvesmojoši cilvēki. Ar nepacietību gaidu katru Jūsu ierakstu blogā. Un katra lieta, par ko Jūs rakstāt patiešām liek aizdomāties un sākt kaut ko pamainīt savā dzīvē. Lai veicās! 🙂

    • Atbildēt

      Guna

      11 oktobris, 2017

      Piedod… Jūs ar Andi 🙂

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Mīļš paldies par jaukajiem vārdiem 🙂

  6. Atbildēt

    Santa

    11 oktobris, 2017

    Ļoti smaidāma ratu diendusas lasāmviela šī man bija! Piemēros no dzīves izlasīju sevi un tie lika saprast, ka jebkura darbība tak mums liek darīt vēl, ja mums tas liek justies labi! Sevi jāsajūt tik un, protams, tiekties būt saskaņā ar sevi un dabas likumiem 🙂 Paldies Jums par to, ko darāt!🤙

    • Atbildēt

      Laura

      20 oktobris, 2017

      Milzīgs prieks, ka noder rakstītais! Tas ir vislielākais kompliments 🙂

  7. Atbildēt

    Lelde

    26 oktobris, 2017

    Paldies, ka stāstāt par bezkrāmu un mazatkritumu dzīvesveidu. Ierosinājums: varbūt nākamreiz labāk teikt “vienā reizē tikai viens ieradums” vai kaut kā tamlīdzīgi?

    • Atbildēt

      Laura

      27 oktobris, 2017

      Esmu mazliet spītīga un noteikti uzturēšu to rakstīšanas stilu, kāds man pašai ir. Izmantoju principu – kā runāju, tā rakstu, kas lielai daļai sekotāju tieši uzrunā, jo tā ir sarunvaloda. Ja ļoti gribas, tad noteikti var atrast simt un vienu lietu, ko vajadzētu teikt citādāk, bet lai paliek, kā ir. Galu galā domāju, ka mana latviešu valoda un gramatika ir gana laba, lai uz pāris sarunvalodas lietām pievērtu acis 🙂

  8. Atbildēt

    Natālija

    7 novembris, 2017

    Paldies par tīras iedvesmas pilno rakstu. Runājos par vieglām dzemdībām, mani ļoti palīdzēja noskaņoties Lindas Rozenbahas grāmata http://gaidibas.lv/joomla/en/2012-03-18-16-15-08.