ATPAKAĻ
        MENU

        Minimālisms: mīti un patiesība

        Kopš mūsu dzīvē ir minimālisms, mēs patiešām daudz mazāk izšķiežam naudu, mazāk pavadām laiku veikalos un mazāk strīdamies, bet tas nav viss. Minimālisms, kā jebkura kustība, ir piepildīta ar cilvēk...

        Mēnešreizes nav pretīgas

        Mēnešreizes nav pretīgas, riebīgas un vēl nez kādas, tas ir dabīgs un ļoti skaists process sievietes ķermenī. Kaut es to būtu izpratusi un pieņēmusi agrāk. Tad man izpaliktu daudzi gadi, kad par mēn...

        Aukstuma peldes & izaicinājums #iemiletaukstumu

        Bāc, kā man nepatīk aukstums, bet arī šoziem es gribu ar to sadraudzēties. Mums nav tāda draudzība, ka, ilgi neesot kopā, satiekamies un it kā nekas nebūtu mainījies. Nē, mums ir draudzība, kura jāu...

        Es nemāku zīmēt

        Teicu es gandrīz visu savu apzināto mūžu. Un tad es satiku cilvēku, kurš mani iedvesmoja tomēr to iesūrējušo slēdzi ieklikšķināt uz "es protu zīmēt". Es zinu, ka tur ārā tādu nezīmētāju ir daudz. Arī...

        Pateikt sev pienācīgu paldies

        Paldies. Liels un mazs. Noklusēts, uzkliegts, pačukstēts. Es ticu, ka tā pateikšanai un pienācīgai saņemšanai ir milzīga nozīme, tāpēc raksts par paldiesiem. Šoreiz gan ne par tiem, kurus sakām citie...

        Bērna mantu stratēģija

        Kā jau no virsrakstā var noprast, šis nebūs ieraksts par to, kādas mantas ir labākās, bet gan vairāk par stratēģiju, kādu pielietojam mantu iegūšanā. Tajā iekļaujas gan mūsu pirktās, gan dāvanās saņe...

        Emocionālā ēšana & saldumu atkarība

        Mani sauc Laura, un es ēdu stresu. Labi, neēdu pašu stresu, bet es ēdu visu ko, kad manā dzīvē parādās stress. Un tas tur ir gandrīz katru dienu. Man garšo ēst arī uztraukumos un noguruma stāvoklī. T...

        Ievākties no jauna savā mājā

        Kamēr pārziemojām Meksikā, mūsu mājā padzīvoja draugu ģimene. Izvācām visu, izņemot lielās mēbeles, un salikām pirtsmājā ar domu, ka brauksim mājās un tad jau skatīsimies, kas no tā visa vajadzīgs. M...

        Sievišķība: iekšējā un ārējā

        Pirms mēneša es redzēju kā sieviete puskaila dejo saulrietā pie okeāna. Viena pati. Viņai austiņās skanēja mūzika, un viņa dejoja. Vērojot viņu, es sajutos kā kokains zirneklis, kurš mācās staigāt. M...

        Ak, ar atgriešanos!

        Jūs ziniet, cik reizes es esmu iesākusi šo ierakstu? Trīs. Patiesībā es trīs reizes to esmu uzrakstījusi, tad esam izdomājuši, ka gribas šo un to vēl uzlabot, un atlikuši publicēšanu. Katru reizi tur...